Iecavā atjaunots kultūras nams.
Iecavā atjaunots kultūras nams
Uzņēmējs Aivars Tiesnesis atceras, kā, būdams tehnikuma audzēknis, braucis uz volejbola mačiem Iecavā. Tie notikuši kultūras nama lielajā zālē. Līdzīgas atmiņas ir Ilzei Arājai. Nu šie fakti pieder vēsturei, jo tagad Iecavas novada kultūras nams ir 21. gadsimta komforta un tehnoloģiskām prasībām atbilstīga būve. Nama atvēršana pēc remonta tika pieskaņota Dziesmu un deju svētku sākumam.
Namam cita vērtība
Svinībās nepiedalījās kultūras iestādes “pīlāri” – novada jauktais koris un vidējās paaudzes deju kopa, jo dalībnieki jau iesaistījās koncertu mēģinājumos Rīgā. Iepriekš novērtējuši priekšrocības, ko atjaunotajās telpās varēs izbaudīt nākamajā sezonā, vasaras brīvlaikā bija devušies arī pārējo amatierkopu dalībnieki.
Vietējo iedzīvotāju un ciemiņu interese par atjaunoto kultūras namu izrādījās ļoti liela, jo prezentācijā visas skatītāju vietas zālē un jaunajā balkonā bija aizņemtas. Svētkos piedalījās projekta autori un remontā iesaistīto būvfirmu vadītāji, kā arī finansiālie atbalstītāji. No Iecavas novada pašvaldības budžeta 15 procentu šogad ir izmantots kultūras iestādes atjaunošanai. Pozitīvais rezultāts ir acīmredzams. Pagaidām Iecava ir vienīgā Bauskas rajona pašvaldība, kurā ir modernizēts kultūras nams. Lielajai zālei tika mainīts ne vien vizuālais veidols, bet arī ierīkota ventilācijas sistēma, atjaunota elektroinstalācija, skatuves apgaismojums, ierīkota ugunsdzēsības signalizācija, vītņu kāpnes, divas aktieru ģērbtuves, kā arī izremontēts pirmā un otrā stāva foajē. Daudzmaz vērā ņemams remonts kultūras nama iekštelpās tika veikts pirms 42 gadiem, tālab ēka bija ļoti nolietota, jo kosmētiski uzlabojumi izrādījās tikai vājš mierinājums.
Atmiņas bez nostalģijas
“Man bieži vien rodas nostalģija pēc vietām, kas ir pārbūvētas un modernizētas, bet šīs izjūtas neattiecas uz Iecavas kultūras namu. Tas manā atmiņā nekad nav bijis skaists. Te man nekā nav žēl. Ir tikai liels prieks par pārmaiņām, bet jo īpaši par iestādes direktori Birutu Švītiņu, kuras mērķtiecība, milzīgās darbaspējas un misijas apziņa ir palīdzējušas vēsturiskajai ēkai piedzīvot renesansi,” atzīst Ilze Arāja. Kultūras namu viņa ir apmeklējusi kopš bērnības, piedaloties Iecavas vidusskolas audzēkņu koncertos, klases vakaros, apmeklējot kinoseansus, lielajā zālē spēlējot volejbolu.
Ilze turpina: “Kultūras nama toreizējais direktors un mūziķis Aleksandrs Kristons, redzot, cik nemākulīgi mēs, piektklasnieces, darbojamies ar bumbu, mācīja servēt. Man palikuši atmiņā viņa slaidie pirksti un koordinētās kustības. Šad tad Iecavā uz ielas satieku arī bijušo kinomehāniķi. Bērnībā viņš mums šķita kā brīnumu meistars. Lielās zāles jaunais balkons ir uzbūvēts kinomehāniķa istabas vietā. Vēl palikusi prātā kāda ballīte 1968. gadā, kad zālē piepeši iebruka padomju armijas zaldātu bataljons, brīkšķēja galdi un soli, bet mēs aiz šausmām noslēpāmies. Tā izrādījās vien attiecību skaidrošana pēc kāda iepriekšēja konflikta, bet sajūta gan bija baisa. Mans ballīšu laiks beidzās septiņdesmito gadu sākumā. Vēlāk kopā ar ģimeni apmeklējām koncertus. Kultūras dzīve Iecavā arī agrāk bija intensīva, pie mums viesojās grupas “Credo”, “Līvi”, Raimonds Pauls, Edgars Liepiņš ar autorprogrammām. Mana māsa Valda kultūras namā diezgan ilgi vadīja zīmēšanas pulciņu.”
