IEDZĪVOTĀJU KONSULTATĪVĀS PADOMES – LAIMES LĀCI GAIDOT. FAKTS: Lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību, Pašvaldību likums paredz izveidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Bauskas novadā tikai trijos pagastos – Viesturu, Dāviņu un Brunavas pagastā – un Bauskas pilsētā padome nav izveidota, pārējās teritorijās tās jau darbojas. Saņemta ziņa, ka pašlikvidējusies novadā janvārī izveidotā pirmā padome, kas bija Bārbeles pagastā.
Lielos novadus kad vēla,/ Tālumniekiem paredzēja,/ Kā var uzcelt saišu tiltus/ Skaidrā valodā, bez viltus./
Pirmie projekti jau saujām/ Atduras pret – tiem nav naudas;/ Bārbelē vairs neredz jēgu,/ Ziņo padomi par slēgtu./ Bet par talkām vairs nav runas –/ Tām jau uzaugušas sūnas./ Bauskā valda ilūzija –/ Dzīvojam mēs leiputrijā./ Vecpilsētas dižais grausts/ Ceļastabs uz pili sprausts,/ Tukšie logi četros stāvos/ Miķeli ceļ domu spārnos – / Spoku acīm grausts kļūst bargs –/ Halovīna šausmu parks.
Vai un kā iedzīvotāju konsultatīvās padomes palīdz iedzīvotājiem un pašvaldībai? Vai saredzat tām jēgu?
Trīspusēja sadarbība
– Iedzīvotāju konsultatīvā padome Bauskā nav izveidota un, manuprāt, tās arī nebūs. Iepriekš biju piaeteikts kā kandidāts, bet šaubos, vai kandidēšu turpmāk, jo neredzu, ka padome pilsētas sabiedrībai vispār vajadzīga. Uz tā dēvēto padomes vēlēšanu kopsapulci bija atnācis tikai viens pilsētnieks, kas nebija kandidāts vai biedrību pārstāvis un atbalstītājs. Ja no 8000 pilsētas iedzīvotājiem uz kopsapulci nav intereses atnākt pat 50 – 150, to vairs nevar saukt pat par vienaldzību.
Ir iespaids, ka ne no Bauskas sabiedrības, ne no pilsētas vadības puses nav vēlmes kaut ko darīt un uzlabot. Iedzīvotāju padomju darbība ir kā trijstūris, kurā ir padome, sabiedrība un pašvaldība. Sadarbības bultām, līdzīgi kā zīmē resursu aprites grafikos, jāiet uz abām pusēm starp visiem trim dalībniekiem. Viens uzdots jautājums ved no cilvēkiem uz padomi un pašvaldību un pēc tam ar atbildi un risinājumu nāk atpakaļ. Ja kāda virziena trūkst, šī shēma nedarbojas un padome kā starpniece vai vienotāja starp cilvēkiem un pašvaldību ir lieka.
Daudz ko parādīs novada budžeta apstiprināšana. Pēc tā varēs saprast, kā pašvaldība vērtē padomju lomu, vai vispār ieklausās. ◆
Cerības pret atrunāšanos
– Darbojamies Vecumnieku pagasta konsultatīvajā padomē nepilnu gadu. Sākotnējais entuziasms, kas sakņojās pārliecībā, ka padome varētu būt tilts starp iedzīvotājiem un pašvaldību, kas sekmētu sasāpējušu jautājumu risināšanu, sāk strauji izplēnēt. Padome kļuvusi par buferi starp iedzīvotājiem un pašvaldību, kur iedzīvotāji sūdzas padomei par visu – no neaizvērtiem kanalizācijas vākiem līdz neuzbūvētiem ceļiem, bet pašvaldībai uz visu ir standarta atbilde – saprotam, bet nav naudas.
Tāpēc nav brīnums, ka padomes izveidot ir grūti un tās ilgi nenoturas. Skaudrs piemērs ir Bārbeles iedzīvotāju konsultatīvā padome – grupa enerģisku un darīt gribošu cilvēku netika sadzirdēti un nolēma savu darbu padomē izbeigt.
Patiesība ir tāda, ka nevienam – ne iedzīvotājiem, ne padomei, ne pašvaldībām – nav skaidra redzējuma, kādu pievienoto vērtību padomes varētu sniegt. Padomei nav nekāda mandāta ietekmēt lēmumus, tai nav budžeta un, kā minēja novada domes deputāts Rihards Melgailis – nav nekādu instrumentu. Padomes ir formāls buferis starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Iedzīvotāji nolaiž tvaiku un cer, ka padome kaut ko var darīt, bet pretī pašvaldība profesionāli atrunājas. ◆
Daudz pieteikumu līdzdalības budžetam
– Tikko saņēmām uzaicinājumu uz «Providus» rīkotu lielu visas Latvijas pasākumu par iedzīvotāju padomēm – forumu «Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei», kas notiks Rīgā 22. novembrī. Arī no mūsu novada tur piedalīsies iedzīvotāja no Valles pagasta iedzīvotāju padomes. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju padomes novērtē ne tikai Bauskas novadā, bet jau visas valsts mērogā.
Iedzīvotāju padomes komunicē ar vietējiem iedzīvotājiem un izsaka pašvaldībai dažādus priekš-
likumus, labus priekšlikumus. Balstoties uz iedzīvotāju padomju aktivitātēm, šogad pašvaldībai bija iesniegts daudz līdzdalības budžeta pieteikumu – kopumā balsojumam tika nodotas 20 projektu idejas. No iedzīvotāju padomēm ir arī ieteikumi par to, ko vajag mainīt līdzdalības budžeta nolikumā nākamgad. Uzaicināsim viņus un iesaistīsim šī jautājuma lemšanā. ◆
Padome ir neloģisks veidojums, jo tās lomu veic deputāts, kurš uzklausa iedzīvotājus un tad dodas uz pašvaldību un prasa atbildes no izpildvaras. Bet te ir kaut kāds unikums, jo izrādās daļa deputāti ir vienlaicīgi arī izpildvara. Kādus jautājumus pats sev var uzdot tāds deputāts? Kā viņš sevi spēj kontrolēt. Nekā! Tā arī ir galvenā problēma, kuru Saeimā jāatrisina – deputāts nedrīkst būt aizpildvarā – resp. administrācijā un tad jau deputāta instance sāks kaut kā normalizēties. Šobrīd tā ir vnk varas balansa izjaukšana, kura noved pie fiasko, kas šobrīd novērojams.
Pats lemj, pats dara, pats atskaitās, pats vērtē. Absurds.
Vienkārši.Deputātiem un pārējiem parazītiem ar kāju pa … un visu varu padomēm.Vēsture atkārtosies.
Pašvaldību likumu droši rakstīja bijušie komjaunieši,kuri atcerējās savu skaisto jaunību un gaitas sabiedriskajos kārtības sargos. Bija taču viss-meitenes ,vīns,ballītes,tikai ne darbi
Tu atkal putrojies. Vai tad līdzdalības budžeta pieteikumus iesniedza iedzīvotāju padomes?
Kas tās par kopienām atradušās? Latvijā tādas kopienas nekad nav bijušas.