www.bauskasdzive.lv
Ievads
Atverot laikraksta “Bauskas Dzīve” (Bdz) portālu, manī uzvirmoja patiess prieks. Ziņa par manu atsaukšanu no SIA “Bauskas novada komunālserviss” valdes locekļa amata bija tik ļoti satraukusi Bauskas “dīvānu ekspertus”, ka komentāru skaits pārsniedz 130. Reti kurai ziņai Bdz ir tik daudz komentāru. Šķiet, esmu kļuvis populārāks par Bauskas novada domes vadību un pašu Aivaru Okmani. Ar to arī es sevi apsveicu!
Pārlasot komentārus, sapratu, ka beidzot arī man ir ko piebilst, tādēļ lasītāju uzmanībai tiek piedāvāts īss (vai ne tik īss) apcerējums par būtiskākiem aspektiem manas karjeras laikā SIA “Bauskas novada komunālserviss” (BNKS). Ja kāds cer, ka rakstā izmisīgi taisnošos un sērošu par atstāto amatu, velti, nesagaidīsiet. Es darīju to, kas bija jādara, un ja kādam šķiet, ka kaut kas nav pareizi, lai liek amatā to, kuram frāzes sarunā ar A.Okmani – protams, priekšsēdētāj, tieši tā, priekšsēdētāj, gluži manas domas, priekšsēdētāj, kā teiksiet, priekšsēdētāj un tml., ir pašsaprotamas. Es to neprotu, negribu un nedarīšu. Jā, man ir savs viedoklis, kuru nekautrējos paust, un arī turpmākajā tekstā mēģināšu skaidrot savu versiju dažādiem notikumiem.
Nu varu atļauties brīvāk komentēt citu viedokļus, nesatraucoties, ka kāds ne tā uztvers vai sapratīs, šobrīd tas man ir „pie kājas”. Turpmāk izklāstītais ir tikai mans viedoklis, tāpat kā visu pārējo komentētāju viedokļi. Neesmu nekāds taisnības cīnītājs vai trauksmes cēlājs, nepretendēju uz absolūto patiesību, piekrišanu, līdzjūtību vai atbalstu. Tie, kas mani nevarēja ciest līdz šim, savu viedokli noteikti nemainīs. Tos, kas jūtas eksperti visās jomās, aicinu vispirms pārlasīt dažu labu normatīvo aktu, lai spētu uztvert manis rakstīto. Tie, kuriem viss ir slikti – gatavojieties, būs vēl sliktāk. Pārējie vienkārši lasiet kā draņķīgu komunālo romānu.
Nokļūšana amatā
Baušķenieki ir trakoti lieli provinciāļi (pašiem viņiem droši vien šķiet, ka ir patrioti). Tas izpaužas daudz kur, un protams, arī brīdī, kad kādā salīdzinoši labi apmaksātā pašvaldības amatā tiek iecelts ne-vietējais. Lasot ziņas Bdz par BNKS, vienmēr atrodas kāds komentārs ar jautājumiem – kāpēc par tā vadītāju ir iecelts Cāzers no Jelgavas? Vai tad trūkst vietējo ģēniju? Vispār jau pasaulē šādu vadošo kadru migrāciju uzskata par normālu praksi. Un nav runa par speciālistu migrāciju tikai starp pilsētām, bet arī starp valstīm un kontinentiem. Kā rādās, Bauska ir izņēmums. Šajā mazpilsētā laikam ir lērums izcilu kadru, kas ir gatavi jebkurā brīdī stāties pašvaldības kapitālsabiedrības vadībā un piedāvāt tautai lētus un kvalitatīvus pakalpojumus. Žēl tikai, ka konkursos uz valdes locekļu amatiem, baušķenieku pretendentu vidū vai nu nav, vai nu to izglītības, zināšanu un pieredzes līmenis ir nekāds.
Es atsaucos uz sludinājumu, kur 2022.gada nogalē tika meklēts SIA “Bauskas ūdens” vadītājs. Sākotnēji tiešām pretendēju uz valdes locekļa amatu ar atlīdzību 2000 eiro mēnesī. To, vai amatam tiku izraudzīts pateicoties savai pieredzei, zināšanām un vīzijai, nezinu, runā dažādi. Vieni, ka konkurss ir bijis atklāts un godīgs, citi, ka kāds tomēr vairāk atbalstījis mani, nevis konkurentus. Lai nu kā, bet par konkursa uzvarētāju uz valdes locekļa amatu tika atzīts Cāzers.
Uzzinot, ka no manis tiek gaidīta visu komunālo uzņēmumu apvienošana, sāku šaubīties, vai 2000 eiro ir atbilstoša samaksa tam darba apjomam, kas stāv priekšā, un dalībnieku sapulcē informēju par savu lēmumu. Atceros, kā pamatīgi samulsināju gan Daini Rijkuri, gan pašvaldības izpilddirektoru, kad dalībnieku sapulces protokola parakstīšanas brīdī paziņoju, ka par 2000 eiro mēnesī neesmu gatavs vadīt 7 kapitālsabiedrību reorganizācijas procesu. Un kādēļ gan? Iepriekšējais uzņēmuma vadītājs par šo pašu naudu mierīgi vadīja SIA “Bauskas ūdens” (ūdens un kanalizācija tikai Bauskas pilsētā), bez stresa, bez pašvaldības nemitīgās kontroles un katra soļa saskaņošanas. Tobrīd nosaucu dalībnieku sapulcei summu – 4500 eiro mēnesī, kura būtu puslīdz adekvāta paredzamajam darba apjomam. Protams, riskēju ar to, ka konkursa rezultāti tiks anulēti un pašvaldība rīkos jaunu konkursu uz valdes locekļa amatu, tomēr tā nenotika. Konkursu gan es biju izgāzis, taču lielie plāni par kapitālsabiedrību reorganizāciju bija iegājuši tajā fāzē, kad Bauskas novada pašvaldības vadībai vairs nebija laika sludināt jaunu konkursu, turklāt, pārliecība, ka par lētu naudu tiks atrasts kas ļoti vērtīgs, bija vēl mazāka. Un tā, pēc vairāku mēnešu gaidīšanas, kad gandrīz jau biju atmetis cerības strādāt Bauskas novadā, saņēmu ziņu, ka pašvaldības izpilddirektors ir gatavs mani iecelt SIA “Bauskas ūdens” pagaidu valdes locekļa amatā ar 4500 eiro lielu mēneša atlīdzību. Varu tikai iedomāties, ko šāds lēmums maksāja Ivaram. Zinot, ka bez Dieva (atvainojiet, Okmaņa) ziņas pat mats no galvas nenokrīt, izpilddirektoram gan jau nācās ilgi pārliecināt “šefu”, ka Cāzera pieprasītā atlīdzība ir adekvāta. Acīmredzot, tobrīd Okmanis piekāpās, taču “milzīgo” algu tā arī man nespēja piedot. Vēlāk viņš vairākas reizes atgādināja, ka Cāzers esot vislabāk atalgotais darbinieks Bauskas novada pašvaldībā. Iespējams, arī manā atbrīvošanā kā viens no iemesliem bija mana atlīdzība.
Droši vien kāds ne tik labi situēts Bdz lasītājs ievaidēsies – šitādu naudu! Par to jau var aunu… (atvainojiet, šis bija no Limuzīna…) var 24/7 strādāt! Un tā arī ir. Valdes loceklim nav konkrēta darbalaika, nav apmaksāta atvaļinājuma, nav slimības lapu, pabalstu un lērums citu labumu, ko Darba likums paredz darba ņēmējiem. To var jebkurā brīdī izsaukt uz pārrunām pašvaldības vadītāji, kas nereti ievelkas. Uz valdes locekļiem Darba likuma normas neattiecas. Pats būtiskākais ir tas, ka valdes locekli var atsaukt jebkurā brīdī bez pamatojuma vai ar standarta argumentu – zaudējis īpašnieka uzticību. Lēmumu par atsaukšanu nevar apstrīdēt ne pašvaldībā, ne tiesā, tas ir galīgs un nepārsūdzams. Tieši tādēļ vienmēr esmu uzskatījis, ka uzņēmumu valdes locekļiem ir jāsaņem pietiekami augsta atlīdzība, kas kompensētu visu iepriekšminēto.
Ja kāds man nepiekrīt, un ir gatavs par 3 apkopēju algu vadīt daudznozaru uzņēmumu ar vairāk kā 200 darbiniekiem, uz priekšu! Gan jau Bauskas novada vadība visai drīz sludinās konkursu uz vakanto valdes locekļa amatu, laipni lūgti visi “eksperti” mēģināt laimi. Droši vien atradīsies kāds, kurš uzskata, ka vadīt daudzprofilu komunālo uzņēmumu nav sarežģītāk kā vecu VAZ 2101. Lai veicas!
Kurš īsti ir kapitālsabiedrību virsuzraugs?
Lai saprastu turpmāko, būtiski ir noskaidrot patieso lēmumu pieņēmēju pašvaldībā. Visu cieņu Bauskas novada pašvaldības izpilddirektoram I.Romānovam, ar kuru esam pazīstami sen (kopš viņš vēl bija Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors), taču, manuprāt, teikšana kā izpilddirektoram viņam nav nekāda. Lai arī oficiāli lēmumus, kas saistīti ar kapitālsabiedrību, pieņem tās dalībnieku sapulce, kuras funkcijas pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvis pašvaldības izpilddirektors I.Romānovs, patiesībā visu izlemj tikai domes priekšsēdētājs vai retāk, viņa vietnieks. Tikai naivais spēj noticēt Okmaņa citētajam Bdz, ka lēmumu pieņems izpilddirektors. Ietekme uz Okmaņa un Romānova lēmumiem ir arī Audita un kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas vadītājam D.Rijkurim. Lai arī brīžiem viņš šķiet kaitinoši pārgudrs un līdzīgi kā Okmanis – eksperts visos jautājumos, patiesībā nav tik traki. Neraugoties uz partejisko piederību, šim vīram vismaz ir smadzenes, loģiskā domāšana un mērķis, uz kuru virzīties. Zinu, ka ar kapitālsabiedrību reorganizāciju neapmierinātie novada iedzīvotāji visās neveiksmēs vaino tieši D.Rijkuri. Domāju, tur apakšā ir Okmaņa smalkā stratēģija – ja viss izdosies labi, laurus par veiksmīgo rezultātu saņems priekšsēdētājs, taču, ja process izgāztos, visā varētu vainot Daini.
Kapitālsabiedrību reorganizācijas process
Reorganizāciju Bdz ir n-tās reizes apžļembājusi, un dīvānu eksperti savus verdiktus pauduši. Vai reorganizācija bija vajadzība? Protams, ka bija! Vai reorganizāciju varēja veikt savādāk? Droši vien, ka varēja. Modeļi esot bijuši vairāki, taču domes vadība izvēlējās apvienot visus uzņēmumus gandrīz vienlaicīgi, turklāt, apvienojot visas komunālās nozares. Lai nu kā, bet tas, ka vienā novadā pastāvēja 9 līdzīgas kapitālsabiedrības, bija totāls stulbums. Tikai pilnīgi idioti vai diletanti var apgalvot, ka šāda sadrumstalotība veicina stabilitāti, izaugsmi un attīstību. Vai varēja veidot atsevišķus nozaru uzņēmumus, piemēram, ūdenssaimniecībai, siltumapgādei, māju pārvaldīšanai vai atkritumu apsaimniekošanai? Jā, arī tāds varēja būt risinājums. Ir pašvaldības, kas izvēlas šādu modeli, taču Bauskas novadā diez vai šāds modelis būtu efektīvs.
Bauskas novads vispār ir ļoti savdabīgs. Lai gan formāli jau sen ir beigusies Administratīvi teritoriālā reforma (ATR), Bauskas novadā tā pat vēl nav īsti sākusies. Līdz pat šim brīdim pastāv Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadi, kas pieklājības pēc pārsaukti par apvienību pārvaldēm. Tās ir mazas vasaļvalstis, kuru vadītājiem ir diezgan liela autonomija.
Lielu lomu spēlē arī no šīm teritorijām ievēlētie deputāti, kuriem šķiet, ka viņu iepriekš pārvaldītais novads ir labāks par pārējiem, taču galvenie spēlētāji šajā laukumā ir abi Aivari – Okmanis un Mačeks. Lai gan abi ir no Nacionālās apvienības un atklāti savā starpā cenšas nekonkurēt, ir skaidrs, ka tuvojoties vēlēšanām, katrs no šiem arvien pārliecinošāk demonstrēs – cik izcils vadītājs viņš ir. Kādēļ pieminēju ATR? Tāpēc, ka viens no uzstādījumiem uzņēmumu reorganizācijas procesā bija – katrā vasaļvalsts centrā jābūt uzņēmuma struktūrvienībai (iecirknim, klientu apkalpošanas centram vai kam tamlīdzīgam). Ja veidotu 4 vai 5 atsevišķus nozaru uzņēmumus, katram nāktos atvērt savu biroju gan Bauskā, gan Iecavā, Vecumniekos un Rundālē, kas kopējās administratīvās izmaksas noteikti nesamazinātu. Tā nu Bauskas novads tika pie viena komunālā uzņēmuma. Tieši 9 mēnešu laikā (gluži kā grūtniecība) kapitālsabiedrību reorganizācija tika iesākta un pabeigta. Atskatoties uz savulaik Bauskas novada deputātiem prezentācijā solīto, šķiet, gandrīz visu iecerēto ir izdevies realizēt. Vislielākās problēmas radīja astoņu klientu norēķinu sistēmu apvienošana. Šis process joprojām notiek, un krietni lēnāk, nekā sākotnēji plānojām. Var tikai vēlēt jaunajai valdei enerģiju un panākumus, lai izdotos jau tuvākajā laikā pabeigt norēķinu sistēmu apvienošanu un viena ikmēneša rēķina izrakstīšanu katram klientam.
Tarifi
Vispirms par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu, kura dēļ man arī nācās zaudēt amatu. Jau kopš kapitālsabiedrību reorganizācijas uzsākšanas pirmās dienas bija skaidrs, ka rezultātā būs jauns tarifs. Par to, vai šis tarifs būs vienots visā Bauskas novadā, diskusiju faktiski nebija. Arī deputātu starpā netika manīta vēlme – katram ciemam rēķināt atsevišķu tarifu, tādēļ jau šā gada sākumā BNKS uzsāka darbu pie vienotā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa. To, ka jaunais tarifs būs ievērojami augstāks nekā pašreizējais Bauskā, zināja un saprata visi (šķiet, izņemot tikai pašus baušķeniekus).
