Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pagājušajā nedēļā bija aicinājusi politiķus no koalīcijas partijām uz diskusiju par 2009. gada valsts atbalstu lauksaimniecībai.Kā zināms, ekonomējot budžeta izdevumus, 2009. gadā valsts atbalsts lauksaimniecībai ir samazināts par 8,8 miljoniem latu jeb 27,5 procentiem.Lauksaimnieki uzsvēra, ka atbalsts ir cieši saistīts ar lauku attīstību un, to samazinot, ekonomiskā aktivitāte laukos apsīks. Latvijas lauksaimniekiem ir viens zemākajiem atbalsta līmeņiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū. Tādēļ, nenodrošinot valsts atbalstu likumā noteiktajā apjomā, daudzi zemnieki tuvākajā laikā izbeigs darboties, bet zaudētāji būs visi – gan valsts, gan tās iedzīvotāji.LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze ieteica, ka vēl līdzekļus ir iespējams ietaupīt, samazinot izdevumus Zemkopības ministrijas padotības iestādēm, piemēram, Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Pašreizējā budžeta projektā PVD ir pat plānots neliels budžeta pieaugums, jo ir paaugstināti PVD maksas pakalpojumi. Tas ir nepiedodami, ka PVD budžeta iztrūkumi tiek segti no lauksaimnieku maciņiem.A. Krauze arī uzsvēra, ka valsts kopumā varētu ietaupīt miljonus, ja Latvijas likumdošanā tiktu mainītas sarežģītās normas, kuras nosaka, ka pat nenozīmīgas izmaiņas ES direktīvās ir jāapstiprina Ministru kabinetam, ja tās ir saistošas trešajām personām. Simtiem ierēdņu izstrādā grozījumus likumdošanā, organizē starpinstitūciju darba grupas un spriež par normām, kuras tāpat ir jāpieņem tieši tādas, kā noteikts ES likumdošanā. Uzaicinātie politiķi piekrita, ka šī kārtība ir birokrātiska un būtu jāmaina. LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Ārija Jerumane uzskata: «Samazinot atbalstu lauksaimniekiem no valsts budžeta un nepildot likumā noteiktās normas, kā arī nerodot laiku savstarpējai viedokļu apmaiņai pašreiz saspringtās situācijas risināšanai, manuprāt, valstsvīri parāda, ka viņiem ir svarīgs tikai naudas aspekts, neiedziļinoties, ko samazinājums nodara lauksaimniecības nozarē strādājošajiem.» Tādēļ man nav saprotama bijušā zemkopības ministra, tagadējā finanšu ministra Ata Slaktera attieksme pret valsts atbalsta samazinājumu lauksaimniekiem par 8,8 miljoniem.»
