www.bauskasdzive.lv
Strauji izsīkstošās valsts kvotas un garās gaidīšanas rindas uz medicīnas pakalpojumiem ir nopietna problēma – Zemgales medicīnas iestādēs uz medicīnisko pakalpojumu nereti jāgaida vairāki mēneši, bet ir pakalpojumi, kurus varēs sniegt pat tikai pēc diviem gadiem. Mediķi aicina piešķirt vairāk naudas un, iespējams, arī mainīt kvotu sistēmu valstī, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Brigita sāka dzīvot Latvijā pirms pāris gadiem, kad apprecējās ar jelgavnieku, bet jau ir iepazinusi veselības sistēmas problēmas un saka atklāti – nedod Dievs saslimt. Krītot viņa guva vaļēju rokas lūzumu, un sākās ilgs ārstēšanās un rehabilitācijas ceļš, kas viņā raisīja izmisumu.
“Man teica – [rehabilitācija pieejama] pēc 10 mēnešiem, kad viņi man bija noņēmuši šinu. Kur pēc 10 mēnešiem, ja man tagad vajag, lai viņa lokās! Nu vismaz parādiet man, kā to izdarīt, es darīšu to mājās!”
Brigita atzina, ka vēlāk bija nepieciešama magnētiskā rezonanse, uz kuru rindā Jelgavā bija jāgaida pusotrs mēnesis, kas vēl ir salīdzinoši ātri, bet par maksu – 160 eiro.
Jelgavas poliklīnikā skaidroja, ka valsts kvotas beigušās jau vasarā un rindas pastāvīgi aug.
Savukārt Bauskas slimnīcā situācija ir vēl skaudrāka – tur ir pakalpojumi, uz kuriem rindā jāgaida pat divi gadi.
“Doplerogrāfija cilvēkam būtu jāgaida rindā aptuveni divus gadus,” pastāstīja SIA “Bauskas slimnīca” vadītāja Margarita Epermane. “Viens no būtiskākajiem faktoriem, kāpēc šīs rindas ir un kāpēc cilvēkiem ir jāgaida – ir noteikts finansējums, kas attiecīgi mums ir jāsadala gada ietvaros.”
Lai palīdzību saņemtu ātrāk, pacienti nereti spiesti maksāt par pakalpojumiem. Tie nav lēti, un arī ne katrs pieejams uzreiz. Nacionālais veselības dienests (NVD) pauda, ka to apzinās, tomēr norādīja, ka medicīnas iestādēm stingri jāievēro kvotas, kā arī jāuzlabo rindu pārvaldība.
“Uzdevums ir sekot līdzi valsts finansējuma izlietojumam atbilstoši plānotajam, lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienmērīgu pakalpojumu pieejamību visa gada ietvaros. Tas ir, katru mēnesi var tikt izlietota 1/12 daļa no gadam plānotā finansējuma. Ja ārstniecības iestādes to neievēro, veidojas pārstrādes,” skaidroja NVD pārstāve Kitija Grīna.
Atzīstot, ka valsts apmaksātu pakalpojumu vajag vairāk, Veselības ministrijā pauda, ka trūkst naudas un tā tiekot prasīta no valsts. Savukārt medicīnas iestādes norādīja – nepieciešamas izmaiņas kvotu sadales principos. Piemēram, rosinot ideju “nauda seko pacientam”.
“Bauskas novadā ir reģistrēti aptuveni 42 000 iedzīvotāju. Tad šis pakalpojumu apjoms diemžēl vēsturiski ir iegājies salīdzinoši, es teiktu, ievērojami mazāks attiecībā pret ambulatoriem pakalpojumiem. Salīdzinot, piemēram, ar citiem novadiem ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu. Tam tā nav jābūt,” sacīja Epermane.
Kopumā 2024. gadā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti 642 miljoni eiro un 676 miljoni eiro stacionārās palīdzības sniegšanai.
Kāda vēl doplerogrāfija?! Uz FKS izmeklējumu rinda ir 2 gadi. Un nav svarīgi – valsts vai par maksu.
Pirms vairākiem gadiem rindā bija jāgaida tikai 2 mēneši.
Kā saka, жить стало лучше, жить стало веселее. 🙂
Paldies partijām un valdībai.
Tātad pie ārstiem nav nozīmes vērsties.Cieties un vaidi.
Problēma ir viena – šobrīd neviens ministrs vai valsts augstākā amatpersona neuzdrīkstas atzīt, ka Latvija jau sen ir pārgājusi uz maksas medicīnu. Pārliecība, ka mums joprojām pastāv valsts veselības apdrošināšana, šķiet, ir tikai muļķiem. Tad beidzot saņematies kāds un atklāti pasakiet – budžetā nauda pietiek tikai, lai nodrošinātu veselības aprūpi sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām, visi pārējie – laipni lūgti kapitālismā. Jau šobrīd liela daļa darba devēju saviem darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polises. Tādas ir arī visās valsts un pašvaldības iestādēs. Atliek apdrošināšanas sabiedrībām sākt piedāvāt nedaudz liberālākus nosacījumus privātpersonu veselības apdrošināšanā, un problēma lielā mērā būs atrisināta.