Tarifa projekts dienasgaismu ieraudzīja īsi pirms 15.oktobra, kuru kā iesniegšanas termiņu bija noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Jā, plānotais tarifs ir salīdzinoši augsts. Lai gan nav pats augstākais Latvijā, taču noteikti virs vidējā. Un te nu sākas “ekspertu” sadaļa. Vai tiešām tarifs ir tik augsts? Ja lielie bļāvēji un kritizētāji būtu papūlējušies ielūkoties SPRK mājas lapā, tie būtu pamanījuši ka 4,12 eiro/m³ nav nekāda astronomija. Līdzīgi tarifi ir lielai daļai pašvaldību, kurām ir lauku teritorijas. Turpat var iepazīties arī ar SPRK skaidrojumiem par iemesliem atšķirībām dažādu pakalpojumu sniedzēju tarifos. Salīdzinot tarifa projektu Bauskas novadā ar tarifiem lielākās un mazākās pilsētās, starpība ir liela, taču pats salīdzinājums ir nekorekts. Ja šobrīd SIA “Bauskas ūdens” būtu turpinājis sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus tikai Bauskas pilsētā, to tarifs, iespējams, būtu zemāks par pašreizējo. Iemesli? Inženiertīkli nelielā teritorijā (~ 9 km²), salīdzinoši jauni vai nesen nomainīti, plīsumu un citu avāriju maz, iekārtu skaits nedaudz virs 10, ikdienas uzturēšanai nepieciešami 5-6 cilvēki, transports – minimāls, administrācijā valdes loceklis, grāmatvedis, rēķinvedis un sekretārs. Kopējās izmaksas minimālas, arī tarifs mazs. Un tagad aplūkosim visu “kolhozu”. Tīkli 2 pilsētās un vēl 72 ciemos, kas atrodas vairāk kā 2 tūkst. km² plašā teritorijā. Lielākā daļa no tiem nolaisti “līdz kliņķim”, vairāki plīsumi ir katru dienu, transporta izmaksas, lai nokļūtu līdz objektiem ir milzīgas, arī personāls, lai visas iekārtas, kuru skaits ir tuvu 200, uzturētu, ir ievērojams. Tāpat būtisku izmaksu daļu sastāda elektroenerģija un pamatlīdzekļu nolietojums. Te nu Jums ir lielais tarifs. Tos vaidētājus, kas satraucas par administrācijas izmaksām, varu nomierināt – pat tad, ja no tarifa izņemtu ārā pilnībā visas algas valdei, grāmatvedībai, birojam, klientu konsultantiem un citiem speciālistiem, tas samazinātos tikai par 24 centiem, jeb 5,8%. Laikam jau nav milzīgi daudz? Starp citu, piedāvātais tarifs ir zemāks par vienas cigarešu paciņas cenu. Tie, kuru ģimenēs ir smēķētāji, mēnesī visticamāk maksā ievērojami vairāk par cigaretēm, nekā par ūdeni un kanalizāciju.
Vai tarifs varēja būt zemāks? Iespējams, jā, tikai tam bija nepieciešama pašvaldības vadības izpratne, ieinteresētība un finansiāls atbalsts. Diemžēl, no tā visa nebija nekā. Lielā daļā Latvijas pašvaldību ir rakstīta vai nerakstīta politika – par ūdenssaimniecības infrastruktūras paplašināšanu atbildīga ir pašvaldība, par uzturēšanu – kapitālsabiedrība. Un atbildība šajā gadījumā nozīmē – finansējumu. Pašvaldības ik gadu plāno ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, to skaitā ūdenssaimniecībā, lai paplašinātu iedzīvotāju skaitu, kuriem pieejama centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija. Diemžēl Bauskas novada pašvaldība nav to skaitā. Te ir vienkārši – par visu atbildīgs ir BNKS, visu finansē BNKS. Nepieciešams izbūvēt Birznieku ielā kanalizāciju par n-tajiem tūkstošiem eiro, būvējiet. Vienai kafejnīcai blakus Rundāles pilij nepieciešams jauns ūdens dziļurbums ar apsaisti, ierīkojiet, pie kam nekavējoties. Ir ideja Audrupos būvēt jaunu kanalizāciju, BNKS, uz priekšu! Kurmenē ir plāni paplašināt ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, BNKS, realizējiet. Viss būtu lieliski, ja vien kāds šiem projektiem iedotu naudu. Taču, nē! Jums vajag naudu? Ejiet uz banku un aizņematies. Ok, var arī aizņemties, taču tad nevajag brīnīties, ka tarifs aug. Un augs vēl.
Īpašs stāsts ir par jau pieminēto plānoto urbumu Pilsrundālē, kas jau ir apaudzis ar “lielu bārdu”. Dažus desmitus metru no kafejnīcas “Baltā māja” ir dziļurbums, kas ilgus gadus nodrošināja ūdeni apkārtējām saimniecībām. Mainoties varām un īpašniekiem, ūdens lietotāju skaits no šī urbuma samazinājās, un šodien to izmanto tikai viens vai divi uzņēmumi. Pašvaldība gan ir sazīmējusi dažādus plānus, un par miljonu eiro restaurējusi vecu ēku, kurā plānots milzīgs tūristu pieplūdums, kas par lielu naudu piegānīs daudzās tualetes (skalošanai paredzēts liels ūdens patēriņš), taču pagaidām izskatās, ka tas viss ir tikai sapņi. Apšaubāma ir ideja arī par uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centru, ko varētu izvietot atjaunotajā ēkā. Taču, ja nekas no plāniem nesanāks, Rundāles Avotus lieti varēs izmantot kā kapliču. Bet ne par to. Minētais dziļurbums ir savu dzīvi nokalpojis, un ūdens no tā jau sen vairs nav izmantojams ne pārtikā, ne sadzīvē. Vienīgais, kur to varētu lietot, ir tualetes poda skalotājā. Diži neiedziļinoties detaļās, ir zināms, ka urbumā ir noslīcis vismaz 1 sūknis, ko izvilkt nav iespējams, urbuma ražība ir ievērojami lielāka par šā brīža patēriņu un urbumu nevar izskalot, tā ūdens neatbilst sanitārajām normām. Risinājums viens – urbums ir jāslēdz. Un te sākas jautrība. Viens no ūdens lietotājiem ir netālu esošā kafejnīca – viesu nams “Baltā māja”. Īsi pēc tam, kad minētais dziļurbums kopā ar citiem pašvaldībai piederošiem ūdenssaimniecības infrastruktūras objektiem tika nodots BNKS, deleģējot uzņēmumam ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu visā Bauskas novadā (pērnā gada septembrī), no “Baltās mājas” saimnieces sāka pienākt informācija, ka ūdens ir draņķīgs un nav lietojams ne uzturā, ne saimniecībā. Viesi žēlojoties, rakstot kritiskus komentārus interneta vietnēs, un viss ir slikti. Tad procesā iesaistītājās pats “šefs”. Paklausot Okmaņa norādījumiem, BNKS darbinieki dziļurbumu 24 stundas no vietas skaloja, taču bez rezultātiem. Ūdens kvalitāte neuzlabojās. BNKS, kā sistēmas uzturētāji, izvērtēja dažādas iespējas, kā nodrošināt ūdensapgādi uzņēmējam, taču lielākā daļa no tām tika atmestas. Rezultātā palika tikai viens risinājums, kas arī tika celts priekšā domes priekšsēdētājam – jauna dziļurbuma izbūve ar atdzelžošanas staciju un piesaisti pie esošajiem ūdensapgādes tīkliem.
Vēl BNKS tika dots skaidrs norādījums – samazināt šim komersantam maksu par nekvalitatīvo ūdeni. Nelīdzēja nekādi argumenti, tobrīd sapratu, ka pret vēju čurāt nav labi un devu norādījumus – maksu par ūdeni neaprēķināt. Galu galā, ne jau mana personīgā nauda, pārējie ūdens lietotāji samaksās. Ir vēl kāds ievērības vērts sīkums – jaunā urbuma izveidošana, atdzelžotavas uzstādīšana un apsaiste tika uzdota BNKS (kuram gan vēl?), un tā izmaksas šobrīd tiek lēstas apmēram 50 tūkst. eiro. Kā Jūs domājat, kam būs jāsedz šīs izmaksas? Protams, ka BNKS! Pašvaldībai naudas nav, tādēļ ja BNKS trūkst nieka 50 tūkst. eiro tik svētīgam pasākumam, kā ūdens nodrošināšana vienam vai diviem uzņēmējiem, ejiet uz banku un aizņematies.
Dumjākais ir tas, ka līdz vecā dziļurbuma nodošanai BNKS, tas atradās (un vēl joprojām atrodas) Bauskas novada pašvaldības īpašumā, bet pirms tam – Rundāles novada pašvaldības īpašumā, kura vadītājs bija tas pats Okmanis. Ne toreiz, ne jau pēc nokļūšanas Bauskas novada mēra krēslā, viņš nedarīja pilnīgi neko, lai kafejnīcai – viesu mājai nodrošinātu kvalitatīvu ūdeni. Tikai pēc tam, kad atbildība par šo urbumu tika nogrūsta uz kapitālsabiedrības pleciem, priekšsēdētājs pēkšņi pamodās.
Atgriežoties pie tarifa… Ja runa būtu tikai par to saimniecību, ko BNKS reorganizācijas rezultātā pārņēma no bijušajiem SIA, tā būtu viena sāpe. Lai arī ne izcili, tomēr šo uzņēmumu pārziņā esošā ūdenssaimniecības bija puslīdz uzturētas un apsaimniekotas. Lielākās problēmas ir ar tiem ūdenssaimniecības inženiertīkliem un iekārtām, kuras BNKS pārņēma no pašvaldības. Ja daļa iekārtu (USS, KSS, NAI) ir iepriekšējos 20-30 gados izbūvētas par ES fondu naudu un ar dievpalīgu darbojās, tad ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ir katastrofa. Tie nav mainīti no uzbūvēšanas brīža un pilnībā ir nolietojušies. Vai pašvaldība, nogrūžot no sevis atbildību par gadu desmitiem nolaistu ūdenssaimniecības infrastruktūru, kaut kā plānoja finansiāli atbalstīt BNKS, lai šo sistēmu kopīgi sakārtotu? Protams, ka nē! Ņemat kredītus un mainiet trubas līdz vemšanai. Ar to vēl nepietiek. BNKS jāatmaksā pašvaldībai savulaik ūdenssaimniecības objektu renovācijai ņemtais aizņēmums. Tad par kādu tarifa samazinājumu var būt runa? Var tikai apskaust kolēģus citos novados, kur nododot kapitālsabiedrībai pašvaldības infrastruktūru, līdzi nāk finansējums, vismaz to sākotnējai sakārtošanai. Bauskas novada pašvaldība pat iekārtu un projektu dokumentāciju nav spējīga savākt, nemaz nerunājot par finansējumu. Finansējums neatradās arī tam, lai pirms ieguldīšanas BNKS statūtkapitālā, pamatlīdzekļi tiktu novērtēti (to paredz Komerclikums). Arī šo procesu pilnībā apmaksāja BNKS, protams, ietverot šīs izmaksas ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā.
Pasākumi, kas ļauj samazināt tarifu
Lai mazinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, citas pašvaldības deleģē savām kapitālsabiedrībām atsevišķas autonomās funkcijas, protams, par tām attiecīgi samaksājot. Tikai ne Bauskas novada pašvaldība. Viens piemērs. Visi droši vien ir pamanījuši pilsētās hidrantus (tiem, kas nezina, kas tas ir – pieslēguma vieta pie centrālā ūdensvada, no kuras ugunsgrēka gadījumā ugunsdzēsēji ņem ūdeni). Tad lūk, šīm iekārtām ik gadu ir jāveic pārbaudes, tās jāremontē, jāuztur lietošanas kārtībā, kas ir pašvaldības pienākums. Visas pašvaldības šo funkciju deleģē savām kapitālsabiedrībām, jo tām ir gan atbilstošs aprīkojums, gan speciālisti un tehnika. Visas, izņemot Bauskas novadu. A.Okmanis kādā no iknedēļas sanāksmēm skaidri un nepārprotami paziņoja – pašvaldība par hidrantu uzturēšanu un pārbaudi nemaksās, “ierociet” šo summu tarifā (tāds sīkums, kā nepilni 40 tūkst. eiro). Un nav svarīgi, ka tarifa metodika šādas izmaksas tarifā iekļaut neparedz, “šefs” visu zina labāk, un viņam uz kaut kādām metodikām nospļauties.
Nākamais piemērs! Lietus notekūdeņu kanalizācija. Bauskā un Iecavā šādas sistēmas ir izbūvētas, tādēļ tās ir jāuztur un jāapsaimnieko. Kā ierasts, pašvaldības, lai mazinātu ūdenssaimniecības nozares izmaksas, šo pakalpojumu deleģē savām kapitālsabiedrībām, kas veiksmīgi ar to tiek galā un pašvaldības par to samaksā. Bauska kārtējo reizi izceļas. Kādā tikšanās reizē Mačeks pat aizprātojās līdz tam, ka par lietus ūdeņu novadīšanu vajadzētu prasīt maksu, gan neprecizējot no kā. Finālā Bauskas novada pašvaldība tā vietā, lai balstītu savu kapitālsabiedrību, izsludināja iepirkumu, kurā uzvarēja firma no Salaspils. Šobrīd baušķenieki var vērot, kā sveši vīreļi zaļās vai sarkanās vestēs ar pavārnīcu uz ielām tīra gūlijas. Ietaupot nieka pāris tūkstošus, Bauskas novada pašvaldība 40 tūkst. eiro vērtu pasūtījumu atdeva citiem. Vai šo var saukt par saimniecisku rīcību? Manuprāt, nē!
Turpat ir vecais stāsts par Bauskas pilsētas labiekārtošanu. Nekas netraucēja Bauskas novada pašvaldības vadībai šo pakalpojumu bez konkursa deleģēt savai kapitālsabiedrībai. Taču nē, priekš kam gan? To tak var nopirkt lētāk citur! Tie, kas pietuvināti pašvaldības naudas makam, gan stāsta, ka Bauskas labiekārtošanai tiek tērētas tieši tās pašas summas kā tad, kad šos darbus veica SIA “Vides serviss”. Atšķirība ir tikai tajā, ka nauda tiek sadalīta starp vairākiem izpildītājiem. Šādi tika iznīcināta Bauskas pilsētas labiekārtošanas nozare – SIA “Vides serviss”.
Ar atkritumu apsaimniekošanas tarifu vispār ir savādi. Tas, ka BNKS ar mokām izcīnīja iespēju apsaimniekot atkritumus Bauskas novadā, vairāk izskatās pēc nejaušības. Turklāt nevis uz 7 gadiem, kā to pieļauj Atkritumu apsaimniekošanas likums, bet uz 5 gadiem. No vienas puses valsts ik gadu paaugstina Dabas resursu nodokli, tikai ar vienu mērķi – lai dārgāka kļūtu nešķiroto atkritumu apsaimniekošana, un iedzīvotāji aktīvāk atkritumus šķirotu. Pašvaldības, savukārt, izvēloties atkritumu apsaimniekotāju iepirkumā, cenšas nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas tarifu nospiest uz leju, tādējādi, nemotivējot iedzīvotājus šķirot atkritumus. Kur te loģika? Loģikas nav!
