Jauna optiskā tīkla izbūve gar “Via Baltica”

Šogad valdība atkal ir ķērusies pie mēģinājuma mainīt situāciju ar valstij daļēji piederošajiem sakaru un tehnoloģiju uzņēmumiem “Tet” un “Latvijas Mobilais telefons” (LMT). Vasarā slēgtā sēdē Ministru kabinets vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar sakaru uzņēmumu otru akcionāru – Zviedrijas “Telia” – un uzdeva Ekonomikas ministrijai veikt šīs sarunas. Nedēļu no nedēļas tiek gaidīts Ekonomikas ministrijas ziņojums par līdz šim paveikto. Līdz šim gan Latvijas valsts, gan “Telia” ir atturējušies oficiāli paziņot, kā redz izeju no situācijas, kurā abiem līdzīpašniekiem ir visai atšķirīgi skatījumi uz “Tet” un LMT nākotni un atbalstāmajiem darbības virzieniem, bet publiski jau ir izskanējuši vairāki potenciālie risinājumi. “Tet” valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks intervijā aģentūrai LETA pauž, ka acīmredzamākais un pareizākais scenārijs būtu “Tet” un LMT apvienošana. Tāpat viņš vēlreiz apstiprina, ka “Tet” ir gatavs izpirkt LMT kapitāldaļas un tad, nemainoties “Tet” īpašniekiem, apvienotajā uzņēmumā Latvijas valstij piederētu 51%.

Pašlaik jau publiski ir izskanējuši vairāki scenāriji, kas tiek apspriesti sarunās starp “Tet” un LMT līdzīpašniekiem – Latvijas valsti un Zviedrijas “Telia”. Kā no uzņēmuma skatu punkta vērtējat katru no tiem, sākot ar visplašāk apspriesto, ka “Tet” un LMT tiek apvienoti?

Mūsuprāt, tas ir acīmredzamākais un pareizākais scenārijs, kurš visvairāk atbild uz to situāciju, ko mēs novērojam gan visā pasaulē, gan Eiropā, jo svarīgākais ir tirgus pieprasījums pēc mūsu nozares pakalpojumu plašuma. Tas ir virziens, kurā mēs esam gājuši jau ļoti, ļoti ilgi. To demonstrē gan tas, ka mūsu klientiem ir pieejami ērti, vienkārši un ļoti konkurētspējīgi elektrības pakalpojumi, gan mēs esam likuši klāt datu centru pakalpojumus, esam likuši klāt maksas televīzijas pakalpojumus visdažādākajās platformās. Mēs bijām pirmie, kas ieviesa interaktīvās televīzijas tehnoloģisko risinājumu jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Mēs pielikām klāt straumēšanas pakalpojumu, kurš arī ļoti labi attīstās. Tad, kad mēs redzējām iespēju, mēs pievienojām savu pakalpojumu klāstam arī virszemes televīzijas pakalpojumu. Šobrīd īpaši tiek pieprasīti kiberdrošības pakalpojumi. Šis ir tas virziens, kurā iet gan privāto klientu segments, gan biznesa klientu segments, kurš vēlas vienu pakalpojumu sniedzēju visām savām vajadzībām, kur ir gan savienošanās ar pasauli, gan IT risinājumi, gan datortehnikas uzturēšana un nodrošinājums visdažādākajā veidā, mākoņpakalpojumi u.c. Piedāvājuma plašuma jautājums, lai mēs spētu uzrunāt pēc iespējas lielāku klientu skaitu ar vērtīgiem pakalpojumiem, ir ļoti svarīgs.

Vēl viena lieta, kurai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, ir tas, ka arī situācija Latvijas tirgū ir būtiski mainījusies. Mēs redzam, ka mūsu savulaik piedāvāto attīstības virzienu realizē arī citi spēlētāji Latvijas tirgū.

