Kāpēc dzīvnieku saimnieki neievēro higiēnas prasības?
Kāpēc dzīvnieku saimnieki neievēro higiēnas prasības? Kā rīkoties situācijās, kad man blakus pārtikas veikalā vai kafejnīcā ir suns, kaut arī tas ir pundursuns? Šādi jautājumi radušies “Bauskas Dzīves” lasītājai.
Divas pamatprasības
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova skaidro, ka saistībā ar dzīvniekiem kafejnīcās uzņēmējiem jāievēro divas pamatlietas. Pirmkārt, dzīvnieku tiesību aizsardzība, ko uzrauga PVD Veterinārās uzraudzības departaments. Tas attiecas uz zivtiņām, krokodiliem un citiem dzīvniekiem akvārijos u. c. Piemēram, vai tie tiek turēti atbilstošos apstākļos utt. Otrkārt, dzīvnieku atrašanos pārtikas aprites telpās normatīvie akti nepieļauj. To nosaka Eiropas Savienības (ES) regula Nr. 852 par pārtikas produktu higiēnu. Tā pieņemta 2004. gadā, bet stājusies spēkā 2006. gada janvārī. Ar tās saturu var iepazīties ES mājaslapā.
Uzņēmējs ir atbildīgs par to, lai viņa izplatītā vai ražotā pārtika ir droša un nekaitīga. Viņa pienākums ir zināt, ka mājdzīvniekus šajās telpās turēt nedrīkst. Tātad kafejnīcās, ēdnīcās u. c., kur notiek pārtikas aprite, ja netiek pārkāptas dzīvnieku turēšanas prasības (piemēram, akvārija lielums, ūdens temperatūra), uzņēmējs var turēt zivis vai pat krokodilus, bet ne suņus, kaķus vai putnus.
T. Marčenkova uzsver, ja patērētāji un klienti konstatē, ka, piemēram, kafejnīcas virtuvē pastaigājas dzīvnieki, viņiem ir tiesības par to informēt PVD pa uzticības tālruni 7027402 vai arī zvanot PVD teritoriālajām struktūrvienībām. “Tomēr jāatzīst, ka šādas cilvēku sūdzības ir retas, jo bieži, ieraugot kafejnīcā kaķi vai kādu citu dzīvnieku, viņu reakcija ir: “Vai, kāds skaists kaķītis!” Taču cilvēki neiedomājas, ka kaķis ir brīvs dzīvnieks – viņš staigā arī pa miskastēm un pēc tam – ap uzņēmumā esošo pārtiku,” stāsta T. Marčenkova.
Drīkst gulēt, staigāt, neapdraudēt
PVD Dzīvnieku aizsardzības uzraudzības daļas vadītāja Iveta Kociņa rezumē, ka uzņēmumos, kuri neražo un neuzglabā pārtiku, dzīvniekus, arī kaķus, turēt ir atļauts. Likumā par dzīvnieku uzraudzību noteikts, ka dzīvnieks nedrīkst traucēt vai apdraudēt. “Tas nozīmē: kamēr kaķis guļ uz galda advokātu birojā, viņš var tur mierīgi atrasties. Tiklīdz tas kādu apdraud, piemēram, sakož, par to ir jāatbild uzņēmuma īpašniekam (ja kaķis nevienam citam nepieder). Likumdošanā ir punkts, ka iedzīvotājiem par klaiņojošiem suņiem vai kaķiem ir jāziņo pašvaldībai. Ja par nejauši pieklīdušu kaķi uzņēmējs neziņo, tad kaķa pārkāpumu gadījumā jāatbild būs uzņēmējam, jo uzņēmējs ir dzīvnieku pieņēmis un kļuvis par tā īpašnieku – ar visām no tā izrietošajām sekām,” skaidro I. Kociņa.
Strīdīgas situācijas esot laukos, piemēram, viesu mājās, kur ir grūti nošķirt publisko telpu no saimnieka privātā īpašuma, kur teorētiski kaķis drīkst atrasties. Tomēr I. Kociņa uzsver, ka kaķi viesu namā tomēr nevajadzētu izmitināt. T. Marčenkova uzsver, ka dzīvnieku uzturēšanos ēdināšanas u. tml. uzņēmumos kontrolē pārtikas inspektori, kas uz ēdināšanas uzņēmumiem dodas kontrolē vismaz reizi ceturksnī atkarībā no uzņēmuma lieluma, iepriekšējiem pārkāpumiem u. c. Par sanitāro normu neievērošanu uzņēmējam var piemērot sodu no pieciem līdz pat 500 latiem.
