Aizkustinošas tikšanās Ļvovas vecpilsētā.
Aizkustinošas tikšanās Ļvovas vecpilsētā
Eiropas arhitektūras dārgakmens – tā nereti dēvē Ukrainas pilsētu Ļvovu. Tās vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pilsēta atgādina arhitektūras vēstures grāmatu, jo Ļvovā ir sastopami visi stili, sākot ar agrīno gotiku.
Nacionālie kvartāli
Vecpilsētas kolorītā apbrīnojami iederīga ir arī Armēņu baznīca, kas celta šīs valsts sakrālās arhitektūras tradicionālās formās. Dievnama apmeklējums bija skaista un negaidīta dāvana, ko Latvijas žurnālistiem sagādāja mūsu grupas vadītājas. Žēl vienīgi, ka apskatei atvēlētais laiks bija tik īss, taču es noteikti gribētu vēlreiz aizbraukt uz Ļvovu un nesteidzīgi pavadīt dažas stundas arī Armēņu baznīcā.
Gide Viktorija Holoda – savas pilsētas patriote –, stāstot par Ļvovas vēsturi, uzsver, ka izsenis šeit draudzīgi sadzīvojuši dažādu nāciju un tautību cilvēki. Vecpilsētā atsevišķi kvartāli bija ebrejiem, krieviem un armēņiem, par ko mūsdienās liecina ielu vēsturiskie nosaukumi. Viktorija stāsta par armēņu ieceļošanu Ukrainā: “Armēņi, glābjoties no iekarotāju vajāšanas, jau viduslaikos sāka pārvietoties uz ziemeļiem, arī Ukrainas pašreizējo teritoriju. Viņi bija ļoti prasmīgi amatnieki. Zīmīgi, ka 16. gadsimtā naudas kalšanas monopols Ļvovā piederēja armēņiem, nevis ebrejiem, kā ierasts. Armēņu Apustuliskā baznīca 17. gadsimtā sadalījās. Šeit ir pārstāvēts tās katoliskais atzars.”
Viesmīlības standarts
Dievnams, kas Armēņu ielā aizņem nelielu kvartālu, ir celts 14. gadsimta pirmajā pusē, bet 1363. gadā iesvētīts. Līdz mūsdienām ēka ir saglabājusies gandrīz nemainīgā veidolā. Draudzes pārstāve un garīdznieks žurnālistus sagaida krēslainā, mozaīkās un freskās vizuļojošā telpā. Fonā skan ērģeles un dzidras meiteņu balsis. Viņas mēģina repertuāru, kas tiks atskaņots Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera ierašanās brīdī vēlā vakarā.
Tomēr neviens nesteidzas un nenervozē. Kādu laiciņu armēņu viesmīlību mēs varam izbaudīt pilnībā, klausoties draudzes vadītājas stāstījumā: “Armēņu baznīcās, atšķirībā no Romas katoļu un pareizticīgo dievnamiem, svētgleznu nav daudz – tikai freskas, mozaīkas un hačkari – armēņu krusti. Vecākais sienas gleznojums, kurā attēlots evaņģēlists Jānis, ir datēts ar 14. gadsimtu. Mūsu draudze darbību atjaunoja tikai 2001. gadā. Ļvovas armēņu kopiena nav tik liela kā senatnē, bet mēs esam saliedēti. Padomju okupācijas gados šajā ēkā bija noliktava, kurā glabājās daudzu pilsētas slēgto dievnamu sakrālie priekšmeti. Paldies Dievam, ka nekas netika izpostīts. Mēs paši baznīcu restaurējām. Atklāšanas svinībās bija ieradies pāvests Jānis Pāvils II un dziedātājs Šarls Aznavūrs – armēnis no Francijas. Viņš ir Eiropas armēņu diasporā ļoti pazīstama persona. Šarla Aznavūra uzstāšanās Ļvovā bija veltīta Armēnijas 1915. gada genocīda upuru piemiņai.”
Glezniecības šedevri
Baznīca ir ļoti skaista, jo senās freskas, tradicionālās armēņu mozaīkas ar austrumniecisku pieskaņu, jūgendstila (20. gadsimta sākums) poļu izcelsmes gleznotāja Jana Henrika Rozena kompozīcijas altārdaļā un sienu gleznojumi veido mākslu sintēzes neparastu paraugu. Par J. H. Rozena freskām biju daudz dzirdējusi no sava paziņas, kurš viņa darbus uzskata par šedevriem. Uzzinājis, ka braukšu uz Ukrainu, viņš vairākkārt piekodināja iegriezties Armēņu baznīcā.
Stāvot pustumšajā telpā zem mozaīku kupola, pārliecinos, ka mans padomdevējs neko nav pārspīlējis. Altārglezna “Svētais vakarēdiens” ir traktēta neierasti, jo apustuļi un Jēzus Kristus nevis sēž pie galda, bet stāv. Darbam piemīt jūgendstilam raksturīgais dekoratīvisms, tas izraisa arī attālas asociācijas ar itāliešu agrīnās renesanses meistaru freskām. Kad paužu savu prieku par iespēju ieraudzīt agrāk nezināma autora kompozīcijas, pavadone ir izbrīnīta: “Kur jūs dzirdējāt Rozena vārdu?” Protams, izstāstu par paziņu, kurš ir gleznotāja talanta pielūdzējs. Pēc tam viesmīlīgā gide turpina: “Pasaule patiešām ir maza. Mākslinieks pagājušā gadsimta 30. gados emigrēja uz ASV, kur arī strādāja sakrālās glezniecības žanrā. Viņa darbi ir redzami arī Ļvovas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīcā un dažos apkārtnes dievnamos, bet Armēņu baznīcas freskas mākslas zinātnieki uzskata par Rozena izcilākajiem darbiem. Mēs lepojamies ar savu skaisto dievnamu un priecājamies, ka varam to parādīt cilvēkiem, kas ciena un mīl armēņu kultūru un tradīcijas.” Par piemiņu viņa uzdāvina atklātnīti no baznīcas atklāšanas svētkiem.
