Uldis Varnevičs
Dažādās vietās Bauskas pilsētā pie atkritumu konteineriem, autobusu pieturās, laukumos krājas atkritumu maisi. «Bauskas Dzīve» pašvaldībā skaidroja, kā šo problēmu iecerēts risināt.
Bauskas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs skaidro: «Atkritumu apsaimniekošanas jautājums ir pašvaldības redzeslokā jau ilgi. Meklējam labākos risinājumus atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai.»
Amatpersona izceļ divus aspektus – sabiedrības izglītošanu un infrastruktūras uzlabošanu. «Raugāmies uz to tā, ka pieķeršana un sodīšana ir sekas. Primārais ir sabiedrības izglītošana, lai autobusu pieturās neveidojas atkritumu kalni. Neviens neved tos no Daugavpils, tos novieto pašu iedzīvotāji,» saka I. Romānovs, «otrs – atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveide un uzlabošana. Zvana tipa konteineros nav ievietojami lielāka gabarīta šķirojamie atkritumi, tāpēc iedzīvotāji reizēm tos noliek blakus konteineram. Te jārisina jautājums, kā uzlabot infrastruktūru, lai tā būtu ērta arī tiem iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus.»
Kā atzīst I. Romānovs, vēl viens aspekts ir šķiroto atkritumu izvešanas biežums: «Ja konteineri ir pilni, iedzīvotāji atkritumus liek blakus, tāpēc jādomā par šķiroto atkritumu izvešanas biežumu.»
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska papildina: «Par publiski savāktajiem sadzīves atkritumiem maksā Bauskas apvienības pārvalde. Tātad par tiem maksā nodokļu maksātāji. Ja atkritumi ir uz privātīpašnieka zemes, par to atbild īpašnieks.»
SIA «Bauskas novada komunālserviss» (BNKS) valdes loceklis Uģis Saukums skaidro: «Izvēle starp zvanveida un parasto konteineru ir tāda, ka pirmajā grūti ievietot sadzīves atkritumus, tāpēc pilsētai nebūtu jāmaksā lieka nauda, ja šajos konteineros ir nevis dalītie, bet sadzīves atkritumi. Ja kartona kastes nevar ielikt konteinerā, lūdzam tās sagriezt, citādi kantainajos konteineros reizēm ieliek vienu lielu kartona kasti, kas visu tilpumu aizņem, un tad ir jautājums par izvešanas biežumu. Iedzīvotājus aicinām būt saprotošiem un dalītos atkritumus nodot tādus, kādus konteineros var ielikt.»
U. Saukums atzīst – «ja no pilsētas puses domās par lielāku konteineru, kur var ievietot lielāka izmēra atkritumus, tā nav problēma, bet jārēķinās ar sadzīves atkritumu piemaisījumu un to, ka kasti vienalga var ielikt iekšā». Par šo problēmu BNKS vadītājs sola domāt.
«Bauskas Dzīve» pašvaldības pārstāvjiem jautāja, kur novadā fiziskās personas var nodot atkritumu apsaimniekotājam vecās krāsas, šķīdinātājus, dziļumgruntis un tamlīdzīgus celtniecības, mājsaimniecības vai agroķīmijas materiālu pārpalikumus.
U. Saukums skaidro, ka daļu no specifiskajiem atkritumiem – krāsas, šķīdinātājus un celtniecības atlikumus – var nodot Bauskas atkritumu pieņemšanas vietā Biržu ielā 8B. Te var nodot arī nestandarta izmēra atkritumus, lielās kastes un kartona iepakojumu.
«Pieņemšanas punkts strādā arī sestdienās līdz pulksten 12,» saka BNKS pārstāvis, «agroķīmijas un sarežģītāki atkritumi jāpiesaka komunālajā uzņēmumā, tad meklēsim, kam Latvijā ir atļauja šādus atkritumus apsaimniekot.»
«Bauskas Dzīve» vēlējās noskaidrot, cik personu oktobrī ir pieķertas un sauktas pie atbildības, nesankcionēti izmetot atkritumus, vai pārkāpējus var identificēt ar novērošanas kamerām, cik privātmājām Bauskā un apkārtnē nav noslēgts līgums par atkritumu izvešanu, un vai pašvaldības policija pastiprināti pievērš uzmanību vietām, kur visvairāk atstāj atkritumus.
