Arī otrajai maizei miza ir bieza.
Arī otrajai maizei miza ir bieza
Kartupelis pasludināts par 2008. gada produktu Latvijā, un šo faktu pamanījuši arī mūsu rajona otrās maizes audzētāji.
“Bauskas Dzīve” interesējās, kāds ir viņu noskaņojums šajā vasarā.
Izbaro arī meža zvēriem
Mežotnieks Ēriks Punka šai kultūrai atvēlējis mazāku platību nekā pērn un lēš, ka vajadzējis vēl vairāk samazināt. Kādēļ? Ir sarežģīti izdevīgi pārdot izaudzēto, jo tirgu piepilda no ārvalstīm ievestie tupeņi, kas ir lētāki par mūsu zemē izaudzētajiem.
Ē. Punka spriež: “Kā nebūs lētāki, ja citās Eiropas Savienības valstīs ir ievērojami augstāki platībmaksājumi nekā Latvijā. Nevienādie spēles noteikumi mūsu zemniekiem sagādā daudz raižu. Arī man nav viegli atmaksāt kredītus. Kartupeļu labu ražu nevar iegūt bez sabalansētas mēslošanas un rūpīgas aprūpes. Desmit un pat vairāk reižu laukiem jādzen cauri tehnika. Varat parēķināt, cik tas izmaksā. Lauksaimnieki domā gadu uz priekšu, bet pēdējos cenu lēcienus nav izdevies iepriekš paredzēt. Ja var pārdot vairumā par pieņemamu cenu, tad ir cerības turpināt nodarboties ar kartupeļu audzēšanu.” Mežotnieks neslēpj, ka nākas kartupeļus izbarot arī meža zvēriem.
Dāviņu pagasta zemnieks Vjačeslavs Židko tupeņiem atvēlējis 50 hektāru, un to audzēšana ir saimniekošanas pamatnozare. Ražas vākšana plānota secīgi, sākot ar agrajām un beidzot ar vēlajām šķirnēm. Šajā gadā sausums traucējis nobriest smagākiem bumbuļiem. Cerīgākas ir vidējās šķirnes un vēlīnie kartupeļi, kuru ražība varētu būt labāka. Dāvinietis lietišķi vērtē situāciju tirgū, kur jākonkurē ar ievesto preci: “Ja kartupeļu ir mazāk, cena būs augstāka un otrādi. Pagājušais gads deva minimālu peļņu, ceru, ka šogad būs labāk. Mans viens paziņa uzskata, ka nekas nav sliktāks par ļoti labu ražu, tad cenas nebūs…”
Nenovērtēts dārgums
Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) iniciatīvu šajā gadā sabiedrība aicināta pievērst uzmanību tupenim, pierastajam un vienkāršajam laukaugam, kas bieži netiek novērtēts. ANO šo gadu jau ir pasludinājusi par Starptautisko kartupeļu gadu, un tā moto ir “Nenovērtētais dārgums”. Latvijas kartupeļu audzētāji nevar sacensties ar lielvalstīm kartupeļu audzēšanas platības ziņā. Arī ražība nav augstākā. Bet mūsu valsts tomēr ir iekļuvusi vienā no pasaules kartupeļu topiem – saražotā daudzuma ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ir piektajā vietā.
Kartupeļu gada pasludināšanas oficiālā ceremonija bija organizēta 18. jūlijā zemnieku saimniecībā “Galiņi” Ogres rajonā. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra: “Kartupeļu nozīme ikviena iedzīvotāja ikdienā, valstu ekonomikā un veselīgas pārtikas nodrošināšanā pasaules mērogā nav pārvērtējama. Tāpēc pilnībā atbalstu šo ideju – celt kartupeļus godā.”
Citādāka tehnoloģija
Vecsaulietis Gints Liepiņš arī bija ieradies “Galiņos”, kurp bija aicināti zemnieki no visiem Latvijas novadiem. Saimniecībā redzētais ļāvis iepazīt kartupeļu citādāku audzēšanas tehnoloģiju: “Bija interesanti skatīt tehniku, kurai ir akmeņu atdalītājs. Tam ir vairākas priekšrocības. Taču tik dārgu tehniku mēs nevaram iegādāties, kartupeļu audzēšanai netiek sniegts nacionālais vai Eiropas Savienības atbalsts. Sapratu arī, ka mums labi derētu šāda tehnoloģija, taču pagaidām to nevaram nodrošināt. Kartupeļu gads, manuprāt, audzētājiem neko nemainīs. Droši vien šis dārzenis tiks plašāk reklamēts. Nevaru paredzēt, vai tas ietekmēs pirktspēju.”
***
Uzziņai
Latvijā ir izveidota biedrība “Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība”, tajā iesaistījušies teju 40 biedru.
Katru gadu tiek izdota Kartupeļu grāmata, kurā apkopota informācija par šo kultūru, šķirnēm un izmēģinājumiem.
Cēsu rajona Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā 8. augustā biedrība rīko kartupeļu dienu. No plkst. 12 līdz 18 darbosies izstāde, kurā varēs aplūkot un iepazīt visu, kas saistīts ar kartupeļiem.
(Avots – biedrības valdes priekšsēdētāja Anda Rūtenberga.).
