Skolotāju kongresu, kas notiks 29. aprīlī Rīgā, pirmo reizi organizē praktizējoši pedagogi, nevis valsts institūcijas. Par to «Bauskas Dzīvi» informē kongresa darba grupas dalībniece, Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Lavrinoviča.Darba grupas vadīs skolotāji un zinātnieki, nevis valsts ierēdņi. Kongress tiek sasaukts laikā, kad situācija visu pakāpju izglītības sistēmā sasniegusi kritisko robežu. Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētājs, pedagoģijas doktors Edgars Kramiņš uzskata, ka vairākām problēmām nepieciešams tūlītējs risinājums, tāpēc ir ļoti svarīgi diskutēt un saskaņot viedokļus. Pastāv lieli draudi, ka jau šogad tiks slēgtas daudzas lauku skolas, bet profesionālās ievirzes izglītības iestādes nevarēs pilnvērtīgi darboties valsts mērķdotāciju samazinājuma dēļ. Kultūras ministrija jau informējusi profesionālās izglītības iestādes par nepieciešamību mainīt līdzšinējo sistēmu, jo naudas nepietiks. Nav nekādas skaidrības par finansējumu nākamajam mācību gadam. Skolotāju algu samazinājumu, kas tika ieviests šogad, Edgars Kramiņš uzskata par dramatisku, tāpat kā valsts mērķdotāciju samazināšanu augstskolām.Iveta Lavrinoviča teic, ka ir sakrājies plašs problēmu loks, par ko nepieciešamas atklātas un plašas skolotāju diskusijas. Valdības daudzas nostādnes un lēmumi ir absurdi, tie tapuši bez nopietna pamatojuma, jo nav veikta situācijas izpēte. Kā piemēru direktore min bieži izplatīto apgalvojumu, ka izglītības kvalitāte esot atkarīga no skolas lieluma.Iepriekšējais Skolotāju kongress Latvijā notika 1994. gadā, kad 1270 delegāti bija valsts ierēdņi, bet 600 vietu tika atvēlēts skolu direktoriem un mācību pārziņiem. Demokrātisks skolotāju saiets, kurā piedalītos praktiķi, kas problēmas aplūko no reālās dzīves pozīcijām, mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas nav bijis, atgādina Edgars Kramiņš.
