Kristīne Sēnele
Turpinot stāstus par nomaļākiem novada ciemiem, šoreiz dodamies uz Rundāles pagasta Švirkali, Vecrundāli un Punslavām. Kaut ciemi ir vien nedaudz vairāk nekā desmit kilometrus no Bauskas, rosību un attīstību tajos nemana. Vietējos, kurus dienas vidū satikt nemaz tik vienkārši nav, satrauc darba trūkums tuvējā apkārtnē un sliktie ceļi. Tomēr viņi nebūt nav tik naski uz sūdzēšanos kā novadnieki pilsētās un pagastu centros.
Švirkalē tukšs un kluss
Pirmais pieturas punkts ieplānots apdzīvotā vietā Švirkale. Neuzmanīgs braucējs tam varētu izbraukt cauri, pat nepamanot. Pāris privātmāju un neliela padomj-laikā būvēta balto ķieģeļu divstāvmāja. Nevienā no pagalmiem cilvēkus nemana. Skumīgā paskata divstāvu celtne ieaugusi zālē. Izpļauta tik vien kā daļa mājpriekšas. Taču atkritumu konteiners un pāris apdzīvoti logi vieš cerības, ka te tomēr kāds varētu dzīvot. Diemžēl uz klauvējieniem neviens nereaģē un švirkaliešus vaigā satikt neizdodas.
Braucot prom, uz ceļa sastopam kādu vīru minam velosipēda pedāļus. Andris Plosis mēro ceļu no Mazbērsteles uz Bausku. Nekas liels jau neesot jāmin – 15 kilometri vienā virzienā un 15 atpakaļ. Jautājam Andrim, kāda ir dzīve Mazbērstelē. Viņš norāda, ka būtu jau labi, ja vien būtu darbs. Tagad sezonas piestrādāšana jāmeklē Īslīcē, Vecumniekos, Iecavā. Mazbērstelē Andris īrē dzīvokli. Dzīvojot mazapdzīvotā ēkā, kur tikai pirmajā stāvā ir iemītnieki – viņš un gados vecāka kaimiņiene. Blakus mājās gan esot vairāk cilvēku. Ciema iedzīvotājus uz rokas pirstiem var saskaitīt un, galvenokārt, tie esot seniori. Kam ir automašīna, tie uz veikaliem un citās darīšanās dodas ar to. Kam nav – sarunā ar kaimiņiem. Tuvākais veikals esot astoņus deviņus kilometrus attālajā Svitenē.
Kamēr laikapstākļi ļauj, Andris brauc ar velosipēdu, jo autobusa brauciens viņam ir par dārgu – divi eiro vienā virzienā, turklāt jābrauc liels riņķis. Ziemā gan nekas cits neatliks, jo šejienes ceļi esot šausmīgā stāvoklī. Šķūrēts pienācīgi netiek un tad nevar saprast, kur ceļš, kur jau grāvis. «Svitenē gan tagad labs ceļš, bet to viņi gaidīja piecdesmit gadus. Tad jau te droši vien vēl piecdesmit būtu jāgaida,» noteic Andris.
Vecrundālē – arī bērnu rotaļu laukums
Dodamies tālāk uz Vecrundāli. Savā laikā tieši te bijis Rundāles pagasta centrs, tāpēc dēvē par Vecrundāli. Kaut arī šeit dienas vidū valda klusums, tomēr Švir-kales pamestību šajā ciemā nejūt. Divstāvu padomjlaika mājā praktiski visi logi nomainīti, tajos redz aizkarus, telpaugus – tātad šeit cilvēki dzīvo. Apkārt mājai pa dobei, siltumnīcai, šķūnītim, traktors, automašīnas un arī kaķi.
Redzot svešus ļaudis staigājam pa pagalmu, no mājas iznāk Viktors Skadorva. Viņš apstiprina, ka daudzi mājas iemītnieki šajā laikā devušies strādāt. Kādas problēmas Vecrundālē? Viktors kā pirmo min ceļu. To noteikti varētu labāk sataisīt, lai nav izsistās bedres. Ja vēl sausā laikā ceļš ir tādā viduvējā stāvoklī, tad atliek vien sagaidīt slapjdraņķi.