Tām pašvaldībām, kurām nav savu kapitālsabiedrību, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas jomā, nav dižas izvēles, tām tiešām ir apsaimniekotājs jāizvēlas konkursa kārtībā, taču pašvaldības, kurām pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums (vai kapitāldaļas no tā), visas kā viena deleģē atkritumu apsaimniekošanu šim uzņēmumam. Un nav tālu jāmeklē – ZAAO, RAS, Piejūra, tie ir tikai daži piemēri. Nav skaidrs, vai Bauskas novada pašvaldībā ir īpaši “apdāvināti” juristi, kuri nespēj pamatot loģisku izvēli, vai arī A.Okmanim vienkārši riebjas kapitālsabiedrības (atceramies, ka Rundāles novadā nebija nevienas pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības). Ja metaforās salīdzinātu Bauskas novada pašvaldību un BNKS, kā māti un meitu, pašvaldībai būtu jāatņem vecāku vara.
Arī nākotnē nekas labāks nav paredzams. Pēc 5 gadiem atkritumu pārvadāšanas autotransports būs pilnībā nolietojies (labi, ja tas izdzīvos šo periodu vispār), un pie labākas gribas, ar šīm mašīnām neko vairs pārvadāt nevarēs. Pie jaunām atkritumu pārvadāšanas automašīnām nav iespējams tikt ātrāk, kā pusotru gadu pēc to pasūtīšanas un avansa iemaksas, turklāt šis transports ir ļoti dārgs (viens auto – apmēram 200 tūkst. eiro). Loģiski, ka neviens uzņēmējs nepasūtīs n-tās automašīnas bez garantijas, ka tam tiks piešķirts pasūtījums. Savukārt, ja pašvaldība atkal atkritumu apsaimniekotāju izvēlēsies konkursā, un rezultāti tiks paziņoti vien dažus mēnešus pirms līguma darbības sākuma, BNKS nekādi nespēs iekļauties noteiktajos termiņos un iegādāties jaunas atkritumu vešanas mašīnas, tādēļ iepirkumā piedalīties nevarēs. Tā pašvaldība būs iznīcinājusi vienu no BNKS pamatdarbības nozarēm ar vairāku miljonu apgrozījumu gadā. Diemžēl visi minētie gadījumi neglābjami ietekmē iespēju – samazināt tarifus, to skaitā ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
Īslīces 300 tūkst. parāds
Lai izvairītos no dažādām spekulācijām vai apgalvojumiem, mēģināšu ieviest nelielu skaidrību. Daudziem zināms, ka neveiksmīgas sagadīšanās vai mērķtiecīgas rīcības rezultātā 2013.gadā SIA “Īslīces ūdens” uzsāktā ūdenssaimniecības projekta realizācija Īslīces pagasta Bērzu ciemā izgāzās. Pašvaldība bija spiesta uzņēmumā ieguldīt 280 tūkst. eiro, lai iesākto projektu pabeigtu. Visi termiņi gan bija pārsniegti, taču projekts tika pabeigts un Bērzu ciemā ūdens un kanalizācija ir.
Neraugoties uz to Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pieprasīja SIA “Īslīces ūdens” atmaksāt jau izmaksāto ES līdzfinansējumu (vairāk kā 380 tūkst. eiro), sakarā ar projekta realizēšanas termiņa neievērošanu. Līdz pat šim brīdim gan SIA “Īslīces ūdens”, gan nu jau BNKS, ik mēnesi maksā valsts budžetā 500 eiro.
Bija garš tiesas process pret konkrētām personām, kuras finālā atzina par vainīgām un notiesāja. Liela jēga gan no tā nebija, jo reālu cietumsodu šķiet, nesaņēma neviens, bet izkrāpto naudu SIA “Īslīces ūdens” tā arī neatguva. Šobrīd BNKS atbilstoši pašvaldības vadības norādījumiem ir uzsākusi civilprocesu pret vainīgajiem, lai piedzītu no tiem zaudējumus, taču, manuprāt, bezcerīgi. Visi vainīgie ir pliki kā baznīcas žurkas un, saskaņā ar informāciju publiski pieejamos reģistros, tiem nekas nepieder. Tiesāšanās visticamāk ir nepieciešama tikai tam, lai šā brīža domes vadība tautai demonstrētu pašvaldības nerimstošo vēlmi – izkrāpto naudu atgūt. Lieki piebilst, ka tiesāšanās izmaksas sedz BNKS, un tās nav mazas.
Tiem, kas satraucas par to, vai šie 300 tūkst. eiro nav ietverti tarifā, varu nomierināt, nav (man nav nekādu interešu melot). Tarifā ir ietverts nolietojums pilnā apmērā par pamatlīdzekļiem, kas tika izbūvēti minētā projekta ietvaros, taču arī tas ir salīdzinoši niecīgs. Apvienojot SIA “Īslīces ūdens” un SIA “Bauskas ūdens” tika veikta mantas pārvērtēšana, kā rezultātā projekta ietvaros izveidotie pamatlīdzekļi tikai novērtēti teju 20 reižu lētāk par to sākotnējo vērtību. Rezultātā arī nolietojums – nekāds, un tā ietekme uz tarifu – niecīga.
Jau šī gada 15.novembrī, saskaņā ar noslēgto vienošanos starp CFLA un SIA “Īslīces ūdens”, BNKS ir jāsamaksā visa atlikusī summa – 329497,82 eiro. Uzņēmumam, protams, liekas naudas nav, lai šādu summu maksātu, savukārt pašvaldība palīdzēt negrasās. Mēģinot rast risinājumu, BNKS vadība vēl vasarā tikās ar CFLA pārstāvjiem. Tika pārrunāti vairāki scenāriji, taču kā pirmo CFLA pārstāvji ieteica nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, ar lūgumu norakstīt minēto parādu. Protams, BNKS vēstules projektu sagatavoja (pašvaldībā diemžēl nav, kas to dara), un tā kā to bija paredzēts sūtīt no pašvaldības, pārsūtīja domes vadībai. Pilnīgi netipiski, bet Okmanis visai ātri atbildēja, ka viņam iebildumu pret saturu neesot, un ja domes juristi saskaņo, var sūtīt prom. Diemžēl viss apstājās pie juristiem, kuriem vai nu kārtējo reizi nebija laika pārlasīt vēstuli, vai bija radušies iebildumi pret vēstules saturu. Tad sākās tarifa epopeja un BNKS valdes locekļa atcelšanas process, un nu jau šķiet, ka viss apzināti tiek bremzēts un spēlēta lielā politika. Jautājums par to, kas, kā un vai vispār maksās valstij gandrīz 330 tūkst. eiro, ir miglā tīts.
Zināja vai nezināja?
Apgalvojums, ka pašvaldība kaut ko nav zinājusi par tarifa iesniegšanu, ir diskutējams. To, ka tarifa iesniegšanas termiņš bija 2024.gada 15.oktobris, pašvaldība zināja. Vēl tikai pāris nedēļu atpakaļ pašvaldības Iekšējā audita uz pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļa veica pārbaudi par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma izpildi. Pārbaudes laikā BNKS uzrādīja SPRK vēstuli, kur tā uzdod iesniegt tarifa projektu. To, ka pašvaldības vadība par tarifa apmēru uzzināja tajā pat dienā, kad tas tika iesniegts SPRK, tiesa. Ko pašvaldība varēja darīt, uzzinot, ka tarifa pieaugums ir tik liels? Apturēt tarifa iesniegšanu, ilgi diskutēt, apšaubīt, pārrēķināt vai plānot kā tarifs varētu ietekmēt tuvojošos vēlēšanu rezultātus. Negribu meklēt normatīvo pamatojumu, taču kapitālsabiedrībām, kuru piegādātā ūdens daudzums pārsniedz 100 tūkst. m³/gadā, tarifu apstiprina SPRK. Pašvaldības nav tiesīgas ne iejaukties tarifu sagatavošanas procesā, ne ietekmēt tā apmēru. Taču gribas gan, vai kā gribas! Skaidrs ir viens – Bauskas iedzīvotāji daļēji maksās par ūdeni un kanalizāciju mazo ciemu patērētāju vietā. Diemžēl, tā tas notiek ar daudziem pakalpojumiem. Vai kāds ir parēķinājis cik izmaksā atkritumu izvešana Bauskā un cik, piemēram, Brunavas pagastā? Domāju, proporcija ir 1 pret 5, taču tarifs ir vienāds. Cik izmaksā piegādāt vēstuli adresātam Taurkalnē, un cik – adresātam Bauskā? Atšķirība visticamāk ir n-tās reizes, taču tarifs – vienāds. Cik izmaksā pieslēgt elektrību vienai daudzdzīvokļu mājai pilsētā, bet cik elektrības ierīkot tīklus attālā viensētā?
Patiesībā problēma nav tarifa apmērā, bet tā pieaugumā. Vecumnieku iedzīvotāji, piemēram, galīgi nepārdzīvo par jauno tarifu projektu (izņemot deputātu Kalniņu, kurš nekad, ne ar ko nav apmierināts), jo tiem ūdens kļūs lētāks par 13%. Dižu pieaugumu nejutīs arī bijušās Valles aģentūras klienti, tiem ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs pieaugs par nepilniem 5%. Visvairāk abižoti tiešām ir Bauskas pilsētas un Īslīces pagasta iedzīvotāji.
Skaidrošana
Vai pašvaldība varēja skaidrot iedzīvotājiem tarifa pieaugumu? Varēja, bet no tā tarifs nemainītos. Ja baušķeniekiem maksa par ūdens piegādi plānota tieši 2 reizes lielāka, tad neviens skaidrojums šo attiecību nemainīs. Neviens gan netraucēja arī deputātiem vai lērumam Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu plaši un nenogurstoši skaidrot iedzīvotājiem tarifa sagatavošanas iemeslus.
Starp citu, par skaidrošanu. BNKS nevienā līgumā vai citā normatīvajā aktā nav uzlikts pienākums skaidrot savus lēmumus, kur nu vēl tarifus. Neskatoties uz to, BNKS nepārtraukti kaut kas ir jāskaidro. Tiek aprēķināta maksa par ūdens starpībām, jāskaidro. Tiek piemērota maksa par tiešajiem norēķiniem, jāskaidro. Tiek palielināta maksa par pasta pakalpojumiem, sūtot rēķinus, jāskaidro. Tiek izvirzīta prasība – lietot verificētus ūdens skaitītājus, jāskaidro. Tā vien šķiet, ka Bauskas novadā dzīvo cilvēki, kas nekad nav lasījuši likumus vai MK noteikumus. Kas skaidro Satiksmes noteikumus vai Administratīvo sodu likumu? Neviens! Pārkāpi, maksā! Ok, BNKS cenšas skaidrot, taču atkal ir slikti. Kādam tonis par skarbu, izteiksme neatbilst literārajiem kanoniem, citam komunikācija pasīvi agresīva, daži skaidrojumus uztver kā draudus, vēl kāds jampampiņš vispār nesaprot, par ko ir runa. Nez kādēļ mēs saprotam, ka Satiksmes noteikumi ir jāievēro visiem, bet noteikumi par ūdens starpību sadalīšanu uz mums neattiecas? Ja īpaši netiks izskaidrots, tātad nav jāievēro. Tas attiecas arī uz cenām. Domāju, jebkuram ir skaidrs, ka visu tarifu pamatā ir izmaksas. Ja tās aug, ceļas arī tarifs. Ko vēl diži skaidrot, nezinu. Ja kāds zina, kā bez maksas dabūt no zemes ārā ūdeni, to attīrīt un pa sapuvušām caurulēm aizgādāt līdz daudzdzīvokļu mājas 5.stāvam, padalieties ar pieredzi, domāju BNKS speciālisti būs ļoti pateicīgi.
Salīdzinājumam, 28.oktobra LTV1 vakara Panorāmā bija ziņa, ka CSDD plāno no 2025.gada 1.janvāra paaugstināt maksājumus gan par tehnisko apskati, gan eksāmeniem, gan auto numura zīmēm. Lieki piebilst, ka šo cenu pieaugumu izjutīs visa valsts. Taču CSDD valdes loceklis vien 10 sekunžu laikā informēja, ka cenu izmaiņas balstās uz pašizmaksas aprēķiniem, un tā ir tikai realitāte, lai CSDD spētu nodrošināt pakalpojumu. Īsi un konkrēti.
Par māju pārvaldīšanu
Tā nu sakrita, ka vienlaicīgi ar ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa iesniegšanu, bija jāpublisko arī BNKS pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju apsaimniekošanas izmaksu tāmes un uzturēšanas darbu plāni. Vienkāršā valodā sakot – plānotā apsaimniekošanas maksa. Process bija sarežģīts, bet noteiktajā termiņā minētie dokumenti bija ievietoti BNKS mājas lapā. Turpat tika ievietoti arī paskaidrojumi, taču tos šķiet lasījis ir tikai retais. Lai nu kā, bet komentāru par šo tēmu bija daudz.
Kas tad ir tik satraucošs šajā jomā? Patiesībā nekas! Tas, ka pieaug izmaksas par īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu, nav nekas jauns. Visi iepērkamies veikalos, redzam cenas, šķendējamies, bet maksājam. Arī BNKS iepērkas tajos pašos veikalos, šķendējas par cenām, bet ir spiests maksāt, jo pakalpojums ir jānodrošina. Aug arī algas. Ne jau tikai sētnieki vai apkopējas iegūst no minimālās algas celšanas. Savu procentu algas pieauguma vēlas visi, pretējā gadījumā uzņēmums riskē zaudēt labus speciālistus. Rezultātā pārvaldīšanas maksa aug.
Otra sadaļa, kas izraisa ne mazāk satraukumu, ir uzturēšanas darbu plāns. Jā, atzīstu, ka iniciatīva uzsvaru likt uz aizņēmumiem ir mana, un uzskatu, ka tas ir vienīgais loģiskais risinājums, kā glābt no sabrukšanas vairumu māju. Tos, kuri, atceroties mani kā a/f “Uzvara” ēdnīcas pavāru, nievājoši izsaka šaubas par manu izglītību, zināšanām un pieredzi, varu nomierināt. Man ir maģistra grāds ekonomikā un gandrīz 20 gadu pieredze dzīvojamo māju apsaimniekošanā. Esmu klausījies dažādus viedokļus par to, kā apsaimniekot daudzdzīvokļu mājas, taču, skaidrs viens – ekonomika ir nepielūdzama un bezkaislīga. Un viens no tās pamatpostulātiem ir: ilgtermiņa ieguldījumi finansējami no ilgtermiņa aizņēmumiem. Un viss! Tos, kuri mēģina iegalvot, ka aizņemties ir slikti, ka Cāzers esot banku lobijs un vēlas iedzīt nabaga iedzīvotājus parādu jūgā, aicinu beidzot pamosties pēc 30 gadu miega, un pašķirstīt kādu ekonomikas rokasgrāmatu. Ir sen pagājuši tie laiki, kad cilvēki mājas cēla no algas ietaupījumiem, haltūrās nopelnītā vai zagtiem (ieekonomētiem) kolhozu būvmateriāliem. Arī automašīnām neviens loģiski domājošs cilvēks vairs nekrāj. Šiem mērķiem ir banku kredīti un līzingi. Uzcel vai iegādājies šodien, maksā vēlāk. Arī es līdz šai atziņai nenonācu uzreiz. Arī man bija bail riskēt, ņemt aizņēmumus, iegādāties īpašumus, jo kas zina – ja pazaudēšu darbu, kā atmaksāšu aizdevumus? Ar gadiem nāk pieredze un saprotam, ka parādi lielā mērā ir motivācija, kas liek kustēties, meklēt jaunus izaicinājumus un pelnīt vairāk, lai parādus nomaksātu. Labs piemērs ir māju renovācija jeb to energoefektivitātes paaugstināšana. Neraugoties uz to, ka pusi no izmaksām sedz ES fondi, otrus 50% jāsamaksā pašiem mājas īpašniekiem. Šķiet neviens, kas savulaik balsojis par savas mājas renovāciju, nav iedomājies līdzfinansējuma paredzēto finansējumu sakrāt. Pašsaprotams ir lēmums – ņemt aizņēmumu bankā. Ar ko atšķiras citi darbi, piemēram, jumta nomaiņa, skursteņu un koplietošanas telpu remonts, ja to kopējās izmaksas sasniedz vairākus desmitus tūkstošus eiro?
