LETA
Partijas “Saskaņa” vadības grožus pēc pārtraukuma atkal varētu pārņemt tās ilggadējais līderis, kādreizējais Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Partijai sestdien, 30.novembrī, paredzēts kongress, kurā tostarp tiks vēlēta jauna partijas vadiba.
Iepriekšējā kongresā, kas norisinājās 2023.gada sākunā, tika mainīts partijas pārvaldības modelis, viena partijas priekšsētēdāja vietā izraugoties trīs līdzpriekšsēdētājus. Šajos amatos toreiz apstiprināti Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele un Rīgas domnieks Andris Morozovs, kuri kongresā startēja kā viena komanda. Tikmēr Urbanovičs, uzņemoties atbildību par partijas zaudējumu Saeimas vēlēšanāš, partijas vadību atstāja. Savukārt Morozovs nesen pavisam pameta partiju, pievienojoties Daugavpils mēra Andreja Elksniņa nule izveidotajai partijai “Sarauj, Latgale!”.
Aģentūrai LETA zināms, ka gaidāmajā kongresā tiks rosināts Urbanoviču tomēr atkal iecelt partijas vadītāja postenī, tādējādi atsakoties no kolektīvas partijas pārvaldības modeļa.
Vienlaikus par Urbanoviča vietniekiem varētu tikt rosināts apstiprināt Ločmeli un Rīgas domnieku Konstantīnu Čekušinu. Tikmēr Ušakovs varētu tikt atkal iecelts par partijas Domes priekšsēdētāju, saglabājot vietu arī partijas valdē.
Partijas kongress notiks sestdien plkst.11 “Atta” centrā, Rīgā. Tajā līdztekus jaunajai partijas vadībai plānots diskutēt par partijas uzdevumiem, deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programmu, gatavojoties 2025.gada pašvaldību vēlēšanām. Lemšana par vēlēšanu sarakstiem un iespējamiem kopīgiem startiem ar citām partijām gan vēl neesot paredzēta.
Kā ziņots, partiju “Saskaņa” un “Stabilitātei” sadarbība gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, jo īpaši Rīgā, nav izslēgta, noskaidroja aģentūra LETA.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās vismaz daļas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvniecības Saeimā vietu ieņēma “Stabilitātei”, kamēr “Saskaņa” no mandātiem bagātākās partijas pārtapa par tādu, kas pat netika pāri 5% barjerai ievēlēšanai Saeimā. Būtiskākā vismaz publiskajā retorikā redzamā atšķirība ir bijusi partiju nostājā saistībā ar karu Ukrainā – “Saskaņa” tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti nosodīja, taču “Stabilitātei” no konkrētas pozīcijas izvairās joprojām. Būtiski atšķiras arī šo partiju redzējums par Eiropas Savienības nozīmi un lomu. Tomēr, tuvojoties vietējā līmeņa vēlēšanām, netiek izslēgta iespēja, ka politiskie spēki varētu vai nu startēt kopā, vai arī sadarboties pēc ievēlēšanas Rīgas domē.
Foto: Facebook
Reklāma