Tāpat kā daudzi, es nedziedu korī, neesmu nevienā deju kolektīvā. Taču, tāpat kā daudzi, es visas šīs dienas biju Dziesmu svētku varā.
Tāpat kā daudzi, es nedziedu korī, neesmu nevienā deju kolektīvā. Taču, tāpat kā daudzi, es visas šīs dienas biju Dziesmu svētku varā. Esmu laimīgs, ka varēju gan par naudu pērkot biļetes, gan kā žurnālists, gan izmantojot bezmaksas iespēju, pabūt deviņos dažādos koncertos, pasākumos. Astoņas jūlija dienas mani, tāpat kā daudzus svētku dalībniekus, skatītājus, bagātām emocijām piepildījušas ilgam laikam.
Dziesmu svētku pasākumos mani visvairāk priecēja labestība, smaidi un ikdienā reti sastopamais pozitīvisms. Tas vēl ilgi spēcinās ikvienu, kurš to uzņēma sevī. Mana atmiņa pildīta jaukām atziņām, vērojumiem, skaistām balsīm un krāšņiem deju soļu rakstiem.
Esmu gaišo domu un izjūtu pārbagāts un spēju vien pateikt paldies. Kļūdas un nepilnības aizmirsīsies, atmiņā atstājot svētku ieaustos gaišos pavedienus.
Esmu pateicīgs par pļavu ziedu jūru un varavīksnes krāsu pārbagātību svētku gājienā. Tencinu par izjūtām, kuras guvu sarunās ar svētku dalībniekiem. Paldies dejotājai par sapņu atklāsmi, puisim par nakts piedzīvojumu pārstāstu. Paldies par runājošajiem akmeņiem, par “Lāčplēsi” un “Gatves deju”, māla svilpauniekiem. Paldies par izsistajiem logiem, neatļauto diskotēku, “Jāņuvakaru” un tauru skaņām Vecrīgā. Paldies par dziedošajiem tramvajiem un neesošajām autostāvvietām Mežaparkā. Paldies “Aldarim” par alu un debesīm par lietu. Paldies sirmajam vīram par atziņu, ka “nākamie šādi svētki būs tikai 2013. gadā. Mana pagasta tad vairs nebūs, mans koris arī – kas zina. Un es pats… Tāpēc esmu šeit, lai Rīgu dimdinātu”.
Tikai saulīte katru rītu pati pie mums atnāk. Paldies jums visiem par “Gaismas pili”!