Viņš pastāsta, ka visi mājas dzīvokļi ir privatizēti un pašlaik arī aizņemti. Māja celta 1969. gadā. Prasītos, protams, remontēt jumtu vai veikt kādus citus uzlabojumus, bet, tā kā apsaimniekotāja mājai nav, tad tas gulst tikai uz pašu iemītnieku pleciem. Esot «Bauskas novada komunālservisam» aizsūtījuši lūgumu nomainīt ūdens caurules no ūdenssūkņa līdz mājai. Tām jau gadi piecdesmit, metāls izrūsējis, tas bojā ūdens kvalitāti. Atbilde vēl tiek gaidīta.
Kopumā nevarot teikt, ka pašvaldība nepalīdz, piemēram, ūdenssūkņa mājā ir nosiltinātas sienas, ielikti jauni filtri.
Vecrundālē bez daudzdzīvokļu mājas ir vēl pāris privātmājas. Līdz ar to sanāk tāds pavisam neliels vietējo pulks. Viktors atminas, ka padomju laikos arī pienotavas ēka, kura tagad pamesta un brūkoša, bija apdzīvota. Tur, kur tagad bibliotēka, bijis pasts un skola. Netālu – arī internāts, kur mituši cilvēki.
Viktors šajā mājā dzīvo 20 gadus. Bērni jau izauguši un devušies uz Rīgu. Pats strādā Rundāles pils muzejā par apsargu, sieva – veikalā «Rimi». Līdz ar to ikdienā sanāk diezgan daudz braukāt. Bez mašīnas šeit tiešām būtu ļoti grūti, jo autobusi iet neērtos laikos, taču, ja strādā veikalā līdz desmitiem vakarā, tad vienkārši neesot cita varianta kā savs transporta līdzeklis. Kaut Viktors un sieva katrs strādā savā pusē, ģimenei ir tikai viena mašīna: «Otru atļauties nevar. Mašīna ir uz gāzes, bet šobrīd gāzes iekārtas apkalpošana palikusi tik dārga, ka jāsāk jau domāt, kā «pārsēsties» uz dīzeli.»
Smejamies, ka, tā kā sieva strādā «Rimi», ar pārtikas iegādi ģimenei droši vien problēmu nav. Ja tomēr vajadzētu doties uz veikalu, tad ir divas iespējas: uz deviņus desmit kilometrus attālo Pilsrundāli vai divpadsmit kilometrus līdz Bauskai. Līdz Pilsrundālei ceļš pat esot labāks.
Katram dzīvoklim ir arī mazi zemes pleķīši, taču dārzu uzturēt ir visai sarežģīti – vasarā visu apēdot gliemeži. Arī Vecrundālē siro negantie spāņu kailgliemeži. Vienu gadu pagastā iedevuši speciālās granulas, bet, lai šos kaitēkļus apkarotu, indēt vajadzētu katru gadu. Savukārt granulu iegādei nepieciešama atļauja, turklāt cena arī «kožot». Tā nu vietējie cīnās, kā māk – lasa, apber ar sāli.
Pāri ceļam esošajā bibliotēkā ik pa laikam notiek dažādi pasākumi, pie ēkas ierīkots atpūtas laukums ar vingrošanas zonu, bērnu rotaļu laukumu un lapeni ar skatu uz apkārtnes lauku plašumiem un mežu. Labiekārtojuši vietējie ar pašvaldības līdzfinansēta projekta atbalstu pagājušajā gadā. Aktivitātes tiek nodrošinātas bērniem. Prasām, vai ciemā vispār bērni vēl ir? Viktora mājās esot jauna ģimene ar četriem bērniem, tāpat vienā no privātmājām aug trīs atvases. Tuvākais bērnudārzs ir Saulainē vai Bauskā; skola – Pilsrundālē vai Bauskā. Caur Vecrundāli kursē arī skolas autobuss.
Punslavās piestāj autoveikals
Rundāles pagasta otrā galā pa ceļam uz Viesturu ciemu Lielupes krastā paslēpies neliels privātmāju puduris un kādreizējās fermas paliekas. Nogriežoties no bedrainā grants ceļa uz šauru, taču asfaltētu brauktuvi, nonākam Punslavās. Vienā ceļa malā sarindojušās mājas, otrā – pa dārzam, neizpļauti zāles brikšņi, kaut kas no kolhoza ēku paliekām.
Ar grābekli savā zemes pleķī rosās Jānis Ljalis un viņa dēls Marts. Karojot ar kurmjiem – abi smejas. Kāda dzīve Punslavās? Nu esot jau tā neko, vienīgais – autobuss kursē tikai divas reizes dienā, turklāt no rīta tik agri, ka Bauskā vēl viss slēgts.