Apvienošanās gadījumā gan vēl ir jautājums, kāds tieši būs kapitāldaļu sadalījums starp līdzīpašniekiem. Jums ir konceptuāli svarīgi, lai Latvijas valstij pieder vairāk par 50%, jo vismaz pašlaik ir noprotams, ka abiem līdzīpašniekiem ir visai atšķirīgi redzējumi par uzņēmumu tālākās attīstības mērķiem?

Mēs mazāk skatītos tieši uz procentuālo sadalījumu, lai gan, iespējams, pašlaik nepietiekami novērtē situāciju, ka “Tet” pārvaldībā vairākums un faktiskā kontrole ir Latvijas Republikai ar 51%. LMT gadījumā kapitāldaļu sadalījums ir daudz sadrumstalotāks un arī LMT padomē vairākums ir “Telia” puses padomes locekļiem. Tātad šeit ir divas dažādas situācijas.

Mūsu piedāvājums jau 2007.gadā bija, ka, uzņēmumiem apvienojoties, valstij ir vairākums un “Tet” iegūst pieeju arī visiem LMT pakalpojumiem un uzņēmums tiek integrēts.

Tagad mēs nevaram komentēt visus scenārijus un dažādos attīstības veidus, jo mums nav pieejama oficiāla informācija. Savukārt baumas un dažādus pieņēmumus mēs nevēlamies komentēt, jo to pašlaik izskan ļoti daudz. Mēs gribētu sagaidīt Ekonomikas ministrijas paziņojumu, kurš, cerams, būs tuvākajā laikā. Cik zinu, tad nākamajā sarunu kārtā tiks dota iespēja arī abiem uzņēmumiem izteikt savu redzējumu, pamatot savu stratēģiju un tādā veidā iet uz priekšu.

Tāpat ir izskanējuši patiesībai neatbilstoši apgalvojumi, ka “Tet” neesot ilgtermiņa stratēģijas. Mums ir trīs gadu stratēģija, kura tiek pārskatīta reizi gadā uz nākamo periodu. Papildus tam mums ir arī pilnīgi skaidra stratēģija atsevišķiem biznesa virzieniem pat uz 15 vai 20 gadiem.

Piemēram, investējot datu centru pakalpojumos un būvējot jaunu ļoti modernu datu centru, skaidrs, ka mēs vērtējam ilgāka perioda pakalpojumu attīstības virzienus. Lielākā uzmanība tehnoloģiju uzņēmumos, ne tikai “Tet”, tiek pievērsta trīs gadu stratēģijas izstrādei, jo mēs katrs varam pamanīt, cik ļoti strauja ir tehnoloģiju attīstība un iepriekšējos 12 vai 18 mēnešos ir parādījušies risinājumi, kuri ar savu attīstības ātrumu ir pārsteiguši pat savus rādītājus. Tehnoloģijas kļūst gan daudz pieejamākas, gan arī daudz lētākas. Mēs pašlaik izstrādājam pilotprojektus gan kvantu šifrēšanas risinājumam, gan 25 gigabitu pieslēgumam, kurš ir ļoti nepieciešams vairākiem biznesa klientiem. Mēs turpinām strādāt un mums ir ilgtermiņa stratēģija.

Vēl viens scenārijs, kas jau ir izskanējis, paredz, ka “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) no “Tet” pārņem optisko tīklu infrastruktūru. Kā jūs vērtējat šādu variantu?

Mēs šo variantu vērtējam kā sliktu. Ja skatāmies uz optisko tīklu, tad pirms 2007.gada bija ļoti maz pieslēgumu. Šis optiskais tīkls ir pārdomāta, gudra, stratēģiska un vērtīga uzņēmuma investīcija, ko mēs esam veikuši no 2007.gada. Šobrīd mēs esam uzbūvējuši labāko, kvalitatīvāko un jaudīgāko optisko tīklu, kurš ir viens no mūsu vērtīgākajiem aktīviem. Tādēļ mēs noteikti neredzam, ka būtu vispār jāvērtē šāds scenārijs.