Arī ieguldījumi māju atjaunošanā ir ilgtermiņa investīcijas, kas finansējamas no aizņēmumiem. Protams, finansēšanas avots ir tikai pārvaldnieka piedāvājums. Ja kādas mājas īpašnieki ir tik bagāti, ka var atļauties īstermiņā (2-3 gadi) sakrāt nepieciešamo summu jumta remontam vai vēl vairāk – visai mājas renovācijai, tas ir apsveicami, lūdzu, krājiet. Ja kāds ir tik bezrūpīgs un izšķērdīgs, ka var atļauties bez procentiem ieguldīt naudu pārvaldnieka kontā ilgtermiņā (10-15 gadi), bet lūdzu, uz priekšu. Latviešiem, kā kalpu tautai, jau vēsturiski ir nepatika pret parādiem. Ne velti ir ticējums, ka visi parādi jāatdod līdz vecgada vakaram. Tas gadu gaitā ir reducējies par nepatiku pret turīgiem uzņēmējiem. Taču uzņēmēji bija tie, kas 90-tajos gados nereti riskēja ar visu savu mantu un pat dzīvību, aizņemoties naudu uz milzīgiem procentiem, lai izveidotu savu biznesu. Skeptiķi var bez grūtībām rēķināt – kas ir izdevīgāk, 3 gadus krāt jumtam, kura izmaksas sākumā tiek lēstas 30 000 eiro, ik mēnesi no mājas maksājot 833 eiro, līdz tam dzīvot ar cauru jumtu, papildus maksājot par tā regulāru lāpīšanu, un pēc 3 gadiem uzzināt, ka jumta nomaiņa jau maksā 35 000 eiro (tas nozīmē, ka jākrāj vēl) vai uzlikt jumtu šogad par 30 000 eiro, turpmākos 10 gadus maksājot vien 325 eiro mēnesī no mājas. Jā, neapšaubāmi sanāk pārmaksāt, taču jāsaprot, ka tie 325 eiro, ko maksājat šodien, ne tuvu nebūs tie 325 eiro, kurus jūs maksāsiet pēc 5, 7, 10 gadiem. Ja šodien 325 eiro ir vairāk kā puse no minimālās algas, tad pēc 5 gadiem, iespējams, tie būs tikai 25%.
Kas attiecas uz plānoto darbu cenām, tad tās ir tikai aptuvenas grāmatvedības aplēses, kas noteiktas, vadoties no līdzīgu objektu renovācijas izmaksām šā brīža būvdarbu tirgū. Tās nav balstītas uz detalizētiem aprēķiniem un izmaksu tāmēm. Jau dzirdu, kā būvniecības “eksperti” protestē – kādas muļķības, vajag tāmi, vajag aprēķinus, mēs varam lētāk, jūs esat saskrūvējuši cenas utt. Pirmkārt, tāmju sagatavošana maksā naudu, ar to nodarbojas profesionāli tāmētāji. Ja mājas īpašnieki ir gatavi par katru darbu tāmi maksāt vairākus simtus eiro, tās ir iespējams pasūtīt. Otrkārt, tāmes vairumā gadījumu tiek balstītas uz būvprojektiem, kurus atkal izstrādā sertificēti projektētāji. Treškārt, izmaksas tāmēs tāpat tiek balstītas uz šā brīža būvdarbu izmaksām tirgū. Jēga tāmēt ir tos darbus, kuri tiks veikti tuvāko nedēļu vai mēnešu laikā. Ja darbus plānots veikt tikai pēc vairākiem gadiem, plānotās izmaksas var pieaugt ne tikai procentos, bet pat reizēs. Piemērs nav tālu jāmeklē – “Rail Baltic”. Dažu gadu laikā plānotās projektēšanas un būvdarbu izmaksas no sākotnējiem 5,8 miljardiem eiro izauga līdz 23,8 miljardiem eiro. Lai nu kā, konkrētās būvdarbu izmaksas visticamāk tiks noteiktas iepirkuma procedūrā, kas ir objektīvs rādītājs. Protams, sazvērestību teoriju piekritēji apšaubīs jebkuru procedūru, uzskatot visus, izņemot sevi pašu, par krāpniekiem, izšķērdētājiem, blēžiem vai afēristiem. Tiem nav jēga pat sākt ko skaidrot, pierādīt vai pārliecināt.
Nepakļaušanās sekas
To, ka manam lēmumam par ūdenssaimniecības tarifa iesniegšanu SPRK, iepriekš neinformējot par to pašvaldību, būs sekas, nojautu. To, ka dēļ tā kritīšu no amata, īsti neplānoju, lai gan pilnībā neizslēdzu. Zinu, ja būtu pirms tarifa iesniegšanas informējis pašvaldības vadību, tarifs būs “uzkāries” uz vairākiem mēnešiem, un to nu es negribēju pieļaut. Pusotra gada laikā esmu n-tās reizes redzējis, kā novada domes otrajā stāvā tiek nobremzētas idejas un procesi. Vispirms BNKS visiem deputātiem nāktos skaidrot, pierādīt un pārliecināt, ka tarifs izstrādāts atbilstoši SPRK metodikai, ka neviens neko nav centies mākslīgi palielināt, ka izmaksas ir ekonomiski pamatotas un tml. Neticot BNKS speciālistiem, tiktu veidota darba grupa ar grāmatvežiem, kuriem nav ne mazākā sajēga par ūdenssaimniecības tarifu veidošanu. Tā ilgstoši pētītu tarifu, meklējot tajā nepilnības vai kļūdas, pieprasītu lērumu dokumentu, cenšoties dublēt SPRK. Tad sāktos diskusijas, kā tarifu samazināt. Vieni “eksperti” piedāvātu izslēgt pamatlīdzekļu nolietojumu no tarifa aprēķina, citi – mazināt darbinieku algas, vēl citi, samazināt plānoto darbinieku skaitu, bet radikālākie – atsaukt tarifa projektu un atkārtoti to iesniegta nākamā gada 9.jūnijā. Vārdu sakot piedāvātu jebko, kā rezultātā tarifs samazinātos vismaz par 30%, tikai ne būtiskāko – atbalstu. BNKS jau vairāk kā gadu strādā ar 14 atšķirīgiem ūdenssaimniecības tarifiem, kas uzņēmumam ik dienu nes zaudējumus vidēji 2300 eiro. Tie atspoguļojas arī katra ceturkšņa finanšu pārskatos. Vienlaicīgi no BNKS tiek prasīts sagatavot finanšu stabilizācijas plānu, lai pārliecinātos kā pašvaldības “mīlētais un lolotais” uzņēmums tiks galā ar zaudējumiem un stabilizēs naudas plūsmu. Secinājums ir viens – ar apšķērētu tarifu, nekā!
Var, protams, saprast pašvaldības vadības vēlmi, ja ne samazināt tarifu, tad vismaz apturēt tā iesniegšanu, cerībā, ka tas stāsies spēkā jau pēc pašvaldību vēlēšanām, nākamā gada jūnijā, taču šāds plāns ir baltiem diegiem šūts. Pirmkārt, SPRK varētu pierunāt atļaut tarifa projektu iesniegšanas termiņu pagarināt par mēnesi, varbūt diviem, bet ne jau par pusgadu. Tas nozīmē, ka uzticīgie vēlētāji jauno tarifu varētu ieraudzīt tieši vēlēšanu priekšvakarā. Diez vai baušķenieki būs gatavi balsot par Nacionālo apvienību, pēc šādas “dāvanas”. Otrkārt, BNKS turpinātu strādāt ar ievērojamiem zaudējumiem, kas agri vai vēlu atsauktos gan uz tā finanšu rādītājiem, naudas plūsmu, iespējām saņemt bankas aizdevumus, gan finālā – uz uzņēmuma maksātspēju. Arī to pašreizējā novada vadība, kā BNKS īpašnieks, nedrīkst pieļaut.
Tad nu neatliek nekas cits, kā atrast grēkāzi un upurjēru, ātri sadzejot basņu par neapmierinošu uzņēmuma darbību 2. un 3.ceturksnī, par to, ka nav iesniegti efektīvi risinājumi, lai uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti, klientu servisu un komunikāciju ar pašvaldību un pakalpojumu saņēmējiem, kā arī pārmest par nepilnvērtīgu komunikāciju un neapmierinošu procesu vadību gan atkritumu saimniecības un namu apsaimniekošanas, gan ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā. Un vainīgais tika atrasts Cāzera personā.
Vēsture atkārtojas, vēl nesen ar avīzi (Bdz) tika “nosists” valdes loceklis, kurš amatā pabija vien dažas dienas. Nu nāca Cāzera kārta. Pēc vairāk kā 100 komentāriem, pie raksta Bdz par ūdens tarifa pieaugumu Bauskā, pie kā vairumos gadījumu tika vainots Cāzers un Nacionālā apvienība, tās reģionālā vadība saprata, ka sūdi būs. Atceļot tautā nemīlēto Cāzeru, pastāv cerība visas uzņēmuma neveiksmes, to skaitā tarifa pieaugumu, novelt uz viņu, pašiem izsprūkot sveikā. Vēlētājiem taču īsa atmiņa, paburkšķēs un aizmirsīs.
Patiesībā jau vienkāršāk Okmanim bija nevis visos grēkos vainot Cāzeru, bet izplatīt paziņojumu, ka pašvaldība ir informēta par iesniegto tarifu, bet, ievērojot savas kompetences robežas, līdz SPRK lēmumam par jaunā tarifa apstiprināšanu, nekādus komentārus nesniegs. Pēc tam, kad būs zināms jaunais tarifa apmērs, pašvaldība, izvērtējot budžeta iespējas, varētu lemt par atlaižu piešķiršanu atsevišķām iedzīvotāju grupām (maznodrošinātie, trūcīgās un daudzbērnu ģimenes, vientuļie pensionāri vai invalīdi), lai daļēji kompensētu tarifa pieaugumu.
Finita la comedia
Iespējams, kāds nesapratīs – kādēļ vispār tapa šādas pārdomas? Izskaidrojums ir vienkāršs – pašvaldība neievēroja vienošanos. Manas atlaišanas priekšvakarā I.Romānovs uzaicināja uz sarunu BNKS valdi. Kā ierasts, sarunās klāt bija arī kapitālsabiedrību galvenais pārraugs D.Rijkuris, un to galvenā tēma bija korekta “laulības” šķiršana. Runājām daudz un gari, strīdējāmies, taču finālā vienojāmies, ka saglabājam cilvēcību un publiski nekritizējam viens otru. Ivars atzina, ka augstu vērtē manu ieguldījumu BNKS izveidošanā un līdzšinējā darbībā, un apsolīja, ka oficiālais atsaukšanas iemesls būs vienkāršs – nepietiekama komunikācija BNKS vadības un pašvaldības starpā. Šāds formulējums man šķita pieņemams, uzņemoties atbildību par savlaicīgu abu Aivaru neinformēšanu saistībā ar tarifa projekta iesniegšanu. Diemžēl pašvaldība šo vienošanos neievēroja. Nākamajā dienā, pēc tam, kad kopā ar citiem kolēģiem, biju noklausījies I.Romānova un BNKS valdes locekļa dialogu TEAM vietnē, kur abi, viens otru pārtraukdami, centās pārliecināt BNKS darbiniekus par nospraustā kursa turpināšanu, ielūkojos Bdz. Bija publicēta pašvaldības oficiālā informācija par Cāzera atsaukšanu, taču tās saturs ne tuvu nebija tāds, par kādu vienojāmies iepriekšējā vakara sarunās. Lai arī paziņojumā vairākkārt pieminēts kapitāldaļu turētāja pārstāvis un BNKS dalībnieku sapulce, ir skaidrs, ka šāda līmeņa pašvaldības paziņojumi netiek virzīti masu medijiem bez īpaša Okmaņa akcepta. Domāju, ziņas teksta autors bija neviens cits kā Rijkuris, kuram, visticamāk, tika uzdots neaprobežoties ar komunikācijas problēmām, bet paplašināt atsaukšanas pamatojumu gan ar neapmierinošo darbību, gan trūkumiem procesu vadībā vairākās nozarēs. Romānovs droši vien pat necentās ko iebilst, pretējā gadījumā pats riskētu ar savu amatu. Gan jau tika atgādināts, ka tieši viņš iecēla darbā Cāzeru un ir lielā mērā vainojams notikušajā. Sīkums par pārmetumiem man, ne tie pirmie, ne beidzamie.
