Bauskas avīžniecības vēsturi pārlapojot

Vietējās preses izdevumu klāsts no 1893. gada novembra līdz 1944. gada oktobrim

Pirms 80 gadiem sāka iznākt tagadējā laikraksta «Bauskas Dzīve» tiešais priekštecis – «Bauskas Darbs», bet drukāto preses izdevumu pirmsākumi mūsu novadā ir krietni senāki.

Pirmā saskare ar laikrakstiem mūsu puses ļaudīm bija jau 17. un 18. gadsimtā, vispirms tie bija Rīgā vācu valodā iznākušie izdevumi. Droši vien vietējie vācieši un nedaudzi izglītotākie latvieši varēja lasīt Jelgavā kopš 1766. gada iznākušo avīzi «Mitauischen Nachrichten» (Jelgavas Ziņas), bet pirmais latviskais laikraksts bija «Latviešu Avīzes», kas kopš 1822. gada tika izdots turpat Jelgavā. Tas bija arī visilgāk izdotais latviešu preses izdevums – darbība pārtraukta Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā.

Sāka ar sludinājumiem
Bauskā drukātās preses vēsture sākās 1893. gada 11. novembrī, kad iznāca laikraksta «Bauskas Sludinājumu Lapa» pirmais numurs. Tās izdevējs bija turīgs ebrejs – Bauskas namsaimnieks un uzņēmējs, tipogrāfijas īpašnieks Nikolajs Jankelovičs. Avīzes redakcija un tipogrāfija atradās viņa namā tagadējā Rūpniecības ielā 9, kur nesen iekārtojies pašvaldības daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs.

Avīzes pirmajā numurā ievietota informācija, ka tā iznāks reizi nedēļā un bez maksas tiks izplatīta Bauskā un pilsētas tuvākajā apkārtnē. Var saprast, ka uzņēmējs paredzējis atpelnīt ieguldījumus uz reklāmdevēju rēķina, jo izdevējs aicināja ievietot sludinājumus un citus paziņojumus par maksu.

Laikraksts iznāca trijās valodās – vācu, latviešu un krievu, katrā numurā bija dažāda informācija šajās valodās. Dažreiz tā bija identiska visās trijās valodās, bet lielākoties sludinājumi bija vienā vai divās valodās. Pirmajos laikraksta numuros nav ziņu par plānotajiem notikumiem, bet var uzzināt, kur un ko var nopirkt Bauskā.

Jankeloviča tipogrāfija
Tirdzniecības vietas mūsdienu lasītājam gan ir grūti identificējamas, jo nav minētas šo namu adreses. Tolaik namu numuri pilsētas ielās faktiski neeksistēja, dokumentos lietoja tikai nekustamā īpašuma hipotēkas numurus, kas uz ēku fasādēm nebija atrodami. Vietējie iedzīvotāji labi cits citu pazina un orientējās pilsētā pēc namu īpašnieku vārdiem.

Raksturīgs tā laika sludinājums – piemērs par tirgotavas atrašanās vietu un pārdodamām precēm: «M. Blumfelda zābaku magazinā pie tirgus plača, senākajā Lāma kunga namā, var dabot par pieņemamām cenām ūdens zābakus, kungu galošas, šņores, zābaciņu un getru pogas, korķa zoles un zābaku vici.»

«Bauskas Sludinājumu Lapa», vēlāk ar īsāku nosaukumu «Bauskas Sludinājumi», ar pārtraukumiem iznāca līdz 1915. gadam, kad Bausku ieņēma Vācijas karaspēks. Labākajos gados avīze iespiesta apjomīgā tirāžā, līdz pat 1500 eksemplāriem.

Jankeloviča tipogrāfija bija tam laikam iespaidīgs uzņēmums, tur iespieda arī pastkartes un apsveikumu kartītes, ielūgumus, afišas, plakātus, dokumentu un kvīšu veidlapas, cenrāžus un preču katalogus, apliecības, diplomus un skolas liecību veidlapas.

Pēc kariem un nemieru gadiem «Bauskas Sludinājumi» atsāka iznākt 1920. gadā, bet pēc četru numuru izdošanas izbeidzās pavisam. Laikam jau tobrīd tikai ar sludinājumiem vairs nevarēja nopelnīt.