Pirmdiena pēc tautas nobalsošanas, un pensijas Latvijā nav kļuvušas lielākas. Šī cerība bija bez pamata, kā no jūrmalas smiltīm celta pils.Kā balsot, vairs nebija pārliecināti pat tie, kuri šoziem stāvēja garās rindās, lai ar savu parakstu apliecinātu, ka pensionāru situācija Latvijā ir neizturama. Varas partiju pārliecinātas, uzskatam par šī referenduma kaitīgumu pieslējās arī pensionāru sabiedriskās organizācijas.Labāk zīle rokā nekā mednis kokā, saka mana paziņa pensionāre, kura izvēlas ik mēnesi saņemt to nelielo summu, pie kuras jau pierasts, nevis dzīvot neziņā, ko nesīs kārtējās pārmaiņas.Dzīve arvien vairāk līdzinās krustvārdu mīklai. Risinām un nevaram atrast atbildes uz ikdienišķiem jautājumiem, kā dzīvot, izdzīvot, samaksāt rēķinus, paēst, nenoslīkt parādos un palikt dzīvam. Vienīgais, ko dzirdam no valsts varas pārstāvjiem, ir tas, ka vecā sistēma ir laba un neko mainīt nevar un nevajag.Latvijas Televīzijā 21. augusta vakarā bija diskusija par tautas nobalsošanai izvirzītiem jautājumiem. Labklājības ministrijas un citi ierēdņi gudrām sejām rāmi klāstīja savas patiesības. Kādā brīdī viens no uzaicinātajiem pensionāru pārstāvjiem neizturēja, lūdza noņemt viņam mikrofonu, raidījuma vidū cēlās un gāja prom. «Nevaru klausīties šīs muļķības un samierināties ar to, ka daudziem pensionāriem piespriesta bada nāve,» apmēram tā sacīja šis vīrs, kuru neviens necentās aizturēt. Nebija argumentu, kas pārliecinātu par pretējo.