Grūtības amatierus saliedē
Alma Spale, kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja, atceroties remontu, kas ilga vairāk nekā pusgadu, priecājas par amatierkopu dalībnieku pacietību un spēju strādāt neierastos apstākļos. Nule aizvadītajā sezonā deju kopu mēģinājumi notika Iecavas vidusskolā, bet jauktā kora pagaidu mājvieta bija internātpamatskola. Tas netraucēja dalībniekiem būt disciplinētiem un teicami sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem.
“Kad Zemgales deju kopu finālatlasē Jelgavā tika paziņots, ka Iecavas vidējās paaudzes kopa kā Bauskas rajona vienīgā šīs grupas pārstāve ir ieguvusi tiesības piedalīties deju svētku koncertuzvedumā “No sirsniņas sirsniņai” Rīgā, priekam nebija robežu. Mēs sapratām, ka iespējams ir viss, ja vien cilvēki ir pilni entuziasma un apņēmības. Vēl man ir gandarījums par to, ka iestādes renovācijas periodā visas kultūras nama amatierkopas ir izdevies saglabāt.
Iecavas vārdu ir nesusi tautā bērnu folkloras kopa “Tarkšķi”. Viņi ir ļoti pievilcīgi, publika bērnus mīl, jo dalībnieki ir atraisīti, katrs spēlē vairākus mūzikas instrumentus. Ārpus koncertiem un festivāliem “Tarkšķi” ik gadu rīko vasaras nometnes, integrējot savā vidū arī citas interešu grupas. Kopas vadītāja Kristīne Karele šogad saņēma Lielo folkloras gada balvu, ko ir godam nopelnījusi,” teic Alma Spale.
***
uzziņai
Iecavas kultūras nama ēka celta 1894. gadā Miertiesas vajadzībām. Vēlāk nams nokļuva pagasta Izglītības un dziedāšanas biedrības rīcībā.
Jau agrāk ēkas abos stāvos tika ielikti jauni logi, sakārtota apkures sistēma, uzlikts jumts, atjaunota skatuve, labiekārtota apkārtne. Darbi ir finansēti no Iecavas novada pašvaldības budžeta.
2005. gadā SIA “Strong projekti” tika izstrādāts kultūras nama lielās zāles renovācijas projekts. Tā autors ir Mārtiņš Hofmanis. Atjaunošana sākās 2007. gada septembrī. Būvdarbus veica SIA “Būvrekss”.
Lielajā zālē pēc rekonstrukcijas ir 364 vietas. Nākamgad paredzēts mazās zāles (200 vietu) un skatuves remonts.
Kultūras nama amatierkopās darbojas vairāk nekā 200 iecavnieku un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju.
Amatierkopas:
jauktais koris “Iecava” (diriģenti Uģis un Linda Matveji),
senioru deju kolektīvs “Iecavnieks” (vadītāja Aija Krolle),
vidējās paaudzes deju kopa “Iecava” (vadītājs Guntars Jansons),
jauniešu deju kopa (vadītāja Solveiga Lineja),
folkloras kopa “Tarkšķi” (vadītāja Kristīne Karele),
sporta dejas pieaugušajiem un bērniem (vadītāja Lidija Dāvide),
jauktais vokālais ansamblis “Svētdiena” (vadītājs Māris Drēviņš),
pirmsskolas vecuma bērnu deju kopa (vadītāja Solveiga Lineja),
bērnu un jauniešu šovdeju grupa (vadītāja Sabīne Valijeva).
***
viedokļi
Sandra Vēvere, Vecumnieku pagasta Misas tautas nama vadītāja:
“Ieraudzījusi afišu par renovētā Iecavas kultūras nama atklāšanu, nolēmu apciemot kolēģus. Brīnišķīga iestāde, kas tagad būs pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo darbojas ratiņkrēslu pacēlājs.”
Reno Potašs, uzņēmējs:
“Esmu iecavnieks jau 20 gadu. Kultūras namā galvenokārt apmeklēju koncertus, kuros piedalās mani bērni. Es domāju, ka Rīgas tuvums kultūras dzīves rosību mūsu novadā neietekmē. Šajā jomā viss ir kārtībā, vienīgi vajadzētu padomāt par plašāku piedāvājumu jauniešiem.”
Ilze Arāja, mākslas pedagoģe:
“Biruta Švītiņa bija vēl gluži jauna meitene no Talsiem, kad sāka strādāt kultūras namā. Kādu laiku viņa darbojās citā jomā. Atgriežoties kultūras iestādē, Biruta atplauka un spēja paveikt vērienīgus darbus, kas nebija izdevies iepriekšējiem direktoriem.”
Aivars Tiesnesis, uzņēmējs:
“Mūsu novads jau sen bija pelnījis tik labu kultūras iestādi. Arī pats esmu centies sniegt atbalstu kultūras infrastruktūras sakārtošanā. Iecava beidzamo 20 gadu laikā ļoti mainījusies, par ko mums, vietējiem, ir prieks.