Pārsteidza pārmetumi par trūkumiem procesu vadībā vairākās BNKS darbības jomās. Tas mani sadusmoja. Nopietni? Kādi procesi, par ko vispār ir runa? Vai par to, ka ūdenssaimniecības čaļi brīvdienās un vakaros, karstumā vai salā lāpa pašvaldības sapuvušās trubas? Vai par to, kad pašvaldība nav iesniegusi 34 statistikas pārskatus 2-Ūdens, bet tās vadītājs smīnot noraugās, kā VVD reģionālais priekšnieks publiski par to vaino un kaunina BNKS speciālistus? Varbūt par to, ka tikai Okmaņa neizlēmības dēļ BNKS nebija laika pienācīgi sagatavoties atkritumu apsaimniekošanas pārņemšanai Vecumnieku apvienībā (4 mēnešu vietā, tikai 2 nedēļas), kā rezultātā joprojām haoss nav līdz galam novērsts? Vai par pašvaldības neizdarību 30 gadu laikā, nenododot daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu to īpašniekiem, kā rezultātā BNKS jācīnās ar sekām? Gan jau par to, ka BNKS darbinieki vairāku mēnešu garumā pūlējās izvilkt no sūdiem KF finansēto un pašvaldības “izcili” pārraudzīto Iecavas ūdenssaimniecības projektu, un paglābt uzņēmumu no miljona eiro finanšu korekcijas? Vai kāds no novada vadības vispār saprot, ar ko nodarbojas BNKS? Vai Okmanis kaut reizi ir bijis BNKS bāzē Biržu ielā 8a un painteresējies, kā procesi tiek organizēti? Vai kāds ir iedomājies kaut reizi pareizi paslavēt uzņēmumu un pateikt paldies BNKS darbiniekiem par to darbu, ko viņi veic ikdienā? Uzskatu, ka ar frāzi par procesu vadību visvairāk tika aizskarti tieši BNKS darbinieki un struktūrvienību vadītāji, kuri godprātīgi pildīja savus pienākumus. Tad nu arī izlēmu sagādāt ne tik tīkamus mirkļus arī dažam labam Bauskas novada domes vadītājam, lasot manas pārdomas. Protams, šajā rakstā nav nekā krimināla vai citādi sodāma, un tā mērķis bija nedaudz pavērtēt arī dažu pašvaldības “procesu izcilo vadību”, par kuriem atklāti reti kurš vēlas runāt. Savukārt Daini aicinu – pirms izpausties kārtējo trūkumu saraksta veidošanā, padomāt, kam šis bumerangs var trāpīt.
Ak jā, tos, kas bija satraukušies par, iespējams, man izmaksātajiem pabalstiem, varu nomierināt – esmu saņēmis tikai pilnvarojuma līgumā noteikto atlīdzību proporcionāli laikam, kad atrados valdes priekšsēdētāja amatā. Atsaukšanas pabalsts pilnvarojuma līgumā nebija paredzēts, tātad arī netika maksāts. Arī neviens cits amats BNKS man nav piedāvāts, un pat ja šāds piedāvājums būtu, pie esošās Bauskas novada domes vadības, es to noraidītu. Neliegšos, man patika strādāt BNKS, biju nospraudis mērķus, uz kuriem kopīgi ar komandu virzījos.
Savādi, bet šobrīd nemaz nejūtos slikti, un man nav ne mazāko vēlmju atgriezties darbā BNKS. Pilnībā apzinoties, ka visa pamatā ir tikai vietējā politika, kam nav nekāda sakara ne ar komunikāciju, ne klientu apkalpošanu vai pakalpojumu kvalitāti (starp citu, par to visu tiešām teorētiski ir atbildīgs otrs valdes loceklis), taču negrasos nevienu vainot. Citējot kaut kur dzirdētu frāzi – es ilgi neturu ļaunu prātu, atriebjos un aizmirstu, varu teikt – tas laikam šoreiz par mani.
BNKS nākotnes izredzes
Zinot situāciju, kas šobrīd notiek Bauskas novada vadībā, saistībā ar BNKS, neko pozitīvu neprognozēju. Kādu brīdi visos grēkos, kļūdās un neveiksmēs tiks vainots Cāzers. Lai nepieļautu jebkādu autonomiju, abi Aivari pārņems BNKS reālo vadību. Katrs dokuments, kuru BNKS plānos nosūtīt valsts iestādēm, BNKS vadībai būs jāatrāda Okmanim un pašvaldības juristiem. Jebkurš BNKS valdes lēmums būs jāsaskaņo ar Aivariem, un tiks vērtēts no vēlēšanu un politiskā skatu punkta. Jebkura iedzīvotāja sūdzība tiks uztverta kā apokalipses vēstnesis, un nebeidzami tiks skandināts, ka BNKS slikti strādā. Eļļu ugunī regulāri pielies gan Bdz, publicējot “sensacionālas” ziņas par katru BNKS vadības lēmumu, gan rakstu komentētāji, visā vainojot jauno BNKS valdi un Nacionālo apvienību. BNKS darbinieki darīs to, ko tiem liks, taču kopumā būs neziņa par nākotni un neprognozējami domes vadības lēmumi.
Un tad nāks pašvaldības vēlēšanas. Nacionālā apvienība tajās zaudēs, pie varas nāks ZZS, un viss sāksies no gala. Kā Jums šāds scenārijs?
Teksts: Dzintars Cāzers, bijušais SIA “Bauskas novada komunālserviss” valdes loceklis
Foto:no arhīva
Skaista grēksūdze,kā pie bikts.Tāds rakstnieka talants pamests novārtā(nopietni domāts).Morāle-labāk audzēt puķītes,ķiplokus mierā un klusumā nekā rausties uz varas amatiem kur alga+++ neatsver stresu un mazdzīvi(pretēji ilgdzīvei).
Nu gan trilleris! Eļļa ugunī ir ielieta, paldies par izklāstu!
Nu re nogremdēs paši savu uzņēmumu, vispirms atdeva urbāņiem pilsētvides uzturēšanu, tad atkritumi nu namu apsaimniekošanu ar urbāņiem Šķļes grupai var atdot un klapēt to bodi ciet.
Okmanim jārunā. Ja tiešām viņš licis ierakt da jebko tarifos un nedarīja pilnīgi neko, kas bijis viņa varā, lai mazinātu tarifus, tad jārunā. Te arī VARAM jāiestaistās. Vēlēšanu iznākums, piekritīšu, nu jau ļoti skaidrs top.
Šo rakstu daudziem vajadzētu izlasīt, lai atvērtu acis kas ir NA un Aivari. Malacis Cāzer!!!
Visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais
Šitas pretendē uz BauskasDzīve gada raksta statusu. Ļoti aizraujoši lasīt. Ir lietas, kam piekrist un ir lietas, kas tomēr ir jāskata kopskatā, nevis tikai no emocionalā viedokļa puses apvainojoties, kad “šefs” aizrāda..
Ieteikums, lasiet kamēr ir portālā un es ieteiktu nepaslinkot iekopējot to rakstu word doc. Tikai fakts, reizēm gadās, ka raksts tiek izņemts ārā no portāla un vēl drukātās versijas nav.
Es ieteiktu izdrukāt un izdalīt. Trilleris par Bauskas novada komunālās saimniecības pārvaldību Bauskas novadā! Ļoti labi lasās un ironiskais tonis piedod savu odziņu. Tagad kārta abiem Aivariem uz memuāriem vai arī komunikācijas nodaļai jāizstrādā varens komunikācijas plāns.
Vadītājs bez specīgas komandas un atbalsta, neskaitot dažus līdzskrējējus, ko pats bija “ievilcis” neadekvātos amatos…
Malacis! Ar mietu tieši lapseņu pūznī! BDz – paldies par pilsonisko drosmi, šo rakstu publicējot! Jūsu reputācija vismaz manās acīs cēlusies nebijušos augstumos. Turpiniet, lūdzu tā!
Šim rakstam obligāti jābūt papīra formātā. Bdz būs nepieciešama lielāka tirāža vienai avīzei tikai pateicoties šim rakstam. Pensionāriem ar podziņtelefoniem arī viss jāzina.
okmani ziepés ar visu to vi’nam pietuvináto varzu!
Tik tiešām Dzintars ir (bija) vadonis bez spēcīgas komandas un komandā ir ( bija) darbinieki, kuri viņam raka bedri sadarbībā ar Aivaru no Iecavas. Komanda ir tik spēcīga cik spēcīgs ir vājākais un vājāko ir daudz…..
Jā,tagad nu vainīgi iedzīvotāji, kas “apkomentējuši” Cāzeru, bet kur tad palika jūsu solītā komunikācija ar klientiem un visu jauno lēmumu skaidrošana.
Pat māju apsaimniekošanas tāmes (vai to atrašanās vieta) iedzīvotājiem līdz 15.oktobrim rakstiski netika paziņotas, kā to paredz MK noteikumi nr.408. Šodien BNKS mājas lapā tāmes vairs nevar atvērt,parādās uzraksts
“Lapa nav atrasta” , tā lūk….
Baušķiem baušķi par Virsbaušķi.
Un atbrīvojiet Iecavniekus no tās naudas izgāztuves.
Tu kritīsi nākamais, jo tāds Okmaņa rokas puisis – kalps vien esi. Būsi sabojājis ar visiem attiecības izpatīkot savam kungam. Un tieši Tu radīji šo spriedzi kā auditors, jo nevarēji pateikt Okmanim par nepareizo pašvaldības nostāju pret BNKS .
408. 10. Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu (piemēram, mājas lieta, interneta mājaslapa, informatīvs stends), kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu (2. pielikums). Rēķinos katram klientam tika norādīta informācija par tāmēm.
Siekalaini.Dzinča gan aizmirsa piebilst ja šis ir jau otrais komunālskSiA ko izpļekarēja ko kopā ar Romančiku izpļekarēja.Un par barotni Priedes namiem ne vārda.Kā tā Cāzer?
Paldies Cāzera kungam par izklāstu, bet mans ieteikums būtu nākamreiz sadalīt divās daļās un pirmo nosaukt par Abstract, jeb konspektīvu kopsavilkumu un tad seko viss pa pārējiem punktiem. Bet protams ir ļoti labi, ka šāds detalizēts iekšējs skaidrojums notiek, jo tas parāda un izgaismo daudz neglītas lietas, kas un kā notiek pārvaldē. Mans vērtējums par to, ka deputāti un vadība neinteresējas par to vai tarifs pieaugs vai nepieaugs, šķiet būs diezgan precīza. Kopējā attieksme – mēs tērējam savu budžetu un pilnīgi visus pieaugumus tarifos lai sedz iedzīvotājs, resp. iekasējam nodokļus, savācam naudu no citām pašvaldībām, savācam vēlreiz naudu no iedzīvotājiem par visiem pakalpojumiem un tad ar vērienu tērējam savu naudu. Īsāk sakot, vēlēšanas tuvojas tāpēc iesaku stipri pārdomāt par kandidātiem. PS. Tā kā Cāzera kungs lasīs šos komentārus, tad vēlos teikt, ka es saprotu rūgtumu, taču uzbraucieni iedzīvotājiem nebija vietā – “proviniciāli”un nezinoši šie iedzīvotāji ir tāpēc, ka viņiem nav info un info nav tāpēc, ka caurspīdīgums pašvaldībās ir ļoti zems, tajā skaitā Bauskā.
Un humoram – šis man atgādina Star Wars sāgu – pašvaldību vēlēšanas bija New Hope, ši ir Black Star sērija, nākamā nešaubīgi būs Empire Striks Back un nākamās vēlēšanas – Return of the Jedi? 🙂
Bauskas Dzīve! Gaidiet Okmaņa dusmas un atriebību!
Vakar tauta ar putām uz lūpām sunīja Cāzeru,šodien kažoks uz otru pusi un nu ceļ debesīs.
Divu NA Aivaru tēma gan nemainās.Tātad ar šiem personāžiem tiešām viss ir slikti. Un Rijkurs kā tāds līkcepure visiem pa vidu.
Dzintar cik tad izmaksāja šī komunālo dienestu apvienošana?
Divas reizes sludināja konkursu uz otro valdes locekli , bet rezultātā , labākais izvēlētais, pusplēsta vārda nespēj pateikt ne par komunikāciju ne kvalitāti.
Cik jauki! Dienas prieks! Daudz laimes vakardienas dzimšanas dienā, priekšsēdētāj! 🥳
Uz jautājumu par izmaksām lai atbild uzraugs Dainis un abi Aivari
Man no BNKS vajag tikai, lai izved atkritumus. Dzīvoju lauku mājā un apzinos, ka visi “tīkli” ir uz Pašu atbildību.
Kolhoza ciemos ļaudis vēl orkijā dzīvo.
Secinājums- kam vajag “tīklus”, lai ari finansē. T.i. Man nav jāmaksā par cieminieku un pilsētnieku tīkliem. Tapēc nav, ko finansēt no Pašvaldības budžeta. Bauskas novads nav tikai pilsēta un ciemi.
Peace
Varēji jau vairāk pastāstīt par dzīvi Rundālē, kur zāli starp daudzīvokļu namiem pļauj pašvaldība, kur iedzīvotāji izjūt privilēģijas jo tie ir Okmaņa vēlētāji tur pretim citās apdzīvotās vietās šī ir dārgākā pozīcija apsaumniekošanā par ko maksā visi daudzīvokļu nama iedzīvotāji. Nekaunība augstākajā pakāpē. Par kādu vienlīdzibu un pakalpojuma pieejamību šeit vispār runāt.
Šajā rakstā ir tikai divi pārsteigumu – tas, ka Cāzera kungs tādu atļāvās uzrakstīt un tas, ka tas ir nopublicēts. Viss pārējais absolūti nepārsteidz. Paldies!
P.s. Nez, cik ilgi tas šeit būs pieejams 😀
Laba valoda, asprātīgi salīdzinājumi, atkāpes. Kaut arī es biju to 130 vidū, kas komentēja iepriekš, šo rakstu- “grēksūdzi” izlasīju ar lielu interesi.
Izrādās crturtajai varai ir spēks! Bauskas dzīve nometa Cāzeru, Bauskas Dzīve nosita otru locekli Vincevu, Bauskas Dzīves iespaidā pazudušas tāmes. Tagad var tik pamodelēt kā būtu ja Bauskas Dzīves nebūtu. Vadoņiem būtu ļooti ērti ja Bauskas Dzīves nebūtu.
Tagad abiem Aivariem taps krīzes komunikācijas plāns. Nez kurā pirtī notiek pie mums sarunas?
Labprāt izlasītu laikrakstā arī Dūmiņa kunga versiju par Okmaņa un co darba stilu. Nez kāpēc man šķiet, ka nemaz nevajag gaidīt 9.jūniju, varbūt vajag rīkoties?
Dzintar , esi džentelmenis un neatklāj visas aizkulises par kurām esam vienojušies, jo šī ir tikai daļiņa ko nebijām atrunājuši. Dainis tev piezvanīs un atraferēs , jo esmu nespējnieks . Man bail no Okmaņa.
Palasot te nedēļu visu ap cāzergeitu,secinājums viens- zivs pūst no galvas,lasi -dom…….
Daudziem Baušķeniekiem un Bauskas novadniekiem neizraisa izbrīns par Okmaņa bezdarbību.
Jautājums, ko viņš redz un par ko saņem naudu?!
Lasīju ar baudu un degsmi. Lielisks raksts! Šīs lietas vajadzēt sākt mācīt skolā, kas ir komunālie pakalpojumi un to nodrošināšana kā arī atbildība, jo pēc desmit gadiem valstī nekas kardināli nebūs mainījies. Visi joprojām cīnīsies par varu ne tautas labklājību.
Kurš nav muļķis, tas lasot sapratīs, ka Okmanis ir īstenais rīkotājs novadā. Parējie ir tikai viņa absurdo lēmumu izpildītāji. Bija savi komunālie servisi, ielu slaucītāji. Viss bija. Bet vajadzēja to visu saliet vienā bļodā, lai izcūkotu. Nu tagad maksāsim kopīgi par mazajie ciemateļiem, viņu parādiem un rundālnieku ērtibām.