Veselības ministrija visu laiku cenšas mūs mānīt, barot ar solījumiem un stāstīt par prioritātēm. Savukārt pašvaldības nekādi nespēj izpildīt to likumā noteikto autonomo funkciju – nodrošināt veselības aprūpes pieejamību. Ne jau ģimenes ārsta prakses vietas izveidošana katrā ciemā, autobusu satiksme vai pandusa izbūve pie poliklīnikas ieejas ir faktori, kas nodrošina pieejamību veselības aprūpei. Par kādu pieejamību var runāt brīdī, kad uz konsultāciju pie speciālista ir jāgaida 6 mēneši un vairāk, bet uz izmeklējumiem – gads vai divi?
To, ka šī sistēma ir savu izsmēlusi, uzskatāmi liecina jau pieminētais, ka valsts un pašvaldības iestādes saviem darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polises privātajās apdrošināšanas sabiedrībās, tā nodrošinot, ka šo iestāžu darbiniekiem par krietni lētāku maksu ir pieejami maksas pakalpojumi.
Dīvaini sanāk – Veselības ministrija, kas ir atbildīga par šo draņķīgo valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, bez sirdsapziņas pārmetumiem ik gadu tērē vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošu eiro, lai saviem un citu ministrijas padotības iestāžu darbiniekiem iegādātos veselības apdrošināšanas polises. Manuprāt šādu praksi būtu jāaizliedz un jāvērtē kā budžeta līdzekļu nelietderīga izšķērdēšana. Lai paši sistēmas autori un uzturētāji uz savas ādas izbauda šo “izcilo” valsts veselības apdrošināšanu, gaidot n-tos mēnešus vai gadus, lai nokļūtu pie ārsta. Ja nu kas neapmierina, lai no savām algām iegādājas maksas pakalpojumus. Varbūt tad kāds Veselības ministrijā nāks pie prāta. Kādēļ man, kā nodokļu maksātājam būtu vispirms no nodokļiem jāuztur neprofesionālu ierēdņu armija, pilnīgi bezjēdzīga valsts veselības apdrošināšana, un tad vēl jāapmaksā ministrijas ierēdņu brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polišu iegāde?
Arī pašvaldībās ieviestā dubultā morāle būtu jāizskauž. Ja jau tām ir jānodrošina pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem, ok, iegādājieties apdrošināšanas polises visiem pašvaldībā dzīvojošiem. Ar ko pašvaldības iestāžu darbinieki ir izredzētāki, ka viņiem no maniem nodokļiem būtu jāsaņem gan alga, gan arī garantēta un operatīva veselības aprūpe, tai pat laikā, kad tiem, kas pašvaldības iestādēs nestrādā, ir jāgaida rindā gadiem, vai no savas algas jāmaksā par maksas medicīnu? Arī Bauskas novada pašvaldība šim mērķim gadā tērē vismaz pusmiljonu eiro.
Mazsvarīgs faktors nav arī arvien pieaugošās izmaksas medicīnā. Un arī te Veselības ministrijas ir kā strauss – iebāž galvu slota, un domā, ka paslēpies. Ja ārsta algas likme visos ambulatoro pakalpojumu aprēķinos ir nepilni 2400 eiro, par kādu nopietnu resursu plānošanu ir runa? Neviens sevi cienošs ārsts, kas strādā ambulatoro pakalpojumu sektorā, nesaņem mazāk par 6-8 tūkst. eiro. mēnesī. Tas nozīmē, ka ārsti arvien vairāk atsakās no valsts finansēto pakalpojumu sniegšanas, tā vietā izvēlas maksas pakalpojumus par vairākas reizes lielāku atlīdzību. Vai ir normāli, ka ģimenes ārstam par 30 minūšu bērna profilaktisko apskati “uz rokas” ir tiek plānoti tikai nepilni 5 eiro? Salīdzinājumam, par friziera apmeklējumu, kurš matus nogriež 20 minūšu laikā, man nākas šķirties vismaz no 20 eiro. Sanāk, ka frizieri mēs novērtējam vismaz 6 reizes dārgāk par ārstu. Te jums ir izcilā valsts veselības apdrošināšana.
priekš kam, ja mums pašvaldībās un valsts pārvaldē ir tādas polises, ka jau sen esam aizmirsuši par rindām pie ārstiem. Tiesa, šīs polises mums, ienemot attiecīgus amatus, esat sagādājuši jūs, rindās stāvētāji ar saviem nodokļiem, no kuriem daļu esam piešķiruši savām vajadzībām