Kā rīkoties rītdienas referendumā? Atbildēt uz šo jautājumu, niansēs izprast Satversmē paredzēto labojumu būtību nav vienkārši. Tāpēc es nolēmu ieklausīties autoritātēs, cilvēkos, kuru viedokļiem uzticos.Jāatzīst, no sava uzticības personu loka uzreiz izsvītroju politiķus. Ne tēvzemieši, ne jaunlaicēni, arī no zaļajiem zemniekiem neviens nav pieteicies redakcijā sarunai, lai vienkāršā, tautai saprotamā valodā izskaidrotu referenduma būtību. Tautas partija pat uzstājīgi noliedz iedzīvotāju vēlmi doties uz referendumu. Viņi aicina pilsoņus būt pasīviem, neizmantot tiesības, kas tautai pienākas demokrātiskā sabiedrībā. Secinājumi ir vienkārši – politiķi baidās no sabiedrības aktivitātes, ieinteresētības līdzdarboties, no vēlmes saprast varas virtuvē notiekošo.Es nolēmu ieklausīties kultūras cilvēkos. Tajos, kuru viedokli nav nācies apšaubīt. Man tāda autoritāte ir literāte Māra Zālīte. Viņas dzeja, dramaturģija, publiskās uzstāšanās mani nekad nav pievīlušas. Es viņai ticu, sākot no Tautas frontes manifestācijas pirms 20 gadiem Mežaparkā. Viņas sirdsbalsi, iestāšanos par Latviju es jūtu rokoperas «Lāčplēsis» libretā. Jo spēcīgi šis darbs vēlreiz uzrunāja 11. jūlija izrādē «Arēnā Rīga». Nesenajā intervijā laikrakstā «Latvijas Avīze» dzejnieces aicinājums piedalīties referendumā un balsot par Satversmes grozījumiem mani vēl vairāk pārliecināja: «2. augustā būšu kopā ar savu tautu. Mēs ikviens esam valsts. Esam pilieni, kas veido jūru, ar kuru nedrīkst nerēķināties.» Es vēlos, lai arī ar mani rēķinās. «Rīt iešu un balsošu «par».»
