Hidroelektrostacijas un sausuma dēļ izžuvis Keilas ūdenskritums Igaunijā, šādu ziņu augusta sākumā publicējusi aģentūra LETA. Igaunijā šī ir bijusi diezgan sausa vasara, un Tallinas tuvumā esošais Keilas ūdenskritums izsusējis.Daļēji tiek vainota arī turpat esošā pirms pāris gadiem celtā hidroelektrostacija, vēsta Igaunijas Nacionālā televīzija. Keilas upē ūdens līmenis ir zems, tomēr darbu nav pārtraukusi Igaunijas enerģētikas uzņēmuma «Eesti Energia» HES.Keilas ūdenskritums bija trešais lielākais ūdenskritums Igaunijā – tas ir sešus metrus augsts un pilnūdens laikā bija 60 līdz 70 metru plats. «Apturējām staciju, lai redzētu, kā tas ietekmē ūdenskritumu. Tas paplašinājās par pusotru metru. Kad stacija strādā ar 9% jaudu, ūdenskritums ir šaurāks par metru,» informē «Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas tehniskais vadītājs Valmars Ots. Uzņēmums uzskata, ka ar savu darbību tas dabai un zivīm kaitējumu nenodara.Joprojām aizstāv ieceriŠo ziņu «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt Viesturu Šilovu, SIA «Mūsas straume» izpilddirektoru un līdzīpašnieku, kurš joprojām aizstāv ieceri attīstīt mazo HES pie Mūsas upē izbūvētā aizsprosta Gailīšu pagastā. Zināms, ka Gailīšu pagasta pašvaldības deputāti apstiprināja tādu teritorijas plānojumu, kur šāda uzņēmējdarbība nav paredzēta.Viesturs Šilovs atzīst, ka ir bijis gan pie Keilas ūdenskrituma, gan pie HES. Viņš skaidro: – Ūdens tur plūst pa diviem paralēliem ceļiem – pa upi un lejup pa ūdenskritumu un pa derivācijas kanālu un caur HES. Abas plūsmas sākas pārsimt metru pirms ūdenskrituma un satiekas uzreiz pēc tā. Līdz ar to lejtecē ūdens daudzums paliek tas pats. Pat gadījumā, ja viss ūdens izplūst caur HES un ūdenskritums ir sauss, lejtecē ir tikpat daudz ūdens kā augštecē.Ar zivīm pieejamo ūdens daudzumu problēma iespējama tikai tajā upes posmā, kurš iet paralēli derivācijas kanālam pirms ūdenskrituma (t. i., pārsimt metru posmā).Ja nemaldos, Keilas HES Igaunijā ir viena no pirmajām, kas uzbūvēta vēl pirmās neatkarības laikos. Pat ja HES būtu uzbūvēta upes augštecē virs ūdenskrituma vai lejtecē zem tā, ūdens daudzums ūdenskritumā netiktu ietekmēts.Var strādāt divos režīmos– Situāciju salīdzināt ar Mūsas HES ir pagrūti. Vispirms tāpēc, ka viss ūdens daudzums no upes augšteces izplūstu caur turbīnām (izņemot to daļu, kas plūdīs pa zivju ceļu) un nebūtu neviena paralēlā ceļa, kurā ūdens daudzums varētu samazināties. Turklāt Mūsas HES paredzēts zivju ceļš, kāda nav Keilā.HES var darboties divos režīmos: uzkrāšanas un caurplūdes. Uzkrāšanas režīmā HES vairāku stundu laikā turbīnas nedarbojas (caur tām netek ūdens), tādējādi pirms dambja ūdens līmenis pamazām ceļas, turklāt lejtecē upes gultne paliek sausa. Kad ūdens līmenis augštecē ir pacelts, tiek iedarbinātas turbīnas, augštecē ūdens līmenis krītas, bet lejtecē sausuma vietā atkal parādās ūdens. Tas ir tāpēc, ka vairumā Latvijas HES ir uzstādītas vecas vai ārkārtīgi vienkāršas konstrukcijas turbīnas, kuras vasarā, kad ūdens ir nedaudz, mazās straumes dēļ nespēj darboties. Rezultātā – ūdens svārstības augštecē un lejtecē, kaitējums videi un zivīm. Ja HES darbojas caurplūdes režīmā, ūdens līmenis augštecē virs dambja tiek pacelts vienu reizi noteiktā līmenī un tāds tiek uzturēts HES darbības turpmākos 50 vai 100 gadus. Svarīgākais, ka ūdens līmenis virs dambja tiek kontrolēts, tāpēc viss ūdenskrātuvei pieplūstošais tiek arī izvadīts caur turbīnām. Tas nozīmē, ka ūdens upes lejtecē ir tikpat daudz kā tad, ja HES nebūtu. Līdz ar to netiek nodarīts kaitējums ne upes krastiem, ne zivīm.Neesot pamata bažām– Gribu uzsvērt un apliecināt, ka Mūsas HES ir projektēta, lai to darbinātu caurplūdes režīmā. Līdz ar to nav pamata bažām, ka HESa dēļ samazināsies ūdens līmenis Mūsas lejtecē zem tā, pie Bauskas vai pat Lielupē. Vēl vairāk – normatīvie akti, kas ir stājušies spēkā pēc Latvijas pievienošanās ES, neļauj rīkoties citādāk. Pievēršu uzmanību faktam, ka visas Latvijas mazās HES uzbūvētas jau pirms strikto ES direktīvu stāšanās spēkā. Turklāt Mūsas HES ir paredzēta aprīkot ar pašlaik pasaulē modernākajām turbīnām.
