Skatītājus lutināja gan laiks, gan arī ārzemju grupas, kuru desmitajā jubilejas sarīkojumā bija vairāk nekā parasti.
Skatītājus lutināja gan laiks, gan arī ārzemju grupas, kuru desmitajā jubilejas sarīkojumā bija vairāk nekā parasti
Piektdienas, 11. jūlija, pusdienlaikā no Mūsas krastiem sāka celties neliela dūmaka, kas lika minēt – tas varbūt uz lietu? Bet nē. Putekļus sacēla pastāvīgo festivāla apmeklētāju un telšu pilsētiņas iemītnieku mašīnas, kas traucās gar Mūsas krastu, lai šoreiz tur apmestos uz trim dienām.
Festivāla zvaigzne
Laikus ieradās ne tikai līdzjutēji, bet arī šī gada festivāla lielākā zvaigzne Rejs Bensons kopā ar savu grupu “Asleep at the Wheel”. “Bauskas Dzīvei” mūziķis par sevi un pirmajiem iespaidiem Latvijā sacīja: “Kopš padomju laika jūsu valsts ir stipri mainījusies. It īpaši tas izpaužas arhitektūrā. Piemērs tam – padomju laika blokmāja otrpus ielai un viesu nams “Bērzkalni”, kurā esam apmetušies. Spriežot pēc redzētā, neticami, cik ātri un tālu esat aizgājuši no padomju laikmeta domāšanas.
Mūsdienās arī kantri ir pilsētas mūzika. Pirms Otrā pasaules kara ASV vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvoja laukos, fermās, nodarbojās ar lauksaimniecību. Tagad lauksaimniecība ir industriālās fermās. Pats dzīvoju laukos, bet skaidri apzinos, ka tie vairs nav pagātnes lauki.
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka ASV bijusi kā kultūras maltuve, kas samalusi visu kopā un izveidojusi ko citādāku. Es domāju, ka mūsu kultūra ir kā audekls, kur katra tauta, kas dzīvo mūsu valstī, ir ievijusi savu pavedienu. Tāpēc es spēlēju mūziku, jo tā patīk visiem, apvieno dažādas tautas un reliģijas.”
Rejs Bensons brīnās par Dziesmu svētkiem: “Jau simtiem gadu dziedat vienas un tās pašas dziesmas? Tās ir spēcīgas tradīcijas!”
Organizēšanas sīkumi
Latvijas Kantrimūzikas asociācijas komercdirektors Mārtiņš Ruža ir apmierināts, ka šogad festivālu izdevies veiksmīgi organizēt. Pagājušajā gadā, uzaicinot grupu “Bellamy Brothers”, esot gājis visai smagi. Mārtiņš Ruža stāsta: “Pagājušajā gadā radās aizkavēšanās ar lidmašīnām un “Bellamy Brothers” ieradās pēdējā brīdī, turklāt bez instrumentiem. Tos izdevās atrast, un “Bellamy Brothers” spēlēja. Savā mājaslapā viņi rakstīja: “Tā bija laba sajūta, kad lietū mūs klausīties ir atnākuši skatītāju tūkstoši!””
Bauskas tautas nama direktors Jānis Matisons atzinīgi novērtēja sarīkojumu: “Savulaik bija problēmas, kad Tautas namam bija jākārto finansiālās lietas. Tāpēc ir apsveicama asociācijas nodibināšana, kas to visu atvieglojusi.”
Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis atzinīgi novērtēja apkārtnes sakārtošanā ieguldīto darbu: “Ir izdevies labi sakopt Ķirbaksalu. Liela nozīme ir SIA “Vides serviss” darbiniekiem, kuri ir labi pastrādājuši un uztur kārtīgu vidi arī festivāla laikā. Arī policijas kārtībnieki ar saviem pienākumiem labi tiek galā.”
Viesiem patīk
Ar festivāla gaisotni ir apmierināti gan tie ārzemju dziedātāji, kas ieradušies pirmo reizi, gan arī tie, kuri atbraukuši atkārtoti. Katram mūziķim ir savs stāsts.
Leifs Kersteins no Dānijas Latvijā ir atradis draugus un gribētu šeit atgriezties biežāk: “Savulaik Silkeborgas festivālā mani uzaicināja Uldis Ozoliņš. Teicu, ka nekad neko neesmu dzirdējis par Bausku. Tad viņš parādīja festivālu programmas un es redzēju, ka tur ir bijuši mani draugi no Zviedrijas, Norvēģijas, un nodomāju – šis puisis ir gana uzticams un aizbraukt būs vērts. Man līdzi nevarēja braukt grupa, tāpēc izvēlējās “Emburgas zēnus”, kas nodrošinātu muzikālo pavadījumu. Kopš tā laika mēs Latvijā spēlējam kopā.”