Nez kāpēc Bauskas dzīve šo rakstu ielika sestdienas rītā. Līdz pirmdienai raksts būs novietots portāla apakšā un daudzi viņu neatradīs, ja nemeklēs. Kā zināms, pārsvarā cilvēki šeit ielūkojas darba dienās no saviem darba datoriem.
Nez kādēl viņš nepiemin ne pušpēsta vārda par to, ka pret viņu Jelgavā ierosināts kriminālprocess.
Cāzars ļoti grib ieriebt A.Okmanim…
Nu, vai kļuva vieglāk?
Sniega bumba veļas! Vienas puses viedoklis liriski skaistā valodā ir! Daudz kas ir izgaismojies. Paldies par to! BET … Ir taču arī otra puse ar savu viedokli un skatījumu: divi Aivari un visa pārējā pašvaldības vadība. Lūdzu, jūsu viedokli! Bauskas pašvaldībai tak ir algots vesels Komunikācijas departaments, kam tagad būtu jāsniedz savs skatījums uz BNKS bij. priekšnieka liriku. Sabiedrībai tas ir jāzina un tāpēc, vai būs pašvaldības vadības viedoklis un skaidrojums? Jeb neko vairāk par bezjēdzīgu identitātes zīmolu radīšanu šis departaments nevar?
Ja pašvaldības vadība nesniegs sabiedrībai savu viedokli un redzējumu par notiekošo, tad skaidrs, ka bij. BNKS priekšniekam ir 100% taisnība par visu, ko viņš tur ir sarakstījis par pašvaldības vadības darba stilu un pārējo.
Tas, ka šī BNKS-geita ir BDz gada raksts nr.1, tā tikai izskatās … Profesionālas žurnālistikas šedevrs tas būtu, ja BDz žurnālisti to izraisītu un tad šķetinātu ar vienas un otras puses viedokļiem. Bet tā gluži nav! Šo BNKS-geitu radīja baušķenieki, kas sāka iebilst pret notiekošo, tiesa, BDz komentāru sadaļā. Un tad nu sekoja atbrīvošana no amata, faktoloģiska ziņa portālā, kam atkal bija vairāk nekā 130 komentāri, pēc kuriem tad, kā pats uzsvēra, sekoja bijušā BNKS šefa liriskais vēstījums, kas atkal gan jau ka radīs nākamo turpinājumu. BDz žurnālistu loma notiekošajā diemžēl ir diezgan minimāla … Bet varēja būt maksimāli profesionāla …
Kur popkorns, spriedzes daļa var sākties 😀
Beidzot kāds arī pasaka kā ir nevis, visam piekrīt
Vispār nav saprotams kā uzturēt pie dzīvības šo vairumā vēl pagājušajā gadsimtā no sliktiem materiāliem būvēto komunālo tīklu.Un ja vēl vietējie varas pārstāvji bāž sprunguļus riteņos.
Aivariņ, kur tu tur es.
Iedzīvotāji pret BNKS iebilda ar kolektīvo iesniegumu,ne tikai BDz komentāris.
Dome 1000 iedzīvotājiem iespēra pa pakaļu un visādi citādi izņirgājās.Romanovs un Rijkuris bija atbildīgais.Tas bija pagājušā gadā. Īsa tā kolektīvā tautas atmiņa.Uz to jau Okmanis cer,ja cilvēku atmiņa ir īsa un līdz vēlēšanām viss būs aizmirsts.
Kuram, kuram Aivaram ir Dace?!
Es arī kā Cāzers gribētu noteikt sev algas apmēru! Nez kāpēc citiem tā nav? Kāda augstprātība – uzskatīt ka mans darbs ir 4500 eiro vērts!
Vai tik šis raksts “ neparaus” vaļā citus gadiem sasāpējušus un nesakārtotas jautājumus pašvaldībā? Cilvēki var palikt drosmīgi.
Tāda pati augstprātība pret cilvēkiem nāk arī no Bauskas apvienības pārvaldes vadības. Ļoti cenšas neatpalikt no lielās vadības. Un arī ar departamentu vadītājiem ir līdzīgi.
Cāzers malacis,ne ta kaa ieprikšejais vadiitajs,
Secinājumi:
Reorganizācija veikta, nevērtējot ietekmi uz tarifiem un sekām, kādas radīsies uzņēmumam pārņemot no pašvaldības komunàlo tīklu infrastruktūru ciemos.
Faktiski atzinās, ka uzņēmums nevar iztikt bez papildu pakalpojumiem un šķērssubdidēšanas. Tas nozīmè, ka visu 4 jomu tarifi neatspoguļo faktiskās pakalpojumu izmaksas.
Tik lielu novadu nav iespējams pārvaldīt ar tik arhaiskàm metodēm kà dažs labs aizsēdējies pagastvecis ir iedomājies. Šeit nepieciešama labi koordinēts pārvaldības sistēma un spēcìgs menedžments, nevis autoritārs vadītājs.
NA vecajam kalumam garantēta sakāve vēlèšanās.
Drīz vèlèšanas, bet par ko balsot nav.
Līdzjūtība dzīvoklīšiem.Vienmēr būsiet naudas ādere dažādiem komunālajiem dienestiem.
Gribēju rakstiņu pārpublicēt facebook Vecumnieku info grupā, bet , protams, ka nebublicēja , jo tur administrators Rijkuris.
Daini ,tavi gara darbi būs rūgti. Esi visu maksimāli salaidis ķīselī.
Mačeks iepriekšējās vēlēšanās startēja ar saukli: “Saimnieks ar inženiera prātu.”
Dome,re kur jums kandidāts Cāzera vietā BNKS sakārtošanai. I saimnieks, i inženieris. 2 in 1.
Vai izpelnījās “varoņa slavu” tie, kuri Nirnbergā teica: “Mēs tos zelta zobus līķiem rāvām tāpēc, ka tā teica Fīrers”? Viņi saņēma savu, pašu nopelnīto cilpu! Vai Cāzers varēja nepildīt nelikumīgos Aivara “norādījumus”, kuru rezultātā tika izsaimniekota nodokļu maksātāju nauda – un informēt sabiedrību par šādu norādījumu saņemšanu? Protams, ka varēja – tikai tie ikmēneša 4500 eiro no tā atturēja!
Izskatās, ka raksts ir simboliska dāvana Okmanim viņa 65.gadu jubilejā, kas starp citu tika svinēta vakar, un smalks mājiens, ka ir sasniegts vecums, kad dot pilnas tiesības doties pelnītā atpūtā.
Bauskas novada deputātiem vis ir pie vienas vietas.Viņi domā tikai par sevi.
Kā cilvēks ar maģistra grādu ekonomikā var nesaprast, ka “pašvaldību kapitālsabiedrības” ir tikai mākslīgs veidojums, kurš radīts lai domnieki varētu nekontrolēti rīkoties ar novada līdzekļiem – vainu vienmēr noveļot uz “nopirktiem grēkāžiem” – valdes locekļiem. BNKS ir tikai domnieku “bikšu kabata”, kurā domnieki, pēc vajadzības, ieliek vai izņem naudu. Un ja nauda pazūd – tad vainīgs ir “caurums kabatā”! Tikai “lai saglabātu šo savu cauro kabatu”, pašvaldība gadu desmitiem vilcināja privatizācijas procesa pabeigšanu, paturot daudzdzīvokļu mājas savā pārziņā.
Šeit būtu darbs Nekā personīgi žurnālistiem,kas veiktu padziļinātu izpēti par abu pušu (NA un Cāzera) patiesajiem nolūkiem.
Cilvēki runā par “Priedes Namiem” un kādu labumu no iepirkumu darījumiem bija iecerējis gūt nu jau bijušais valdes loceklis.
Cilvēki runā,ka Rundāles iedzīvotājiem ir īpaša pieeja(samazināti tarifi), kas kas ļauj NA līderim garantēt vēlētāju balsu vairākumu arī nākamajās vēlēšanās.
Būtu interesanti, ja šis jautājums tiktu izpētīts līdz vēlēšanām sīkāk,lai tauta zin savus varoņus.
Tāpat nevajadzētu aizmirst par auditoru, kurš bez ekonomiskā pamatojuma šo kolhozu virzīja tālāk.
Vēl Cāzers varētu pastāstīt, kā Okmanis veselu gadu lika viņam pārkāpt “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu” – aizliedza pieņemt darbā likumam atbilstošus pārvaldniekus, reģistrēt BNKS Pārvaldnieku reģistrā, un reģistrēt pārvaldībā esošās mājas!
Lielo ķirbi noraka lielais mērnieks ar lielo varas collštoku.
Ar krokšiem prezentācija nekad neizdosie, jo tevi vienmēr uzskatīs par lauķi …..
Reālu cietumsodu nesaņēma neviens, bet izkrāpto naudu SIA “Īslīces ūdens” tā arī neatguva. Šobrīd BNKS atbilstoši pašvaldības vadības norādījumiem ir uzsākusi civilprocesu pret vainīgajiem, lai piedzītu no tiem zaudējumus. Kuri ir tie vainīgie????
Kurš būs nākamais ar savām atklāsmēm?
Visu kursu noteica nacionālā apvienība. Visi, izņemot zzs pabēdzēju Arnoldu, viens tukši runātāji bez sajēgas. Uz šo ārprātu jeb biznesa projektu ko sauc par “bnks” īstenoja viss šis sasaukums. Tur vienā laivā jāliek ar8 Pētersine, Baha, Dūmiņš un Vecumnieku lauķi. Atceraties arī to! Nu un īstenotāji ir jēlgalvas Romanovs, Rijkuris, okmanis, Mačeks. Un protams pats Cāzers. Pārējie ir tikai apstākļu sakritība. Gribētu piebilst, ka šis tā saucamais bnks veidojums nekad nevar pastāvēt, kaut mērķis bija noslēpt Īslīces ūdens parādus, Iecavas dzīka parādus un pievienot nepareizi ekspluatētos miestu ūdens/kanalizācijas tīklus. Un!!! Rundāles saimnieciskās nodaļas izdevumus. Rundālē namus siltina no nodokļu maksātāju naudas – no pašvaldības budžeta. Tā turpināt nevarēja, tāpēc šo bnks arī izveidoja, lai noslēptu pēdas.
Ir reāli laba sajūta lasīt to, kas ir acīmredzams, bet ārpus kuluāriem netika apspriests. Šie skaļie fakti noteikti padarīs pašvaldību vēlēšanu izvēli vieglāku.
Cāzers Bauskas novadu ielika savā kabatā un sāka ar to izrīkoties tieši tāpat kā Jelgavas novadā, par ko viņš ir apsūdzēts Jelgavas krimināllietā, turklāt vēl centās uzgrūst iedzīvotājiem kredītu, no kura viņš un līdzdalībnieki gūtu savu tiesu, bet mūsu pensionāri apmaksātu zviedru pensionāru labo dzīvi. Raksts ir pilns ar demagoģiju, vienpusēju informāciju un dezinformāciju.
BNKS nosaukums jāmaina uz LAS- lohu aplaupīšanas serviss. Ja paliks Cāzera kriminālā ideoloģija un viņa savilktie kadri, LAS būs pilnīgi precīzi.
Cāzera nepateiktais moto- maksimāli daudz naudas savā kabatā nedarot neko vai gandrīz neko iedzīvotāju labā un iedzenot iedzīvotājus parādu un kredītu jūgā.
Dūmiņu par nenopirktajām biļetēm uz tiesu, bet Cāzeram ar pusmiljona zaudējumiem reklāmas raksts novada avīzē? Atvadu revīzijas un iesnieguma policijā nebūs?! Cāzers ir daudz vienlīdzīgāks par vienlīdzīgo Dūmiņu?! Tas tikai liecina, ka Romanovs, Okmanis, Rijkuris un vēl kādi, deputātus ieskaitot, zina ko ir “ēduši”.
Kurš no deputātiem, kuri balsoja par komunālo uzņēmumu apvienošanu pajautāja par tarifu skaitļie kādi iegūstami pēc apvienošamas? Neviens , jo visi pildīja Okmaņa rīkojumu. Atcerietied šo sasaukumu vēlēšanu dienā!
Godprātīgi deputāti atkāptos. Okmanis labais, bet darbinieki sliktie. Pazemojoši. Tik zema pašapziņa. Neticu, ka pašvaldībā ir kaut viens, kas nezinātu Okmaņa darba stilu.
Visiem vadības stiliem var pielāgoties tāpat kā laikapstākļiem .
Lasu rakstu un domāju – Vecumnieku vidusskolā par direktori arī pieņēma skolotāju no Jelgavas. Neviena vietējā kandidatūra Bauskas vadību neapmierināja. Tagad, lasot rakstu, saskatu kaut kādu aizdomīgu sakarību… Bet Cāzara kungam – visu cieņu par drosmi!
Tas, ko Cezars pateica pareizi, ka baušķi ir un paliek baušķi-vaukšķi! Pensionāru pilsēta Čačiņa aprūpē. Drīz no šīs pilsētas aizies pēdejie jaunieši, un šeit būs viens liels pansionāts. Un pie vainas nebūs ne dome, ne administrācijas, šo visu ar savu mūždien lielo neapmierinātibu, jauniešu vajadzību neizpratni panāks pensionāri un tam vecumam tuvu esošie. Tie kam pasākumus un festivālus jauniešiem nevajag, atpūtas parkus un skeitparkus nevajag, jaunas rūpnicas ar darba vietām nevajag. Jaunie cilvēki no Bauskas bēg prom, drīz te paliks tikai penši, tikai skarbā realitāte ir tāda, ka ar savu pensijas nodokli diez vai spēs Bausku uzturēt. Lai Jums laba veselība un ilgs mūžs nodzīvot tik ilgi, kad sapratīsiet savu atbildību Bauskas degradācijā un aizmirstībā. Pagājušajā gada tieši šī iemesla pēc pārvacamies un pilsētu, kurā ir teātris, festivali kinoteatris, darbavietas, un viss parejais pret ko šeit rej pensionari un visādas reliģiskās organizācijas.
Jums saukli vajag nevis pilsēta, kur satiekas, bet baušķi- vaukšķi!
Emigrējusī ir cāzers?
Nesatraucies, no Bauskas rajona (toreiz tas saucās rajons) es emigrēju jau pirms 30 gadiem. Kopš tā laika esmu jelgavnieks un Bauska bija tikai mana darbavieta.
Emigrējusī teātra mīļotāja varētu aizbraukt uz jebkuru Latvijas mazpilsētu un bilde būtu vēl sliktāka kā Bauskā. Bauskā nav vajadzīgi afēristi, kas situāciju Bauskā un novadā vēl vairāk pasliktina, turklāt sēžot augstprātības un bezkaunības tornī.
Pat Lembergs pasēdēja cietumā. Un apklusa. Un neņem kredītus.
Tu nopietni?mačeka griesti ir būdiņā ķesterkalna dārzos
Izvēletais pagaidu valdes loceklis Cāzera vietā maz apzinās ko apņēmies? Būs kārtējā marionete uzņēmuma vadībā.