Informē Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks Egīls Gailis: «Pašvaldības policijai šis jautājums ir viena no prioritātēm. Ir uzlabojusies situācija, tik daudz atkritumus vairs nemētā apkārt. Arī mežos ir stipri samazinājies apjoms. Tomēr ir indivīdi, ar kuriem ir jācīnās. Oktobrī par atkritumu izmešanu nepareizā vietā esam saukuši pie administratīvās atbildības 16 personas. Gada laikā sodīto skaits ir 46, novembrī – jau pieci. Pievēršam uzmanību visām vietām, kur var rasties šādi atkritumi. Ir rezultāts, vainīgās personas ir sauktas pie atbildības. Videonovērošanas kameras Bauskas pilsētā pie lielas daļas atkritumu konteineru ir uzstādītas. Esam piefiksējuši pārkāpējus pēc video kamerām. Privātmāju līgumiem Bauskas novada komunālserviss atjaunina un dod sarakstus, braucam uz norādītajām adresēm. Ja nav noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi, dodam laiku tos noslēgt. Ja pēc šī termiņa tas vēl joprojām nav darīts, saucam cilvēkus pie atbildības. Līgumus slēdz.»
Man jautājums, vai tiešām televīzrs un velosipēda riepas nevarāja aizvest uz Biržu ielu? Gabals nokritīs! Mēs stāstam cik mums neuadzināti bērni, konfektes papīriņu nometa! Laikam televīzoru un melnā balzāma pudeles arī bērni sameta!
Man jautājums Bauskas novada pašvaldībai: kā Bauskas novadā izpaužas rūpes par iedzīvotājiem? Kā var secināt no pēdējo gadu pieredzes, galvenais laikam ir tikai dresūra un sodu iekasēšana. Piemēram, šajā, atkritumu gadījumā – novērosim, sodīsim; zinām, ka zvanveida konteineri ir slikti, bet iedzīvotāji jādresē, lai pielāgojas. Konteinerus neizved laikā, bet uzstādīsim kameras, lai sodītu to, kas savu maisiņu nenes atpakaļ uz mājām. Tāpat, kā kreisā pagrieziena no Kalna uz Plūdoņa ielu jautājumā – zinām, ka iedzīvotājiem tas sagādā milzu neērtības, bet pašvaldībai taču ir daudz svarīgākai jautājumi par kaut kādām tur Bauskas iedzīvotāju interesēm, norīkojam policistus, lai tikai dresē un iekasē sodus.
Pie privātmājas stāv konteiners garām brauc vieglais auto, šoferis pietur un iemet atkritumu maisu. Redz auto viņš var nopirkt, bet samaksāt par atkritumu izvešana no savas mājas nevar.
Cūku mums netrūkst:(
un ir taču kameras pie Nestes un uz apļa lai apskatās
Zvanveida konteineram nav ne vainas, ja tiek izvēlēts ar pareizo atveri (piemēram, papīrveida atkritumiem – kvadrātveida), un nodrošināta regulāra iztukšošana. Tādus vairāk varētu izvietot arī daudzdzīvokļu māju iekškvartālos.
Atkritumu jautājums jau nav unikāla tēma ekskluzīvi Bauskas novadā, kur gadiem ilgi būtu “jādomā un jāmeklē risinājumi”. Latvijā ir 43 pašvaldības, ar kurām var konsultēties un smelties labo un slikto pieredzi. Nu, labi, mazāk, atmetam, piemēram, Rīgu, Daugavpili, Dienvidkurzemes, Valmieras un Mārupes novadus, kuros objektīvi ir “cita situācija” dažādu iemeslu dēļ.
Dalīto atkritumu savākšanas sistēmas (sakārtošanai) un attīstībai pašvaldībām ir bijis un ir pieejams ES fondu finansējums 85% apmērā. Vai šī iespēja nav pietiekams iemesls “izdomāt” problēmas risinājumu un uzsākt rīkoties?