Punslavās visās mājās vismaz pa vienam vai diviem cilvēkiem dzīvojot. Jaunieši gan lielākoties pamukuši uz Rīgu. Jānis lepni teic, ka tagad esot Punslavu vecākais vīrs. Viņš pats jau pensijā, bet dēls apkārtnē «piehalturē». Darbs esot arī ziemā, taču nav stabils – vienu dienu palīgu vajag, otru vairs ne. Citi no ciema strādājot pagastā, muzejā, celtniecības objektos, noliktavās. Vēl viens Jāņa dēls esot restaurators Mazmežotnē.
Lai sagādātu pārtiku, viens veikals ir Mežotnē, kurš gan ar šo nedēļu vairs nav pieejams, jo no ūdens tiek izcelts tiltiņš. Kaut kad bode bijusi arī Viesturos, bet īpašnieku nesaskaņu dēļ nu ir slēgta. Katru trešdienu Punslavās piestāj autoveikals. Jānis joko, ka zeķes jau tur nenopirksi, bet pārtikas sortiments esot gana labs. Vēl jau varot iepirkties arī Pilsrundālē un galu galā aizbraukt uz Bausku. Pie daktera jāmēro ceļš līdz Pilsrundālei.
Ciema asfaltēto ceļu mēdzot palāpīt, bet «mežotnieks» gan esot briesmīgs – ātrāk par 60 km/h braukt nevar, citādi pazaudēs visas riepas.
Prasām Jānim arī par izslavētajām makšķerēšanas vietām, uz ko viņš tikai atmet ar roku – «bija, bija, bet nu jau tur noarts līdz pašam krastam», tāpēc zivis ķert dodas uz Mežotni.
Apgrūtina ūdens sagādāšana
Jāņa māja ir viena no tām ciemā, kurai nav ūdenspadeves. Ziema vai vasara – jāiet uz pārsimts metrus attālo krānu. Tomēr gribētos, lai ūdens būtu mājās. Jānis būtu ar mieru iegādāt caurules, taču kā izrakties zem ceļa, turklāt māja arī esot pazema?!
Tam, ka ūdens sagādāšana ir apgrūtinoša, piekrīt arī Jāņa sieva Zenta. Viņa uz Punslavām pārcēlusies no Mazmežotnes, kad to vietu iegādājās tās pašreizējie īpašnieki. Zenta negribēja iet kaut kur tālu prom no darba, jo tolaik strādājusi vietējā kaltē, tāpēc piekritusi apmesties Punslavās. Tagad Zenta ir pensijā. Dzīvē esot daudz strādāts, jau no 12 gadu vecuma. Mammai bija daudz bērnu un viņiem klājās grūti, tāpēc vajadzēja palīdzēt. Zentas māte, kurai tagad jau 93 gadi, arī dzīvo šajā pusē – Bērstelē.
Zenta atminas – kad te atnākuši, pāri ceļam visa tās teritorija bija aizaugusi. Maz pamazām iztīrīts, lai varētu iekopt dārzu. Vēl ģimene tur putnus – pa kādai pīlītei, zosij, vistai.
Zenta aicina iekšā palūkot, kā viņi dzīvo. Virtuve tikko kā sakurināta silta. Dziļāk divas dzīvojamās istabas. Ziemā gan ar piesildīšanu esot grūti, jo logi veci. Otrā mājas galā dzīvo vēl viens Zentas dēls. Kopā ģimenē ir trīs dēli un meita.
Arī Zenta atzīmē, ka autobusi īsti labi nekursē, turklāt biļete vienā virzienā maksā vairāk nekā divi eiro. Tas pret Zentas pieticīgo pārsimts eiro pensiju ir ļoti daudz. Labs atspaids esot autoveikals, kurš katru trešdienu atvedot, ko nu kurš ir pasūtījis – maizīti, gaļiņu, kādu konservu. Ģimenei automašīnas nav, jo dārgo degvielu, tehnisko apskati un citas izmaksas viņi atļauties nevar.
Pašvaldībai palīdzību maz prasot, jo, kā teic Zenta, citam varbūt vispār nav nekā. Turklāt – vai tad pašvaldība visiem var palīdzēt, daudz jau esot to vajadzību. Tomēr iztikšana ir grūta, un Zentai asaras sariešas acīs. Tagad piemeklējušas arī veselības likstas – nevar tikt vaļā no kājas rozes. Labi, ka bērni strādā un palīdz, dēls aizved pie ārstiem.