Jānis Veikšāns no “Emburgas zēniem” smaida: “Leifs dažreiz savos stāstos mēdz piepušķot, bet ir patīkami uzstāties kopā ar viņu.”
Vācu grupas “The Lennerockers” solists Mihaels Kohs ir sajūsmā par festivāla vietu: “Bauskas estrāde ir vēsturiska un dabiska, piesaista tūristus. Mums Latvijā patīk – labi ļaudis, laba vieta, labs laiks un patīkama izklaide.” Vāciešiem galvenais esot alus, jo bez tā kārtīga rokenrola grupa iztikt nevarot. Lielākais pārsteigums – grupas DVD diski esot izpirkti vēl pirms uzstāšanās.
Pareizticīgo svētki
Bauskā atkal ieradusies Krievijas grupa “Kukuruza”, kuri uzstājās svētdienas vakarā. Šogad interesants piedzīvojums bijis ģitāristam Pāvelam Titovecam, kurš ir konservatīvs pareizticīgais un ievēro visus rituālus: “Sestdien bija svētā apustuļa Pāvela svētku diena un jau no rīta devos uz baznīcu. Patīkami bija redzēt, ka tā ir pilna ļaužu, visi atnākušie dziedāja. Jums Bauskā ir labs mācītājs, draudzīga draudze, kura uzklausa mācītāja sprediķi. Šeit uz baznīcu nāk arī jauni puiši, kas ir ļoti labi. Svētdienas rītā aizgāju atkal.” Georgijs Palmovs no “Kukuruzas” saka: “Mūsu grupā ir ļoti svarīga draudzība, un lielu pareizticīgo svētku laikā pieteikumus koncertiem nepieņemam, jo tas ir pretrunā ar ticību.”
Krievijā gan par kantristila mūziku ir savs viedoklis. Bieži vien, uz pasākumiem aicinot, zvana un prasa: “Vai jūs spēlējat kantri? Patiesi spēlējat? Bet cepures jums ir?”
Nākotnes festivāls
Festivāla būtība ir tāda – katrs notiekošais ievada nākotnes festivālu. Katra atvestā zvaigzne ļauj kādreiz atvest vēl lielākas zvaigznes. Diez vai festivāls mainīs savu vietu. To saka arī Lietuvas Kantrimūzikas festivāla “Visagino Country” organizētāja Elena Čekiene: “Tas, ko es gribētu paņemt no jūsu festivāla, ir šī vieta. Tādu dabiskuma izjūtu reti kur var panākt.”
Svētdienā skatītāju priekam muzicēja sešpadsmit latviešu kantriizpildītāju grupu. Latvijas Kantrimūzikas asociācijas prezidents Uldis Ozoliņš stāsta: “Galvenais iemesls šādam formātam ir vēlme izveidot DVD ar latviešu grupu kantrimūzikas izpildījumu. Diez vai kas līdzīgs būs citus gadus. Katru gadu ir savas festivāla īpatnības un katrs ir citādāks.” Viena tradīcija gan varētu saglabāties – šogad ir radīts buklets ar samērā plašu informāciju par festivāla grupām. Uldis Ozoliņš smaida: “Bukleta tapšanu lielā mērā atviegloja fakts, ka vairākumu mūziķu un grupu es pazīstu.” Bet lielākais sapnis pagaidām būtu “atvest” uz Latviju Dolliju Pārtoni – pasaulslavenu amerikāņu kantrimūzikas dziedātāju un aktrisi.
***
Viedokļi
Uldis Ozoliņš, Latvijas Kantrimūzikas asociācijas prezidents:
“Tas ir Latvijas kantrimūzikas festivāls ar ārzemju viesiem.”
Mihaels Kohs, grupas “The Lennerockers” solists:
“Mūzika satur kopā. Bauskas kantrifestivāls ir mazs solis pretī sapratnei cilvēku vidū. Un tas ir jau desmitais solis.”
Elene Čekiene, Lietuvas Kantrifestivāla “Visagino Country” organizētāja:
“Tas, ko gribētos pārņemt no jūsu festivāla, ir vieta, kur tas notiek.”
Jānis Matisons, Bauskas tautas nama direktors: “Bauskā ir īpatnēja publika. Vienmēr nāk uz otro stundu, pat ja tas ir teātris.”
Mārtiņš Ruža, Latvijas Kantrimūzikas asociācijas rīkotājdirektors: “Satiekam Dānijas festivālā Silkeborgā Čehijas grupu. Viņi saka: “Jums ir foršs festivāls, bet jūs jau mūs neaicināt!” Tātad esam jau pazīstami.”
Lietuviešu mūziķu novērojumi Kantrifestivāla laikā:
“Cik Bauskā iedzīvotāju?” “Apmēram desmit tūkstoši.” “Tad jau pašlaik Bauskā neviena mājās nav?”