Tas, par ko vispār netiek runāts, ir, ka mums, piemēram, ir regulatora uzlikts pienākums nodrošināt piekļuvi visai mūsu kabeļu kanalizācijai, un mēs to darām. Mēs esam gatavi diskutēt un vērtēt, vai to var nodrošināt vēl ērtāk, vai ir iespējami uzlabojumi, kas ir pieejami, attīstoties arī tehnoloģiju pasaulei, piemēram, vai var ieviest digitālu pieteikšanos, ātrāku pieteikumu apstrādi. Tomēr ir jāsaprot, ka šis regulējums ir bijis spēkā visu laiku un mēs neesam atteikuši nevienu pieteikumu pēdējo piecu gadu laikā.

Mēs nodrošinām pieeju, un neviens mobilais operators nenāk pie mums kā lūdzējs, lai mēs pieslēdzam viņu bāzes stacijām optisko tīklu. Piemēram, ar “Tele2” mums ir sadarbības līgums, un viņi paši publiski ir paziņojuši, ka vairāk nekā 92% bāzes staciju ir optiskais pieslēgums. Mēs konkurējam par šiem pieslēgumiem ar citiem sakaru nodrošinātājiem un optisko tīklu īpašniekiem, kuru Latvijā ir daudz.

Tomēr, ja īstenojas uzņēmumu apvienošanas scenārijs, vai šeit neradīsies pamatīga problēma, jo tad apvienotajā uzņēmumā ir arī mobilie sakari un tad ir jādod piekļuve infrastruktūrai jau saviem tiešajiem konkurentiem?

Nekādu izmaiņu nebūs, jo šobrīd pakalpojumus bāzes staciju pieslēgšanai optiskajam tīklam mēs sniedzam vienādi visiem operatoriem atbilstoši katra tehnoloģiskajām prasībām, kas reizēm atšķiras.

Arī apvienošanas gadījumā paliek spēkā regulējums, kurš skaidri nosaka, par kādām cenām un kā tiek piešķirta pieeja. Un šeit nav runa tikai par kanalizāciju. Mums ir regulatora uzlikts pienākums nodrošināt arī tā sauktos atsaistes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka ikvienā dzīvoklī vai mājā, kur ir pieejams optiskā tīkla pieslēgums, jebkurš no komersantiem var pieteikties un caur to optisko šķiedru, kas nonāk konkrētā dzīvoklī, nodrošināt savus pakalpojumus. Tas nozīmē, ka mēs ne tikai nodrošinām optikas pieslēgumu jebkuram komersantam, kuram ir atbilstoša elektronisko sakaru pakalpojumu licence, bet tas notiek par regulētu cenu, kas ir 6,42 eiro mēnesī par pārraides ātrumu 1000 megabiti. Mums ir arī jānodrošina “Tet” iekārta, lai internets darbotos – arī par regulētu cenu 1,5 eiro mēnesī. Tātad katrs no mūsu konkurentiem var pieteikties šim atsaistes pakalpojumam, un, mūsuprāt, cena ir gan pamatota, gan adekvāta. Izaicinājums, kāpēc šis pakalpojums nav populārs un kāpēc konkurenti viņu īpaši neizmanto, ir tāpēc, ka, neskatoties uz to, ka likumdošana aizliedz nelegālus gaisa vadus, kuriem nav ne legāla būvniecības procesa, ne projektu saskaņojuma ar ēku iedzīvotājiem, mēs tos joprojām redzam. Izejiet uz ielas un vienkārši paskatieties debesīs Rīgā un citās pilsētās, jo tā nav problēma tikai Rīgā.

Savukārt tad, kad mēs uzdodam šo jautājumu mūsu kolēģiem Viļņā un Tallinā, viņi nesaprot, par ko mēs jautājam, jo tur ir būvvaldes, kas to visu kontrolē, bet pie mums faktiski ir nelegālā būvniecība, kas līdz ar to ir būtiski lētāka nekā legālais ceļš. Tieši tādēļ arī lielai daļai komersantu ir izdevīgāk turpināt ekspluatēt šo nelegālo infrastruktūru. Tas ir lētāk nekā 6,42 eiro plus 1,5 eiro mēnesī, un viņi tālāk var konkurēt ar savu tīkla un satura piedāvājumu.

