Šonedēļ otro reizi Latvijas debesīs varēja novērot ziemeļblāzmu. Daudzviet to varēja saskatīt ar neapbruņotu aci. Visspilgtākais ziemeļblāzmas iznāciens bija ceturtdienas vakarā ap pulksten 20 un naktī uz piektdienu pulksten 3.
Arī Bauskas novada debesis laistījās violetajos, rozā un zili zaļajos toņos. Iedzīvotāji skaisto dabas parādību piefiksējuši Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku pusē, un ar attēliem dalījušies sociālajos tīklos.
Baušķenieks Guntars Homičs ziemeļblāzmu devās vērot uz Saulaini, Ziedoņiem un Īslīci, kur to iemūžināja ar digitālo fotokameru “Sony Alfa 6000”. “Bija ļoti silts vakars, un tas bija labvēlīgs faktors fotografēšanai. Tikai nedaudz vējš patraucēja. Šī bija spēcīgāka ziemeļblāzma nekā maijā, šovakar arī rāda augstu indeksu, iespējams, būs arī iespaidīga, bet precīzas prognozes nevar iegūt. Galvenais, lai nav daudz mākoņu, bet mākoņi arī dod savu šarmu,” tā G. Homičs.
“Skaistums! Pirmajā vilnī ap pulksten 20 tik spoža, ka ar neapbruņotu aci varēja redzēt gan zaļo, gan sarkano krāsu. Pēc tam pulsējoša pa visām debesīm. Ap 20:30 arī SAR (Stable aurora red arc). Ap to pašu laiku arī tieši virs galvas spilgti zaļš fragments. Īsumā – fantastika!” sociālajā vietnē “X” vakar vēstīja laika ziņu moderators Martins Bergšteins.
Ziemeļblāzma ir atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar saules vēja daļiņām. Ziemeļblāzma tiek dēvēta arī par “Aurora borealis” ziemeļu puslodē, par “Aurora australis” dienvidu puslodē. Ziemeļblāzmas mūsu platuma grādos pārsvarā novērojamas no septembra līdz martam. Šajā laikā debesis ir pietiekami tumšas, lai ziemeļblāzma varētu netraucēti uzmirdzēt.
Jau iepriekš tika vēstīts, ka ziemeļblāzmas 2024. gadā gaidāmas daudz spožākas nekā tās bijušais aizvadītajā desmitgadē. Iemesls tam ir Saules aktivitātes palielināšanās.
Reklāma