Truškopība – iespējams, nepelnīti aizmirsta nozare.
Truškopība – iespējams, nepelnīti aizmirsta nozare
Šķirnes trušu saimniecība “Garauši” ir sertificēta vaislas trušu ferma, un selekcijas darba apjoma, pieredzes, daudzveidības un sadarbības ar ārzemēm ziņā tāda ir vienīgā Latvijā.
“Garaušu” īpašnieki Ranta un Gunārs Legzdiņi sadarbojas ar minizoodārzu “Dobuļi” un citiem iedzīvotājiem Iecavas novadā un Bauskas rajonā. Saimniecība atrodas Baldones pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldībā pie Iecavas novada Dzimtmisas robežas. Īpašnieki dzīvo Rīgā, ar truškopību viņi nodarbojas jau 25 gadus. Latvijā šo lopkopības nozari neattīsta, novērojusi R. Legzdiņa. Kaut arī mūsu valstī minētie dzīvnieki vienmēr audzēti, tomēr Eiropā šī joma esot daudz progresīvāka.
Izdevīgi – lielos apjomos
Legzdiņi ar truškopību sākuši nodarboties, kad meitai bijis apmēram 16 gadu. Viņa gribējusi kažoku. Draugi un radi uzdāvinājuši truseni, bet vēlāk arī trušu tēvu. Lopkopjiem pirmie šķirnes truši bija Krievijas tumšie sudrabotie no toreizējās Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga, Krievija). Tad pamazām parādījušies raibi. Padomju laikos ar truškopību bija ļoti izdevīgi nodarboties. Īpaši liels pieprasījums bija pēc gaļas, bet ādas izmantoja filca ražošanai. Pašlaik trušu audzēšana esot vairāk pensionāru nodarbe. Par saimniecības pamatnozari truškopība var kļūt, ja gaļas ražošanai tur no trim līdz četriem tūkstošiem dzīvnieku. Tad iespējams regulāri izpildīt lieltirgotāju pasūtījumu. G. Legzdiņš uzskata, ka trušu gaļai būtu pieprasījums, jo aizvien vairāk ir alerģisku bērnu un pieaugušo ar vielmaiņas traucējumiem. “Garaušu” klienti ir Rīgas Zooloģiskais dārzs, individuālie pircēji Latvijā un no ārzemēm, kā arī zinātnieki.
Pārved rokassomiņā
“Nāca Atmodas laiki, un 1993. gadā aizbraucu uz izstādi Zviedrijā. Kad ieraudzīju trušu lielo daudzveidību, galīgi “saslimu”. Mājās rokassomiņā pārvedu Burgundijas šķirnes trušus,” stāsta R. Legzdiņa. Viņa un dzīvesbiedrs piedalās arī izstādēs, piemēram, Polijā. Tur truškopība visvairāk izplatīta ogļu ieguves rajonā Katovicē. Garauši kalpo relaksācijai. Pēc sešu stundu darba pazemē, ogļrači kopj trušus. “Ievēroju, ka Eiropā ar truškopību nodarbojas lielākoties vīrieši. Viņi uzskata, ka šie dzīvnieki ļoti atslogo no stresa pēc oficiālā darba,” novērojumus atklāj rīdziniece.
Izstādē Katovicē Legzdiņi iepazinušies ar čehu kolēģiem. Viens no viņiem mūsu valsts pārstāvjiem uzdāvinājis pārīti Lielās gaišās sudrabotās šķirnes trušu. Vēl selekcionāri no Čehijas atveduši Franču auna, Lielās šinšilas, Čehu albīna un Kalifornijas šķirnes trušus. Tā Latvijā ievesta ne viena vien jauna aprakstīto dzīvnieku šķirne. Lai pareizi veiktu selekcijas darbu, “Garaušu” iemītnieku pulks regulāri papildināts ar jauniem šķirņu pārstāvjiem no Somijas, Vācijas, Dānijas, Polijas, Čehijas un Zviedrijas. R. Legzdiņa palīdzējusi izveidot truškopības biedrības Lietuvā un Igaunijā.
***
Uzziņai
Pašlaik šķirnes trušu saimniecībā “Garauši” ir deviņu šķirņu pārstāvji. Proti, Lielais šinšilas trusis, Vīnes grupas truši (pelēkais, melnais, zilais, zilganpelēkais), Čehu albīns, Burgundijas, Kalifornijas, Franču auns, Īsspalvainie šķirnes reksi (dalmācijas, zilais, oranžais, lukss) u. c.
Trušu gaļa ir ļoti veselīga – maz holesterīna, viegli pārstrādājas gremošanas sistēmā. Ieteicama bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir vielmaiņas traucējumi. Trušiem un cilvēkiem nav kopīgu slimību.
***
Viedoklis
Minizoo “Dobuļi” saimnieks VARIS ĶELPE:
– Rantai un Gunāram Legzdiņiem ir viena no labākajām trušu saimniecībām Latvijā. “Garaušos” ir daudzu šķirņu kvalitatīvi dzīvnieki.
Rantu pazīstu sen, viņa ir ļoti centīgs cilvēks. Apbrīnoju, ar kādām darbaspējām truškope savos gados rosās. Par Legzdiņiem varu teikt tikai labus vārdus. Pie viņiem var braukt skatīt saimniecību kā paraugu, tur var redzēt, kādam jāizskatās noteiktas šķirnes trusim.
Mēs sadarbojamies ar “Garaušiem”. Tā kā strādājam tūrisma jomā, mūsu truši nav izcili šķirnes pārstāvji. Ja ierodas apmeklētāji no Krievijas, kuri interesējas par truškopību, mēs viņus aizvedam pie Legzdiņiem.