Mēs esam par godīgu konkurenci, un šī uzņēmumu apvienošana īstenībā rada nevis kaut kādas priekšrocības, bet drīzāk izlīdzina konkurences situāciju un ļauj arī abiem valsts kontrolē esošajiem uzņēmumiem līdzvērtīgāk sacensties ar citiem integrētajiem piedāvājumiem, kas šodien ir pieejami klientiem. Situācija nevis tiek kaut kādā veidā mainīta, bet izlīdzināta.

Mums ir jādomā, kā mēs šajā jaunajā vidē, kas ir ieradusies burtiski nesen, dzīvosim. Tas ir svarīgi no piedāvājuma viedokļa klientiem. Mēs liekam sava attīstības plāna centrā klientu un analizējam, kas katrai mājsaimniecībai, ģimenei, klientam individuāli varētu būt labākais, kvalitatīvākais un konkurētspējīgais piedāvājums, un šie komplekti ir viennozīmīgi tas, kas attīstās. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem visai nozares attīstībai gan Eiropā, gan ASV, un pakalpojumu kompleksitāte tikai aug. No klienta viedokļa vieglākais ceļš, kā pie pakalpojumiem nokļūt, ir nopirkt tos no operatora, kurš nodrošina internetu. Tādēļ arī mēs strādājam gan ar “Bitdefender”, gan citiem kiberdrošības pakalpojumi rādītājiem, lai izveidotu klientam labāko risinājumu, un ļoti bieži mēs strādājam kā integrators, kurš apkopo dažādas komponentes no dažādiem piegādātājiem. Lai klients redzētu, piemēram, mūsu interaktīvās televīzijas risinājumu, kurā viss ērti, viegli un jaudīgi darbojas, aizmugurē stāv mūsu komanda, kas integrē vairāk nekā desmit dažādu tehnoloģiju piegādātāju risinājumus.

Tāpēc es vēlreiz uzsvēršu, ka mēs esam par konkurenci, bet par godīgu konkurenci. Nevar būt tā, ka daļa tirgus var būvēt un izmanot nelegālus risinājumus un neviens to neuzrauga. Mēs uzskatām, ka ir godīgi prasīt no būvvaldēm un no tirgus uzraugiem, lai šis jautājums tiktu risināts.

Tomēr vai jūs sagaidāt, ka apvienošanas scenārija gadījumā tiks aktualizēti ar konkurenci saistīti jautājumi? Piemēram, vai valstij piederošam uzņēmumam ir jānodarbojas ar elektrības tirdzniecību, kas ir brīvā tirgū pieejams pakalpojums, vai valstij piederošam uzņēmumam ir jārada TV kanāli, ja valsts finansē arī sabiedriskos medijus u.tml.?

Ir acīmredzams, ka vairāk nekā 30 gadu laikā mums nav izdevies izskaidrot, tostarp arī jums, ka “Tet” nav valsts uzņēmums.

Valstij tomēr pieder 51% “Tet” kapitāldaļu.

Viennozīmīgi valsts ir mūsu vairākuma akcionārs, tomēr mēs esam vienmēr strādājuši atbilstoši Komerclikumam un brīvas konkurences apstākļos. Mēs neesam saņēmuši nekādas subsīdijas no valsts. Mēs esam visu savu tehnoloģisko attīstību un pakalpojumu attīstību būvējuši paši.

Mums ir arī akcionāru gaidu vēstule. Valsti kā mūsu akcionāru pārstāv “Possessor”, un viņi piedalās stratēģiskajās diskusijās par galvenajiem attīstības virzieniem. Mēs, protams, ņemam vērā abu akcionāru redzējumu un piedāvājam labāko veidu, kā uzņēmums varētu attīstīties gan šodien, gan nākamajā mēnesī, gan nākamajos gados.

