Tā gadās. Meistars atgriežas ar pārsteigumu.
Tā gadās. Meistars atgriežas ar pārsteigumu
Lai iemācītos pagatavot “Kurzemes hercoga melno tēju”, man bija nepieciešama nedēļa. Nesen piedalījos šī dzēriena degustācijā Rundāles pilī, kur publika pirmo reizi varēja nobaudīt tējas meistara Andra Purviņa radītos produktus, arī “Hercogienes Benignas veselības tēju” un “Hercogienes Dorotejas sapni”.
Kļūda pašā sākumā
Hercoga tēja jau pirmajā mirklī man šķita izcila. Spēcīgs aromāts, piesātināts, bet dzidrs tonis, rūgtena garša. Mājupceļā jaunās šķirnes tējas paciņu ar Bīrona attēlu nopirku pils vīna pagrabiņā. Dzēriens, ko pagatavoju tajā pašā vakarā, atgādināja blāvu, duļķainu šķidrumu. Garšu vispār nav vērts pieminēt.
Vilšanās lika man piepūlēt atmiņu un atcerēties dažus tējas gatavošanas pamatprincipus. Pilnīgi visu biju darījusi aplami, jo izmantoju krāna ūdeni, to uzvārīju, nevis uzsildīju līdz 70 grādu temperatūrai. Turklāt lapiņas aplēju krūzītē un ignorēju citus svarīgus priekšnoteikumus.
Atrasts “pareizais” ūdens
Nākamais rīts sākās ar apņemšanos nopirkt kvalitatīvu ūdeni. Izmēģināju vairākus veidus, līdz atradu īsto un, manuprāt, vislabāko. Atteicos no elektriskās tējkannas izmantošanas, bet izņēmu no reti lietotu virtuves piederumu skapīša kafijas vārāmo vara trauciņu, ko parasti izmanto Austrumu zemēs. Līdz šim nebiju sevi apgrūtinājusi ar stāvēšanu pie plīts, lai iegūtu ļoti aromātisku kafiju. Taču šoreiz manī iemājoja gan pacietība, gan dedzīgums pagatavot tēju, kas vismaz nedaudz līdzinātos Andra Purviņa meistardarbam. Kādā piektajā reizē rezultāts jau šķita gluži apmierinošs.
Biju varen priecīga un, strādājot ar datoru, pauzēs nodevos tējas dzeršanai. Vakarā jau bija sajūta, ka pareizāk būtu sagaidīt saullēktu, nevis iet gulēt, jo hercoga tējas tonizējošais efekts izrādījās pārsteidzošs.
Aizraujoša izrāde
“Hercogienes Dorotejas sapni” un “Hercogienes Benignas veselības tēju” vēl neesmu paspējusi nogaršot, bet jau nopirku dāvināšanai. Manuprāt, tas ir lielisks Rundāles suvenīrs. Tējas degustācijā pilī nejauši sastapu jauno produktu autoru Andri Purviņu. Mēs jau iepriekš bijām pazīstami. Pirms dažiem gadiem Andris “Bauskas Dzīves” darbiniekiem demonstrēja Austrumu klasisko tējas ceremoniju. Patiesībā tā bija aizraujoša izrāde, kurā darbojās viens no Latvijas virtuozākajiem tējas meistariem. Šādu ceremoniju Andris vadīja arī Bauskas Zonta klubā.
Paver ceļu uz pili
Uz manu jautājumu, kā veidojās sadarbība ar Rundāles pils muzeju, meistars atbild: “Uz pili mani “aizveda” Bauskā rīkotās tējas ceremonijas. Bija pagājis jau krietns laiciņš, kad man piezvanīja paraugdemonstrējumu dalībniece uzņēmēja Sanita Millere. Viņai bija ideja, kas man iepatikās. Sanita mani iepazīstināja ar pils muzeja direktoru Imantu Lancmani. Viņš izpētīja, ka hercoga Bīrona laikā galmā dzēra speciāli no Vācijas pasūtītu tēju, nevis kafiju. Es uzzināju ļoti daudz interesantu lietu un ar lielu aizrautību sāku izstrādāt receptūras. Pirmo reizi gatavoju sastāvus, kam ir vēsturiska piesaiste konkrētam laikmetam un personībām. Ja baušķenieki savulaik mani neuzaicinātu demonstrēt tējas gatavošanas klasisko tradīciju, es noteikti nebūtu radījis jaunus produktus speciāli Rundāles pilij.