Ja vien mājās būtu ūdens, Zentas mājas solis būtu krietni vieglāks. Ģimene iegādājusies traktoriņu, ar kuru ūdeni atvest daudz vieglāk, nekā visu stiept ar rokām.
Brīvajos brīžos Zenta no izārdītu džemperu dzijas uzada pa zeķu un cimdu pārim. Siltos ziemas aksesuārus viņa uzdāvina arī «Bauskas Dzīvei». ◆
UZZIŅAI
Švirkale ir Bauskas novada Rundāles pagastā, 11,3 km no pagasta centra Pilsrundāles, 10,1 km no novada centra Bauskas. Pēc 2021. gada CSP datiem Švirkalē bija reģistrēti 14 iedzīvotāji.
Punslavas ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā, 8,1 km no pagasta centra Pilsrundāles, 15,6 km no novada centra Bauskas. Pēc 2021. gada CSP datiem Punslavās reģistrēti 33 iedzīvotāji.
Vecrundāle ir ciems Bauskas novada Rundāles pagastā, 9,6 km no pagasta centra Pilsrundāles, 13,7 km no novada centra Bauskas. Pēc 2021. gada CSP datiem te deklarēti 26 iedzīvotāji.
Rundāles pagastā deklarēti 1660 iedzīvotāji, liecina 2024. gada dati. Salīdzinājumam – 2010. gadā te bija reģistrēti 2193 iedzīvotāji.
Iz vēstures
Bauskas muzeja vadītājs un vēsturnieks Aigars Urtāns atzīst, ka par Švirkali un Punslavām, kas vienmēr bijuši pavisam nelieli apdzīvoti punktiņi, bez padziļinātas izpētes ziņas ir diezgan paknapas, un abu vietu bijusī godība jau sen kā zudusi. Švirales ciema nosaukums iegūts no Lielšvirkales muižas, kurai reiz apkārt veidojusies apdzīvota vieta, un tā nosaukta, jo blakus tecējusi Īslīces kreisā krasta pieteka Švirkales jeb Svirkales upīte. No muižas mūsdienās nekas nav pāri palicis. Savukārt Punslavas kā liela vecsaimniecība izveidojās 19. gadsimta otrajā pusē, kad zemniekiem ļāva izpirkt zemes no muižām. Pēc Otrā pasaules kara tur bija kolhoza «Viesturi» iecirknis.
Vecrundāle ir kādreizējais Rundāles muižas centrs. Tas, ko tagad sauc par Rundāli, veidojās tikai pēc tam, kad uzbūvēja pili. Līdz pat Otrajam pasaules karam Vecrundāle bija centrs, kur bija arī Rundāles pagasta māja.
Labrīt! Paldies par interesanto, reālistisko un izzinošo vēstījumu! Bet, sakiet lūdzu, kas tā par skaisto sarkano ķieģeļu māju pirmajā foto? Izskatās ļoti zemgaliski.
Paldies.
Ļoti interesants rakts. Viarāk tādus.
Rundālē ceļi ir ideāli.
it sevišķi tas, kur savulaik “apguva cukura naudu” šī ceļa “sakārtošanai.
krievijas sādža. Toties okmaņunkuls gadiem sēž uz beņķa kā putins un neviens viņa bandai neko nevar padarīt.
Rundāles pagasts ir viens no visaizlaistākajiem visā Latvijā.
Aizbraucot uz to pagastu pārņem bezcerība.
“Laimes zeme”.. un tās iemītnieki. 🙂
Bija interesanti lasīt par kaimiņu pagastu. Paldies!
Ukmani sen laiks mainīt. Tagad viņš sēž Bauskā un Bauska jau kļūst līdzīga tam miestam par kuru tas raksts. Lielākā daļa man pazīstamo jauniešu jau pametuši bausku
Prieks, ka visos Latvijas pagastos esi pabijis un visu izpētījis. Citādi jau salīdzināt nevarētu. Bet tomēr – paņem acis rokā un paskaties vēlreiz! Rundāles pagasts ir skaists un sakopts. Lai visi tādi būtu. Iedzīvotāju skaits sarūk – jā. Atklāšu noslēpumu – tieši tāpat kā Bauskā un visā mūsu Latvijā.
diez vai tā būs, tie Rundāles pagasta objekti, kuros radās iespēja “apgūt” desmitus, simtus tūkstošu, tie protams izskatās sakopti, bet no izskata vien parastais cilvēks paēdis nebūs un kur nu vēl viņam tas līmenis, kurā šiverē budžeta un ES fondu naudas apguvēji. Arī Rundālē tās labi apmaksātās darba vietas kaut kā nerodas, arī tur jaunieši palūkojoties uz “sakoptajām vietām” un graustiem dažu kilometru attālumā, nolemj labāku dzīvi meklēt svešumā
Vairak šādu stāstu par novada dzīvi un novadniekiem.