Strādājot brīvas konkurences apstākļos, mums, lai audzētu uzņēmuma vērtību, ir faktiski nepieciešams likt klāt pakalpojumus, jo to pieprasa tirgus vai to pieprasa klienti. Lai mēs būtu konkurētspējīgi un vērtīgi pakalpojumu sniedzēji klientu acīs, mums ir jāliek klāt funkcionalitāte un tieši tādēļ mēs arī būvējam dažādus tehnoloģiskos risinājumus. Mēs plānojam arī nākotnē likt klāt un piedāvāt plašākus risinājumus mūsu klientiem, un tas ir tikai loģiski, jo mēs uz pilnīgi tādiem pašiem nosacījumiem kā jebkurš tirgus spēlētājs konkurējam ar saviem pakalpojumiem.

Mēs kādreiz nodrošinājām tikai balss sakarus. Tad mēs pielikām klāt platjoslas internetu, tad mēs pielikām klāt televīziju, tad mēs pielikām klāt elektrību, tad mēs pielikām klāt kiberdrošību, tad mēs pielikām klāt datu centru pakalpojumus. Tātad mēs esam visu laiku skatījušies un aktīvi meklējuši un atraduši iespējas, kā audzēt savu pakalpojumu plašumu, tirgus daļas un uzņēmuma vērtību.

Vēl viens scenārijs, kas ir izskanējis, ir “Telia” kapitāldaļu izpirkšana, kam ir ļoti daudz variāciju, kurš ko varētu izpirkt. Jūs arī esat teicis, ka “Tet” varētu izpirkt “Telia” kapitāldaļas LMT. Izstāstiet sīkāk, kāds varētu būt jūsu potenciālais piedāvājums?

Mūsu piedāvājums varētu būt ļoti vienkāršs – mēs nopērkam no visiem LMT akcionāriem viņu akcijas un pārņemam LMT pilnīgā mūsu īpašumā. Tas nozīmē, ka, ja nemainās mūsu akcionāru struktūra, 51% no apvienotā uzņēmuma pieder Latvijas Republikai un 49% “Telia”.

Jautājums par mūsu akcionāru maiņu nav SIA “Tet” vadības komandas kompetencē, tas ir, akcionāru sarunu rezultāts. Mēs šajā diskusijā neesam aicināti piedalīties, kas, mūsuprāt, arī ir loģiski, jo tas ir jautājums, ko jāizvērtē abiem akcionāriem, diskutējot par dažādiem attīstības scenārijiem savā starpā.

Nu tad uzreiz loģiskais jautājums, vai jums ir līdzekļi, lai izpirktu LMT kapitāldaļas?

Absolūti. Parametrs, ko būtu ļoti svarīgi paskatīties, vērtējot uzņēmumu stāvokli, ir uzņēmumu naudas plūsma. Mums ir pozitīva naudas plūsma, mums praktiski nav aizņēmumu, tikai viens īstermiņa aizņēmums būvniecības biznesam, mēs spējam rentabli strādāt. Šeit būtu vērts paskatīties, vai abiem uzņēmumiem tā situācija ir vienāda.

Tā ir jūsu atbilde uz LMT vadītāja teikto, ka arī LMT varētu izpirkt “Telia” daļas “Tet”?

Mūsuprāt, mēs esam labākā pozīcijā, lai ietu un aizņemtos naudu bankā. Ir arī tālāka akcionāru diskusija par uzņēmuma tālāku iespējamu startēšanu biržā, kas, mūsuprāt, ir iespējams un noderīgs risinājums nākotnē. Bet šodien mēs esam ļoti labās pozīcijās, mēs spējam piesaistīt finansējumu no bankām lētāk un ātrāk un esam pilnībā pārliecināti, ka mēs spētu iegūt nepieciešamos līdzekļus, lai šis darījums varētu notikt.

Vēl viens scenārijs, kas ir noticis arī iepriekš, ir, ka akcionāri pēc sarunām ne par ko nevienojas un viss saglabājas tā, kā ir. Kā šādā situācijā jūs redzat uzņēmuma tālāko attīstību?