Pie tiem konteineriem pie strūklakas vienmēr tiek atstāti visdažādākie atkritumi, ne tikai maisi…
Ne tikai pie konteineriem, bet arī pieturās, ceļmalās, atpūtas vietās ir maisi ar atkritumiem. Lai tikai nemuld, ka cīnās kaut kā ar atkrituma izmetējiem, kuru maisu tad viņi ir izrevidējuši un atraduši vainīgo? Tā kā mums visiem jāmaksā par šiem atkritumiem, bet pašvaldības policija tikai ērti vizināsies savā mikroautobusiņā.
Bauskas pārvaldība- vienkārši atdzīstat, ka nemākat un negribat tikt galā. Iecavā, pēc pievienošanas Bauskai, ir līdzīga situācija.
Sakopiet beidzot to tūrisma apskates objektu-Bauskas svētā gara luterāņu baznīcas dārzu.Vai tiešām tāds paliks Valsts svētkos.
Kapēc pa nodokļiu maksātāju naudu būtu nepieciešams kopt privāto teritoriju un jo īpaši, ja šīs teritorijas iemītnieki ir nedraudzīgi. Ja vēlas piesaistīt apmeklētējus un finansējumu, tad jābūt atvērtiem pret cilvēkiem. Nepietiks ar dziesmiņu dziedāšanu.
vajadzētu arī saprast tos baušķiniekus, kuriem nav sava transporta un kuriem, pēc šķiroto atkritumu konteineru drastiskas samazināšanas, līdz dzeltenajam vai zaļajam knteinerim jāmēro pat kilometriem garš ceļa gabals pilsētā, jo tos, kas atrodas pie daudzdzīvokļu ēkām to iedzīvotāji uzskata par saviem, svešajiem nepieejamiem. kaut gan šo krāsaino konteineru ieviešanas pirmssākumos bija teikts, ka šie konteineri ir brīvi piejami visiem, lai arī kur tie neatrastos.
atkritumus izmētā tie, kuri nevēlas vai nevar samaksāt. Daudzdzīvokļu māju vecākie ierīkoja slēdzenes konteineriem un atslēgas izsniedza tikai tiem, kas maksā par atkritumu izvešanu. Kur nemaksātāji liek atkritumus, man ir pilnīgi vienalga. Ar to lai nodarbojas pašvaldība un sociālie darbinieki. Mājas iedzīvotājiem nav jānodarbojas ar sociālo darbu. Pašvaldība trūcīgajiem iedzīvotājiem varētu ierīkot kādu konteineru ar atslēdziņu, par pašvaldības naudu.
Vajag biežāk izvest šķitotos atkritumus,tad nebūs jābrīnās par atkritumu kalniem.
Nu ,tā atkritumu mešana pie svešiem konteineriem nav jau pirmo gadu,vienmēr atradīsies,kurš uzskatīs,ka kādam citam ir jāmaksā par viņa atkritumiemtikai ne pašam! Katram jau policistu klāt nepieliksi,tas vienkārši ir apburtais loks!
Pirmo reizi dzirdu,ka luterāņu baznīca ir privātīpašums un arī teritorija ap to?Tas tik ir jaunums.
Te nu gan pašvaldībai nekas nebūtu jāizglīto – jādod pa pirkstiem un viss. Jākontrolē vai ir noslēgti atkritumu apsaimniekošanas līgumi, ja nav – jāliek sodi. Iedzīvotāji paši cūkas un paši piedrazo savu pilsētu/novadu.
tātad, izskatās ne vien tev draudžu īpašums izskatās kā bezsaimnieka manta, kur atļauts viss kā jau mežā. Un otrādi, diez vai tie zvanveida konteineri šķirotajiem atkritumiem, ja tie izvietoti jūsu daudzdzīvokļu māju tuvumā, būs domāti tieši jums un būtu slēdzami jūsuprāt.
Urbāņi Bauskā savu ” biznesu” uzsāka ar atkritumu urnu skaita samazināšanu sabiedriskās vietās. Cik saprotams, pie pieturām urnas vai konteineri ir jāiztukšo urbāņiem.