Pilnībā jāpiekrīt. Rundāles pagasts ir tuvu tam kā izskatās krievijā
Rundāles pagastā ļoti krasa noslānošanās bija redzama jau gadu tūkstošu mijā. Bija dabūjušie un nedabūjušie. Pat šokējoša noslāņošanās. Villām blakus pēc puskilometra vai kilometra bija sastopami ” likteņa līdumnieki” 1959. gadā. Izmaiņu nav. Vislabāk to zina pastnieces.
Nolemtības un bezcerības sajūta😒
“Tomariņu pulkstenis” … Tikai šis ir jaunāka modeļa “Tomariņu pulkstenis” .
Bijušais Rundāles novads, tagad pārvalde ir viena no sakoptākajām un attīstītākajām vietām visā Bauskas novadā. Tas, ka jūsu pieminētais “paps”, “šefs”, “okmaņonkuls”, un visādi citādi devētais bieds nevar tikt galā ar Bausku ir tikai un vienīgi visas jūsu pašu baušķu-vaukšķu problēma. Nenāks laimes lācis – okmaņonkuls, pašiem jāstrādā- izlasiet šo stāstu un vairākas reizes pārlasiet šī stāsta beigas un mācību, varbūt kādam pieleks cik lielā sūnu ciemā dzīvojat un pačukstēšu priekšā, ka pie tā nav vainīga jūsu piesauktā pelēkā māja.
nu “atnāca” viens tāds “laimes lācis” uz Bausku ar visu savu svītu, un izskatās, kā atnāca tā aizies, jo to bausķenieku ir pulka vairāk, ar budžeta un ES fondu naudu, izrādās, nepietiek lai visus uzpirktu.
izskatās, ka baušķenieku ir ļoti maz, jo lielāka daļa ir baušķi- vaukšķi…
Rundāles novadā ir katastrofālas mājas un katastrofālas situācijas to iedzīvotājiem. Turklāt visi tajās mājās nebūt nav alkoholiķi. Tie ir nesagrābušie, nenozagušie, neizkrāpušie prihvatizācijas laikos. Vienkārši cilvēki.
Okmanis valda milzīgu miljonu Bauskas novada budžetu. Nevar salīdzināt ar Rundāles mazo smuko novadiņu un mazo naudiņu. Nauda maitājot cilvēkus. Kur nauda, tur draugi…Jelgavnieki, rīdzinieki…
Tas, kas uzskata, ka pašu neizdarība ir okmaņa fakts, nosauc konkrēto māju, lai visi par jūsu pašu neizdarību varētu publiski pasmieties.
Okmanis pašlaik atbild par visu Bauskas rajonu, tai skaitā Rundāles pagastu. Raksts ir par Rundāles pagastu. Rakstā viss skaidri un gaiši uzrakstīts. Kas ir zudis, kas samazināts, kas nav izdarāms cilvēkam personīgi jo likums to neļauj. Kas rakstā ir izlasāms? Okmaņa vadītajā Rundāles novadā un pagastā vietām ir kā Krievijā un Latvijas lielākajā daļā. Pabrauciet kaut vai pa Vidzemes vidienes ceļiem, izbrauciet pa Latvijas grunts ceļiem, redzēsiet to pašu rakstā aprakstīto. Rakstā ir tikai fakti bez iemeslu iztirzājuma. Tomēr “1. šķiras ” cilvēkiem nāksies piekrist, ka visā Latvijā novērojamie “2. šķiras” cilvēki ir ,tai skaitā, valsts ekonomisko un politisko “kļūdu” sekas.
Gribu redzēt “izdarīgo” pašu izdarību ar 230 eiro pensiju mēnesī un pensionāra veselību.
Tas, ka tava pensija ir 230 eiro ir tikai un vienīgi paša vaina!
Varbūt sāksim iztirzāt kā Rundāles pagastā notika prihvatizācija un zemju sagrābšana? Ar uzvārdiem un faktiem?
Lūdzu vārdus un uzvārdus, jo savādāk tie nav fakti, bet tikai plika d..šana
Paldies par skaisto rakstu, vairāk tādus.
Andrejs Upītis uzrakstīs. Zaļo zemi. Gaidi.