Mēs turpināsim attīstību. Bet būtu ļoti nepareizi, un mums būtu ļoti žēl, ja netiktu izmantotas integrētā operatora izveidošanas iespējas. Scenārijā, ja viss paliek, kā ir, mūsuprāt, attīstības iespējas ir, bet būtiski mazākas un lēnākas nekā apvienota uzņēmuma scenārijā. Katra mājsaimniecība šobrīd vēlas gan optisko internetu mājās ar ļoti labu garantēto ātrumu, gan iekārtu piedāvājumu, gan SIM karšu piedāvājumu, gan ģimenes tarifu plānus, gan kiberdrošības risinājumus visiem datoriem mājā, visiem telefoniem kabatā un arvien vairāk arī tām mājas iekārtām, kuras pieslēgsies tīklam un kurām arī būs ļoti svarīga datu drošība. Ar šādu komplekso piedāvājumu konkurētspēja, mūsuprāt, ir daudz labāka, nekā, ja klientam, lai iegūtu šos risinājumus, ir jāslēdz līgumi ar lielu skaitu operatoru. Šāda vienotā pieeja būtu daudz ērtāka klientam, un tas arī padarītu mūsu apvienotā uzņēmuma piedāvājumu daudz konkurētspējīgāku.

Tiek arī pieļauts, ka valdības sarunas ar “Telia” šogad nemaz nenoslēgsies. Kā jūs šādos apstākļos plānojat savu nākamā gada budžetu, projektus?

Mēs labi ejam uz priekšu. Mūs iepriecina tas, ka pēdējo 13 nedēļu laikā ir ļoti audzis pieprasījums pēc optiskā tīkla pieslēgumiem. Mēs arī redzam augsta pieprasījuma tendenci, un tikko mēs esam pabeiguši uz kādas ielas optiskā tīkla izbūvi, vairāk nekā 70% potenciālo klientu izvēlas pieslēgt šo mūsu pakalpojumu, jo apstākļos, kad liela daļa no Latvijas sabiedrības izmanto hibrīdo darba formu un strādā daļu laika no mājām, ir ļoti svarīgi, lai mājās būtu stabils interneta pieslēgums. Mēs esam pārliecināti, ka pieprasījums saglabāsies augsts arī nākamajā gadā, un mums, protams, ir virkne risinājumu, ar kuriem mēs turpināsim iepriecināt savus klientus arī citos darbības virzienos.

Lielākā investīcija, kuru mēs faktiski jau šobrīd esam sākuši realizēt, ir jaunās paaudzes datu centra būvniecība Salaspilī, kas būtiski cels mūsu konkurētspēju gan Latvijā, gan arī eksporta tirgos. Siltuma pārpalikumu no šī datu centra nodosim “Salaspils siltumam”, kas to tālāk izmantos ēku apsaimniekošanā, tādēļ tehnoloģiju draudzīgums videi šajā centrā būs vēl nebijis. Tas savukārt padarīs mūsu piedāvātos risinājumus konkurētspējīgākus, salīdzinot ar citiem, jo pēdējā laikā klienti aktīvi jautā, kāds ir atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Tādēļ mēs to kāpināsim katru gadu, lai jau 2030.gadā būtu CO2 neitrāli.

Datu centra attīstību pozitīvi ietekmēs arī tas, ka mēs esam vienā konsorcijā ar Tartu Universitāti un citiem partneriem uzvarējuši Eiropas Savienības iepirkumā par maģistrālā optikas tīkla būvniecību gar “Via Baltica” autoceļu. Tas, protams, rada iespēju nodrošināt vēl vienu datu pārraides kanālu, jo Salaspils atrodas pie “Via Baltica”. Šis būs gan ļoti jaudīgs starpsavienojums, kas savienos mūs ar Lietuvu un tālāk ar pārējo Eiropu, ar Igauniju un tālāk ar Ziemeļvalstīm, gan mēs, realizējot šo projektu, uzlabosim arī Latvijas pieslēgumu apjomu un jaudu pasaulei, kas ir svarīgi šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Vai varat atklāt investīcijas?