Jau drīz pensija klāt, bet vēl īsti nevari tikt skaidrībā ar savu dzimumorientāciju?! :))
Bauska vienmēr bijusi nīkulīga bodnieķeļu un sīkpilsoņu pilsētele. Arī šobrīd tā ir pilsēta bez sapņa, bez dziļākas iegrimes, bez jebkādas intereses par kultūru, par to, ko kādreiz sauca par gara gaismu. Gan jau šo vektoru kaut kad varēja mainīt, taču te vienmēr pie varas bijuši tikai tumši, mazizglītoti un garīgi sekli cilvēciņi. Vārdos nesaukšu, jo daļa jau zem zemes, vēl kāds atzīts par novada goda pensionāru. Šai ziņā nekas nav mainījies arī šobrīd. Pie varas joprojām tādi paši garīgi pigmeji. Arī pats esmu bieži domājusi, vai nepārcelties uz dzīvi kur citur, jo Bauska, kāda tā ir šobrīd, noteikti nav vieta, kur gribas nodzīvot savu vienīgo dzīvi. Lūdzu, neapvainojieties, dārgie baušķenieki, taču arī šie komentāri pierāda, ka mostaties no letarģiskā miega tikai tad, kad kāds ķeras pie jūsu maciņiem. Jūs satrauc tikai kanalizācijas tarifi un rēķini, kapeiku graboņa un netīras vešas mazgāšana!
Mītava/tirguspleķis – tur gan ir īstā lielkrāpnieku un lielzagļu paradīze! Šo tur tik daudz savairojies, ka visiem vairs vietas nepietiek – nākas doties migrācijas sirojumos pie sīkpilsoņiem…
Pie vainas nav pie varas esošie tīri loģiski apskatot divas versijas:
1. Par pie varas esošajiem balsojam mēs paši, tātad uzņemamies par to atbildību.
2. Pie varas esošie nevar ar varu piespiest uzņēmējus ieguldīt un likt nākt atvērt savus uzņēmumus pilsētā, kurā nevienam neko nevajag un viss vienmēr ir slikti. Nevar piespiest siltināt un renovēt padomju ēkas, kuras drīz sabruks, un ceru, ka sabruks uz galvas kā bieds tiem, kam tas liekas bezjēdzīgs projekts.Pašvaldība nevar izveidot lokalpatriotismu, ja ir salīdzinoši daudz iedzīvotāju, kas nepagurstot stradā kā sūd… karotes medus mucā. Un sūdu karošu atbalstītāji bez jegas un sapratnes ir BauskasDz.
Ceru, ka Cāzera raksts tiks publicēts “Bauskas Dzīves” drukātajā versijā ar turpinājumiem. Vai arī varbūt izdodiet avīzes speciālizdevumu ar šo tekstu. Paps būs ļoti apmierināts 🙂
Lielākā daļa padomjlaiku mājas drīz sabruks gan Bauskā, gan Jelgavā, gan Rīgā – tin tās par pusotru miljonu vatē, vai aplipini ar putoplastu… Tās tika celtas “kā pagaidu mitekļi” – 20 – 25 gadiem! Nekur pasaulē nav privātdzīvokļu daudzīvokļu mājās, izņemot postsociālisma teritorijas. Prihvatizācijas afēras laikā izdalīja tautai sertifikātus, kurus pēc tam atņēma “par dzīvokļiem, kuros cilvēki tāpat jau dzīvoja” – un par atņemtajiem sertifikātiem daži afēristi noprihvatizēja un notirgoja pārējo “sociālisma mantojumu” un visu Latvijas zemi. Tagad citi afēristi grib no tiem pašiem, vienreiz jau apčakarētajiem, noplēst ādu un vēl apkraut viņus ar kredītu parādiem, solot neiespējamo – “atdzīvināt mironi”, kuram 30 gadus neviens nav pat tuvumā gājis (tikai pašvaldību kapitālsabiedrības ar mainīgiem nosaukumiem regulāri “izsaimniekošanas naudu” iekasējušas)… Lai taču tās būdas brūk – būvējiet īres namus, kā visur pasaulē, lai izdzīvojušajiem būtu uz kurieni pārvākties pēc viņu īpašumu sabrukšanas!
Tās padomjlaiku mājas drīz sabruks gan Bauskā, gan Jelgavā, gan Rīgā – pat ja tās par pusotru miljonu ietīs vatē, vai aplipinās ar putuplastu! Tās mājas cēla “kā pagaidu mitekļus”, ar garantiju 20-25 gadi – tāpēc nevajag stāstīt, ka “atdzīvināsim mironi”, kuram 30 gadus neviens nav klāt ķēries!
Un pat, ja tā, un mājas ir tuvu sagrūšanai, ko ierosiniet darīt? Sēdēt un gaidīt, kad sāks krist balkoni, lieveņi, jumti? Var jau kā Maskavā, īrniekiem ierāda dzīvokļus citur, mājas nojauc un to vietā uzslej biroju ēkas un VIP klases dzīvokļu mājas. Ko te darīt ar īpašniekiem?
Cik paradoksāli, ka baušķi turpina komentēt cik slikti visi citi, bet ne viņi kā iedzīvotāji savā aprobežotajā domāšanā un stulbumā. Baušķi – auuuuuuuuu, noslīksiet savās negācijās un sūdos, kad to bnks neviens negribēs vadīt un visi citi iedzīvotāji, kas vēlas pilnvērtīgu pilsētas dzīvi izbrauks, atstājot šeit uz vietas maksatnespejīgos kašķigos pensionārus, maznodrošinatos un bomžus – un , tad varēsiet iet slīcinaties vienā no trīs upēm, kas atrodas pilskalna parkā, kurš kā izradās ir nenormāli apmeklēta pastaigu vieta. Kad vēl dzīvoju Bauskā, rudenī tur pāris cilvekus redzēju, pati gāju staigāt katru dienu, jo dzīvoju netālu, redzēju paris cilvēkus. Šis raksts skaidri izgaismo ne tikai pašvaldības vadības stilu, ko iespējams vajadzetu vēl radikālāku, bet arī iedzīvotāju stulbumu, aprobežotību un, iespejams, objektivitātes un realitates trūkumu.
Kopumā 11 no 19 mandātiem Bauskas novada domē 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ieguva Nacionālā apvienība. No NA ievēlēti – Aivars Okmanis (dzimis 1959. gada 1. novembrī – pensionārs), Voldemārs Čačs (dzimšanas gads: 1957, pensionārs) , Arnolds Jātnieks (dzimis 1965. gada 2. februārī – drīzumā jau varēs prasīt priekšlaicīgu pensionēšanos), Raitis Ābelnieks (Dzimis 1963. gada 25. jūlijā arī drīz varēs prasīt pensionēšanos), Mārtiņš Mediņš (dzimis 1959. g- pensionārs), Juris Krievs (dzimis 1956.g – pensionārs), Vilnis Gailums (dzimis 1960.g.- tūlīt būs pensionārs), Jānis Siugalis (dzimis 1954.g -pensionārs) un divi vienaudži Solveiga Lineja un Aivars Mačeks dzimuši 1971.g. Šie vecūkšņi tad nu grib atkal doties pie siles.
Nav ko ilgi spriedelēt un viss jānodod Šķēles grupai Clean R, tagad jau Okmanis ar mierīgu sirdi atdeva Bausku Clean R meitai Vizii Urban, tagad vajag atkritumus atdot CleanR un apsaimniekošanu otrai meitai Vizii Domus
Baušķi – tas kas nav robots, bet šeit Bauskā taču lielākoties ir palikuši tikai ar dzīvi neapmierinātie pensionāri un salašņas, kapēc viņiem nebalsot par sava gājuma cilvēkiem.
Nu tiktokeri Rijkuri (truelatvian @knowyourlatvians) gaidu tavu jaunāku video, bet tagad izpaudies par Cāzergeitu, lai tavi 57.2K sekotāji zina, kas tu par putnu esi. Un atļauj Vecumnieku pagasta foruma facebook pārpublicēt Cāzera rakstu, vai arī paps tev neļauj to darīt un sirdsapziņa.
Šeit ir izstrādāts krīzes komunikācijas plāns domes priekšsēdētājam Aivaram Okmanim:
1. Krīzes situācijas definēšana un reaģēšanas protokols
Krīzes apraksts: Situācija ir radusies, jo bijušais BNKS vadītājs Cāzers ir publiskojis kritisku vēstījumu, izsakot neapmierinātību ar pašvaldības lēmumiem un rīcībām.
Uzdevums: Sniegt sabiedrībai skaidru pašvaldības pozīciju un faktos balstītus skaidrojumus, kā arī rādīt vienotu vadības nostāju par pašvaldības darbībām.
Reaģēšanas protokols: Pirmajās 24–48 stundās no vēstules publiskošanas ierosināt ātru un precīzu publisku paziņojumu, kurā izklāstīt domes viedokli par pašvaldības politiku, tarifiem un pārvaldības principiem.
2. Izveidot mediju un sabiedrības informēšanas grupu
Komandas izveide: Iecelt pārstāvi krīzes komunikācijai (piemēram, pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu) un nodrošināt, ka tikai šī persona sniedz komentārus medijiem un atbild uz jautājumiem par situāciju.
Ātra un efektīva informācijas izplatīšana: Sagatavot vienotu paziņojumu medijiem un publicēt to pašvaldības oficiālajos komunikācijas kanālos (mājaslapā, sociālajos tīklos).
3. Sniegt skaidru un precīzu skaidrojumu par tarifiem, reorganizāciju un pārvaldības principiem
Pašvaldībai jāpaskaidro, ka ikviens lēmums par pakalpojumu tarifu izmaiņām ir rūpīgi izvērtēts un tiek veidots atbilstoši regulējumam.
Kapitālsabiedrību reorganizācija: Skaidrot, kā reorganizācija paredz uzlabot pašvaldības kapitālsabiedrību efektivitāti. Akcentēt, ka apvienošana tika veikta ar ilgtermiņa mērķi samazināt izmaksas un optimizēt pakalpojumu sniegšanu, ko var demonstrēt ar konkrētiem datiem un paredzamajiem ietaupījumiem.
Pārvaldības principi: Paust iedzīvotājiem, ka pašvaldība iestājas par profesionālu pārvaldību, kas ievēro likumdošanu un ir vērsta uz stabilitāti un iedzīvotāju interesēm.
4. Īstenot iekšējo komunikāciju ar darbiniekiem un kapitālsabiedrībām
Vadības sanāksmes: Organizēt regulāras sanāksmes ar kapitālsabiedrību vadību un darbiniekiem, lai informētu par krīzes vadību un iesaistītu viņus atbildes izstrādē. Ir būtiski nodrošināt, ka darbiniekiem ir skaidrs pašvaldības skatījums un rīcības plāns.
Drošības sajūtas veidošana darbiniekiem: Aicināt darbiniekus vērsties pie vadības ar jebkādiem jautājumiem un bažām, lai novērstu dezinformāciju un nostiprinātu vienotību.
5. Atbildes un skaidrojumi uz jautājumiem un komentāriem
Aktīva mediju attiecību uzturēšana: Nodrošināt, ka uz jautājumiem tiek atbildēts savlaicīgi un atklāti, nepieļaujot interpretācijas, kas varētu veicināt nepatiesas spekulācijas.
Komentāru pārvaldība sociālajos tīklos: Moderēt komentārus pašvaldības kontos, atbildēt uz aktuālākajiem jautājumiem un precizēt, ja nepieciešams, informāciju par tarifiem un reorganizācijas mērķiem.
6. Publiskās atskaites un skaidrojošie materiāli
Izglītojoši materiāli par tarifu noteikšanu un pakalpojumu izmaksām: Publicēt detalizētu informāciju par tarifu struktūru, izmaksu pamatojumu un veidiem, kā pašvaldība strādā pie pakalpojumu pieejamības uzlabošanas.
Reorganizācijas progresa ziņojumi: Regulāri publicēt atskaites par reorganizācijas rezultātiem, piemēram, plānoto un sasniegto ietaupījumu, pakalpojumu kvalitātes uzlabojumiem un citiem būtiskiem rādītājiem.
7. Sabiedrības uzticības atjaunošana ilgtermiņā
Vēlētāju informēšana un konsultēšanās: Paredzēt regulāras tikšanās ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu reorganizācijas progresu, tarifus un citus būtiskus jautājumus.
Atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām: Apsvērt iespēju sniegt atbalstu trūcīgākām iedzīvotāju grupām tarifa pieauguma kompensēšanai.
Vienota vadības pozīcija: Nodrošināt, ka visi pašvaldības un kapitālsabiedrību vadītāji publiski pauž vienotu nostāju un vērtības, demonstrējot profesionālu un stabilu pārvaldību.
8. Pēckrīzes novērtējums
Krīzes pārvaldības izvērtēšana: Analizēt krīzes vadības procesu, identificējot veiksmīgās taktikas un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai nākotnē novērstu līdzīgu krīžu rašanos.
Uzticības atjaunošanas plāns: Ja krīze ir ietekmējusi sabiedrības uzticību pašvaldībai, ieviest papildu pasākumus, lai veidotu pozitīvu pašvaldības tēlu ilgtermiņā.
Viss dižais plāns pats par sevi ir teorija, kurai nevar iebilst, problēma ir kļūdainā krīzes cēloņa noteikšanā. Ne jau Cāzera raksts ir krīzes cēlonis. Problēma ir Okmaņa un viņa komandas izpratnes trūkums par procesiem, kā arī vēlme, izmantojot savu vadītāja statusu, uzspiest citiem ne vienmēr veiksmīgāko risinājumu.
Problēma ir izteikti stulbu un aprobežotu cilvēku liela koncentrācija vienā reģionā un šeit ir domāts vietējie iedzīvotāji.
Ļaudis,atcerieties neārstēto varžaci,klibošana turpināsies!
Ģeniāls plāns izveidots vadībai. Līdz ar to vadība šodien var atpūsties un baudīt svētdienu, jo vairs nav jādomā-jo šeit jau viss pa punktiem ir uzskaitīts. Rīt jāsak aktīvi rosīties sabiedrisko attiecību komandai. Tiem gan būs spriedzes pilna nedēļa. Un varu iedomāties, kādas čalas un “komunikācija” rīt notiks kabinetos pie rīta kafijas…
Interesanti, vai jelgavnieks vēl brauks uz darbu?
Izcils gara darbs. Vienīgi manai gaumei par daudz upura tēls caurvijas. Prasījās lūzuma punkts, kur galvenais varonis varonīgi stājas pretī ļaunumam. 🫡
Par šo komunālo “putru” vai “ķīseli” atbildīgi ir visi deputāti, kuri balsoja PAR.
Vadīt komunālo uzņēmumu ir daudz sarežģītāk kā vadīt 2101 , jebkurā brīdī var sabojāties jebkurš mezgls un tajā lielāko daļu pasažieru ir pensionāri. Vieglāk ir no tā izkāpt un soļot ar kājām.