Salaspils datu centrā tās orientējoši ir 30 miljoni eiro un “Via Batica” optiskās maģistrāles izveidē visās Baltijas valstīs ir apmēram 12 miljoni eiro.

Kad datu centru Salaspilī ir plānots pabeigt?

Mēs to plānojam pabeigt 2026.gada rudenī. Mums pašlaik vēl ir kapacitāte datu centros gan mākoņpakalpojumiem, gan statņu izvietošanai, bet mēs redzējām, ka visas savas pieejošās jaudas esam aizpildījuši līdz 2026.gada beigām, tādēļ mēs laicīgi ejam uz priekšu un būvējam.

“Via Baltica” maģistrāle ir investīciju projekts nākamajiem trīs gadiem, bet izbūvētos posmus varēs izmantot jau pēc to pabeigšanas, tādēļ tas notiks pakāpeniski.

Vai optiskās maģistrāles izveide gar “Via Baltica” nozīmē, ka apdzīvotajās vietās, kur tas vēl nav, taps arī tā saucamās “pēdējās jūdzes” risinājumi un varēs pievilkt optiskos tīklus mājsaimniecībām?

Protams. Te ir arī svarīgi precizēt, ka LVRTC nav vienīgais, kas pārvalda maģistrālos tīklus. “Bite” ir maģistrālie tīkli, LMT ir maģistrālie tīkli, daudziem uzņēmumiem ir maģistrālie tīkli. Ja mēs runājam par maģistrālajiem tīkliem un liela apjoma datu pārraidi, piemēram, no Rīgas uz Liepāju vai no Liepājas uz Daugavpili utt., tad to nodrošina “Tet”. Mums ir lielākie maģistrālie tīkli, kurus mēs pārvaldām un kurus valsts ir noteikusi kā kritisko infrastruktūru.

Kas attiecas uz “Via Baltica” maģistrāli, mēs nodrošināsim gan “vidējo jūdzi”, gan “pēdējo jūdzi”. Piemēram, ja gar “Via Baltica” cauri Bauskai ies maģistrālais tīkls, tad mēs nodrošināsim arī pieslēgumu līdz Bauskas centrālei, kas būs “vidējā jūdze” un palīdzēs uzlabot sakaru piedāvājumu. Tālāk ir GPON optiskais tīkls. Turklāt GPON ir pasīvā infrastruktūra, tādēļ arī tad, ja LVRTC runā par pasīvās infrastruktūras pārņemšanu, tad man ir precizējošs jautājums, par ko īsti ir runa? Savukārt tālāk jau ir klienti, un mēs varam runāt par optiskā interneta ievilkšanu mājokļos, un tā ir “pēdējā jūdze”. Turklāt vēlreiz atgādināšu, ka atsaites pakalpojums paredz, ka, ja kāds no konkurentiem kādā no šiem mājokļiem pārliecina klientu, ka viņa piedāvājums ir labāks, mums ir regulatora uzlikts pienākums un mēs nevaram atteikt un nekad arī neesam atteikuši. Vienlaikus ir bijuši arī pārpratumi, ka mums prasa piekļuvi, piemēram, vienotā biznesa tīkla risinājumiem, uz kuriem neattiecas regulācija un kur ir arī pavisam citi darbības parametri.

Kā “Tet” ir veicies pirmajā pusgadā?

Biznesā attīstība ir cikliska, un tas ir tikai normāli, jo mēs iepriekšējo piecu gadu periodā un arī šogad turpinām ļoti apjomīgas investīcijas pakalpojumos, kuri mums nodrošinās augstu konkurētspēju nākotnē. Te ir runa gan par mākslīgā intelekta risinājumiem, kurus mēs jau izmantojam savu biznesa procesu darbībā, gan par būtisku mūsu IT pakalpojumu nodrošināšanas risinājumu izveidi.

Foto: LETA