Perfekti izprsasta Ķēķa funkcionēšana. Tikai mazliet naiva izpratne par otrā stāva juristu ietekme uz receptēm. Sasmējos par teikumu, piekrītu, ja juristi apstiprinās. Smalki pasūtija uz vienu vietu 😀
Malacis. Kādam tomēr ir drosme . Bet cik daudz vēl nezin nodokļu maksātāji par netīro virtuvi domes maja. Ak ja – tur tāpat atlasīti visi pēc pakalpiņu pirincipa ne darītāju.
Varēsim redzētt novada PR nodalas sniegumu. Kā nekā izmērs atbilst samērā lielai pr kompānijai. Tikai atšķirība, ka Bauskas Pr firma apkalpo tik vienu pašu iestādi, kamēr privātais daudzus. Pēc araetriemm rezultātam būtu jābūt wow. Bet varbūt būs tematisks identitāšu pārsliņu sniegs? :))
Ja nemaldos, kad sasmaka “Īslices ūdens”, tur zīmējās Vaļerka. Sajutis sliktu gaisu, uzvilka garos gumijniekus un aizmuka. Tagad slēpjas Rundāles vietvaras ēkā.
Dzintaram cepums!
Pēdējā domes sēdē varēja ļoti labi redzēt, ka neērtie jautājumi tiek apspriesti un iztirzāti pirms sēdes . Baha tik paslavēja Romānovu par lielisko ziņojumu , bet konkrētu jautājumu par šo tēmu nebija. Ko gan citu viņai darīt, kā norīt savu un pārējo nespēju. Tagad tiek cilāts jautājums par ģimenes ārstu Stelpē, tuvojas vēlēšanas un pēkšņi ir jāparāda rūpe par vēlētājiem ne iedzīvotājiem. Dzintars malacis!
Pilnai laimei šajā sāgā trūkst pavedieni, kurš ar kuru guļ, vai gribētu gulēt.
Bauskas novada domes PR nodaļa ir pilnīga nulle- tur nav ne komunikācijas, ne stratēģijas, ne vīzijas. Cāzers jau pats saka, ka varēja skaidrot tarifus, bet neko nedarīja. Komunikāciju jau nodrošina tikai pats Okmanis.
Bet trakākais šajā stāstā, ka nav te alternatīvas, nav tā Laimes lāča, kas visus izmēztu. Bauska ir nolaista totāli, BNKS ir novājināts speciāli ar Okmaņa roku, kur nu vēl dziļākā bedrē?
Tas ir psc, Čāzer…pielika pie algas un atlaida…
Okmanis atlaida Cāzeru par to, ka BNKS viss esot slikti. Ko darīs Bauskas novada domes deputāti? Izliksies, ka nekas nav noticis un arī turpmāk atļaus izvērsties vienam mazam vīrelim no Rundāles?
Par ūdens zudumiem. Apsaimniekotājam divu mēnešu laikā ir jāatrod un jālikvidē zudumu cēlonis. To nosakot likums. Vairumā gadījumu ” zudumu” cēlonis esot mājas ievada skaitītājs. Varbūt speciāli kalibrēts zudumu radīšanai?
Ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas ir lielāka par 20%, tikai tad pārvaldniekam ir pienākums divu mēnešu laikā noskaidrot ūdens patēriņa starpības rašanās iemeslus.
Precizējums vietā. Tas parāda komunālā “starptautiskā biznesa” vadības modeli. Ja jūsu auto lambda zonde vai gaisa masas mērītājs nestrādās un degvielas patēriņš pieaugs par 20 procentiem, jūs pilnīgi neko nedarīsiet?! Izcila morāle pašvaldības( kura esot priekš iedzīvotājiem) darbiniekam! Kam citam var interesēt mākslīgie zudumi?
Jūs esiet tie Jampiņi par kuriem Cāzers raksta. Palasiet internetā kā veidojas ūdens zudumi. Atliek vienam noziņot nepareizu rādījumu un zudumi rokā! Cilvēki noziņo tik par cik var samaksāt, pārceļot daļu uz nākamo mēnesi un daudzas citas lietas to var ietekmēt. Pie dārgā ūdens tie zudumi tikai palielināsies.Balsojiet par mani.
Brīnums, kā Aivari nav noorganizējuši, lai sabiedrisko attiecību nodaļa saraksta slavinošus komentārus. Ventspils Aivaram bija savulaik vesela komanda, kura bija nodarbināta Aivarpozitīvo komentāru rakstīšanā, lai negatīvismu kārtīgi pašķaidītu un radītu sabiedrisko domu, kādu Aivaram vajag.
Bet šajā esejā to velti meklēt. Turklāt tā jau ir necieņa pret, lasītāju, kas autoram ir dzīves norma.
Tāda nu ir sabiedrības vājība, ka mutīgos un runīgos par gudriem uzskatīt. Tikai totāls dulburs var salīdzināt ūdenssaimniecības pakalpojumu ar pastu, lai attaisnotu vienotu tarifu. Pasta pakalpojumus klients var izmantot un saņemt visā LV teritorijā, neatkarīgi no tā kur viņš dzīvo. Taču kādu pakalpojumu man Cāzers sniedz Taurkalnē, ja mans līgums par ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanu ir noslēgts Bauskā. 14 dažādi tarifi viņam redziet traucējot efektīvi strādāt. Tad jau Okmanim vajadzēja teikt, ka 20 atšķirīgas algas BNKS ir lieks darbs grāmatvedim un nekādus 4 tūkstošus šam neredzēt, saņems kā visi, vienu vidējo aritmētisko, jo tā ērtāk.
Grozies kā gribi, bet tie čāzeri iekš to ruden’ ir jāpārštellē. Tā tam būs būt!
Ūdens zudumi nav dieva sods vai dieva laime kādiem. Ūdens zudumi ir tehniska un organizatoriska problēma vai arī meli un afēra. Problēmu mierīgi var atrisināt. Ja grib atrisināt. Par meliem un afēru jāierosina lieta par krāpšanu, jāpadzen no darba, jātiesā.
Komunālā cirka tukšpadsmit iluzionistu Daini, viens labāks par trim nekavējoties pēc revīzijas audita atlaist uz neatgriešanos.
Dzintars varētu noraksturot jauno pagaidu valdes locekli un dot ceļa maizi viņa karjerai.
Nekrietnelei.Man saujā ir visi šīs sāgas iztrūkstošie pavedieni,varu kādu aplaimot.Nebūs jāmocās neziņā.
Pa dižā novada mazceļiem un lielceļiem smalkmaizītes bulciņas un pīrādziņus vienlaikus darba laikā izvadā un notirgo. Par interešu konfliktu vēl nav sodīts.
Cāzer! Paldies par drosmi! Nu ko tagad jāgaida varbūt Šlesera partija novāks te vairāksolītājus vai Progresīvie atklās kādus reģiona grandus, kuri varētu ieviest pārmaiņas šajā pensionāru kliķē.
Nu kāda tagad drosme pēc atcelšanas no amata? Pateica,ka Okmanis lika zaudējumus iepludināt tarifos, bet kāpēc klusēja,kad bija amatā ?
Nav Cāzers nekāds nacionālais varonis-Lāčplēsis ,kas cīnās ar ļaunumu, vispirms domāja par savu labumu.
Tagad maksāsim par ūdens m3 5.00 Eur (ar PVN) un namu apsaimniekošanas tarifi arī pieaug par 50-100%.
Palasiet internetā informāciju par Romanovu. Viss būs skaidrs. Vēlot Okmani neviens nezināja kādi viņam draugi. Un partijas biedri. Te ir ilustrācija, ka vēlēšanas ir tumša un neprognozējama lieta. Ar iespējamām smagām sekām vēlētājiem. Sistēmas stabilizatori un drošinātāji, jeb deputāti, nav izpildījuši savu funkciju un pienākumu un ir pieļāvuši tautai naidīgu darboņu novada mēroga komunālās diktatūras izveidošanos.
Nu ko es lasu- Jelgavas novada pašvaldībā par izpilddirektoru Ivars Romānovs strādāja kopš Jelgavas novada izveides 2009.gadā. Viņa vadībā noritēja gan pašvaldības struktūras sakārtošana, jomu pārvaldības iedibināšana, konceptuāla un konsekventa daudzu pašvaldības sniegto pakalpojumu efektīvāka īstenošana. Viņa darba iniciatīvas pamatā bija arī Jelgavas novada KU izveide, 2010. gadā apvienojot visas pagastu komunālās saimniecības uzņēmumus un rosinot izveidot vienotu pašvaldības kapitālsabiedrību.
I.Romānovs lūdz sevi atbrīvot no darba ar 2017. gada 29. decembri.
1999. gadā Ivars Romānovs bija VID Zemgales reģionālās iestādes pretkontrabandas daļas vadītājs. 2021. gadā uzdāvinājis partijai Latvijas attīstībai 2000 eiro. Vairāk internetā neko nevar atrast.
Nacionālais tiktokeris un pārējie “šefa” roklaiži
Sausais atlikums ceļa maize: misters pīrādziņš, garā mēlīte, piciņa ar piegādi.
Izlasot par Baltās mājas ūdens problēmām un idiotiskām 24h stundu dziļurbuma skalošanām, kļūst skaidrs, ka Cāzeru pat tuvumā nedrīkst laist ne vienam ūdensvadam. Vispār uz to skalošanu viņi naski, jo šo tehnoloģisko ūdens patēriņu viņi stumj tarifa pamatojošajās izmaksās, bet faktiski izmantotais ūdens apjoms nav kontrolējams. Nonāk pat līdz tādam absurdam, ka skalošanai izmantotais ūdens daudzums pārsniedz klientiem piegādāto.
90 gados Cāzers bija muitnieks.. amatpersonu deklarācijas publicē no 2000 gada ..Romanovs bija kontrabandas apkarotājs..
1. Urbuma skalošanas autors nu galīgi nebija Cāzers, iesaku rūpīgāk pārlasīt rakstu. Taču tā bija beidzamā iespēja pārliecināties, ka urbums ir kirdik.
2. Protams, skalošanai paredzētais ūdens konkrētajā gadījumā ir liels, taču par to klientam nav jāmaksā.
3. Cāzeram nepiemīt vājība jaukties nozaru operatīvajā darbā, tādēļ arī viņš turas krietnā attālumā no tehnoloģiskajām iekārtām.
Internetā klejo arī ziņa par Romanova un slavenā Caunes kopējām medībām darba laikā. Patiesībā muita un kontrabandas apkarošana visu izsaka. Cāzers un Romanovs ir ar muitas būšanu un nebūšanu zīmogu. Mēs visi zinām kā muitnieki “muitoja” un apkarotāji “apkaroja”. Turklāt ja abi ir laikam ilgstoši pazīstami…
“Klients par to nemaksā…” lieliski ataino vājo priekštatu, par to, par ko tad klients maksā. Kā reiz par šiem tehnoloģiski izmantoto, bet varbūt vienkārši pierakstīto ūdens patēriņu maksā klients. Un tie vairs nav tie 5%, kā tās administratīvās izmaksas, par kurām te viņš sprēgāja.Tas nav nekas jauns, kur saimniekojis Cāzers, tur dziļurbumiem “pēkšņi” piemetas kirdik. Nebūs jau Bauskas novads pirmais. Tehnoloģiskā procesa nepārzināšana cilvēkam ar tik lielu iepriekšējo pieredzi jau ir simptoms.
Ivaram Jelgavas laikā gan meitenes, gan grādi patika.
Prieks, ka komentētāju vidū ir tik izcili speciālisti, nu tīri vai eksperti ūdensapgādes jautājumos. BNKS kā reiz ir nepieciešami šādi darbinieki. Alga laba, piesakies. Varēsi Baltai mājai sagādāt ūdeni pāris dienās.
Protams, kā Cāzers pārņēma urbumu, tā paklusām kaut ko sameistaroja, un ūdens kļuva nelietojams.
Kāpēc Cāzers raud par hidrantiem?
Jo uz to regulāro pārbaudi JNKU iemanījās norakstīt izdevumos vairāk par 100 € uz katru, 20 € auto un degvielas izdevumos vien. Cilvēks vēl joprojām nav sapratis, ka uzņēmuma funkcijas neaprobežojas ar rēķinu izrakstīšanu, kas arī diži nevedās, bet gan tieši infrastruktūras uzturēšana un savlaicīgi tās remonti, nevis avārijas situācijas konstatēšana un vaimanāšana par finanšu līdzekļu trūkumu.
Okmanim ir jāatkāpjas ar visu Mačeku un pārējo kompāniju.
Cēzars viens pats nav vainīgs.
Cāzers joprojām maisās pa pašvaldību? Tik mīļš, ka draugi atlaist nespēj? Būtu priecājies, ka revīziju neviens netaisa un laidies ko kājas nes. Kopā ar bnks savāktajiem radiem un draugiem.
Laila ,tu esi no Jelgavas?
Dikti aktīvi darba laikā baltmaizes izstrādājumus tirgo komunālais guru.
Nez kāpēc Romānovam Vecumnieku direktore atradās Jelgavā? Lailai nav versijas?
Cāzers inženiertehnisko sfēru ir/bija sajaucis ar muitu. Ūdens zudumi ( piemelotie) praktiski sakrīt ar patēriņu. Inženieris teiktu, ka tā ir avārija, kas steidzami jālabo, muitnieks teiktu, ka tā ir naudas ādere. Prokurors teiktu, ka tā ir klasiska krāpšana. Un ko saka NA “politiķi”?
Patiesībā nevienai esošajai partijai nav nekādu cerību. Vairāk kā trīsdesmit gados neskaitāmo banku “nekas īpašs”, industrijas likvidācija, rail baltic, banku patvaļa, emigrācija, izmiršana ir to pierādījusi. Diktatūra arī ir grāvis.
Nav sliktu laikapstākļu ir tikai slikts apģērbs un apģērbu var pielāgot katram vēzītim
Pats vismaz saprati ko uzrakstīji? Nevajag jau pirmdienas vakarā sākt “plostot”, aknas nobeigsi
Ļoti labi saprati. Dubulti krāpt ir pavisam nelabi. Pirmo reizi ar ŪK tarifiem un pa virsu ar ūdens zaudējumu pierakstījumiem. Kas jūs par cilvēkiem! Muitnieki!
NA – Nadzīgie Apkāsēji.
Baltā māja jau nu varēja nežēloties, jo ūdeni viņi lieto pilnīgi bez maksas. Un tos tūkstošiem vērtos dziļumurbums apmaksā visi novada iedzīvotāji no saviem makiem.
Visa Bauska tiek apgādāta no dziļurbumiem. Gaidām kad superspeciālisti jelgavnieki un rīdzinieki Bauskas dziļurbumus piebeigs.
Kur ir sasniegumi par tavu algu? Tā padirst par visiem un par visu šodien prot katrs pamatskonieks…
Ja šodien būtu vēlēšanas un Dzintars būtu sarakstā, tad daudzi par viņu nobalsotu , par viņa drosmi un atklātību, un rakstnieka talantu. Nemaz neiedziļinoties citos kaitējumos.