Projektā par 5,8 miljoniem eiro nodrošinās atbalstu jaunām ģimenes ārstu praksēm

Valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos noteikumus, ar kuriem piecu gadu laikā jaunu ģimenes ārstu prakšu atbalstam plānots novirzīt 5,8 miljonus eiro.

Projekts tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas, un tajā līdz 2029.gadam paredzēts primāri atbalstīt tieši jaunu ģimenes ārstu prakšu izveidošanu.

Atbalstu varēs saņemt arī jau vismaz trīs gadus pastāvošas ģimenes ārstu prakses, kurām nepieciešams papildu telpu nodrošinājums, piemēram, sakarā ar papildu darbinieku piesaisti vai ģimenes ārsta darbības vietas maiņu. Tāpat atbalstu varēs saņemt tās prakses, kas tiks sadalītas pārāk liela pacientu skaita dēļ.

Jaunatvērto prakšu skaitu atvēršana tiks organizēta, vadoties no ik gadu atjaunotā esošo ģimenes ārstu prakšu kartējuma un izvietojuma pielāgošanas pēc sarunām ar pašvaldībām, norāda VM.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumi ar ģimenes ārstiem par jaunatvērtajām praksēm tiks slēgti teritorijās, kur vidējais reģistrēto pacientu skaits pie ģimenes ārsta pārsniedz 1500 pacientu, kā arī tajās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par reģistrēto pacientu skaitu pie ģimenes ārsta un teritorijā ir pensijas vecuma ģimenes ārsti.

Jaunās prakses vietas NVD saskaņos ar pašvaldību, tādējādi iesaistot arī pašvaldību atbilstošu telpu nodrošināšanas jautājumā. Informācija par plānotajām jaunajām brīvajām prakses vietām tiks publicēta NVD un pašvaldību mājās lapās.

Kā norāda VM, par jaunatvērtu individuālo ģimenes ārsta praksi ir uzskatāma tāda prakse, kas īsteno savu darbību ne ilgāk kā trīs gadus no reģistrācijas brīža ārstniecības iestāžu reģistrā, vai tāda prakse, kurai ir veikta pacientu reģistrācija ne senāk kā trīs gadus no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža un kurā pirms pacientu reģistrācijas nav bijis reģistrēts neviens pacients.

Tāpat par jaunatvērtu individuālo ģimenes ārsta praksi ir uzskatāma tāda prakse, kas uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un kurai nav noslēgts līgums ar NVD par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, bet kura tiks reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un būs atbilstoša šiem noteikumiem līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai.

Atbilstība nosacījumam tiks vērtēta projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī. Projekta iesniegumam būs jāpievieno dokumentācija, kas apliecina, ka projekta laikā attīstītā ģimenes ārsta prakse būs atbilstoša šiem noteikumiem un tiks reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai.

Gadījumā, kad topošais ģimenes ārsts vai ģimenes ārsts, kuram nav reģistrēto pacientu, plāno pārņemt esošo ģimenes ārsta praksi, tad projekta iesniegumam būs jāpievieno vienošanās vai cita dokumentācija, kurā ārsts apliecina savu apņemšanos nodrošināt jaunas prakses izveidi esošās ģimenes ārsta prakses darbības pamatteritorijā vai tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija, norāda VM.

Savukārt, kad topošais ģimenes ārsts vai ģimenes ārsts, kuram nav reģistrēto pacientu, plāno atvērt jaunu ģimenes ārsta praksi vietā, kur šobrīd netiek sniegti primārās veselības aprūpes pakalpojumi, tad, attiecīgi, projekta iesniegumam pievieno, piemēram, vienošanos starp topošo ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu, kuram nav reģistrēto pacientu, NVD un pašvaldību gadījumā, ja prakse tiks izvietota pašvaldības telpās.

Jaunatvērtajām ģimenes ārsta praksēm projektā plānots atbalstīt gan remontdarbu veikšanu, gan medicīnisko iekārtu iegādi, lai attīstītu valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, norāda VM.

Savukārt esošajām ģimenes ārsta praksēm, kas darbojas vismaz trīs gadus, atbalsts paredzēts tikai papildu telpu nodrošinājumam, tai skaitā koplietošanas telpu atjaunošanai, piemēram gaiteņa, uzgaidāmās telpas vai kāpņu telpas atjaunošanai.

Ministrijā uzsver, ka prakses, kas strādājušas vairāk par trīs gadiem, “caur prakšu kapitācijas naudu un uzturēšanas naudu ir saņēmušās atbalstu prakses uzturēšanai un iekārtošanai”, tāpēc atbalsts paredzēts tikai jaunu darba vietu vai adreses maiņas gadījumā, skaidro VM.

Iesniegumā NVD jāiekļauj apraksts par plānotajām izmaiņām, norādot arī pamatojumus. Izmaiņas, kā jau minēts, var būt saistītas ar prakses telpu pielāgošanu, papildu darbinieku piesaisti, vai arī ar reģistrēto pacientu nodošanu un pārreģistrēšanu citai praksei, kā arī vides un funkcionālās piekļūstamības uzlabošanai un obligātu prasību ievērošanai.

Nepieciešamības gadījumā var tikt pieprasīta papildus informācija, piemēram, vienošanās par grozījumiem telpu nomas līgumā ar telpu īpašnieku vai NVD apliecinājums par ģimenes ārsta prakses jaunās atrašanās vietas atbilstību ģimenes ārsta darbības pamatteritorijai vai NVD dati par praksē strādājošajā personāla izmaiņām.

2024.gada maija VM informatīvajā ziņojuma “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” tika secināts, ka līdzšinējie ģimenes medicīnas resursi ir nevienmērīgi noslogoti. Ir ģimenes ārstu prakses ar reģistrēto pacientu skaitu virs 2000 pacientu (178 jeb 14,7% prakses) un pat virs 3000 pacientu (17 jeb 1,4% prakses), kas nozīmē, ka šīs prakses strādā pārslodzē. Tāpat 567 jeb 46,8% praksēs reģistrēto pacientu skaita apmērs nesasniedz 1500 pacientu. Saskaņā ar optimālās prakses konceptu vienas ģimenes ārsta prakses optimālais reģistrēto pacientu skaits ir 1500 reģistrēto pacientu, skaidro ministrijā.

Jau vēstīts, ka NVD turpmāk reizi gadā izstrādās un pēcāk atjaunos ģimenes ārstu prakšu izmaiņu prognožu kartējumu. Balstoties uz tā datiem, tiks analizēts esošo ģimenes ārstu nodrošinājums, plānota ģimenes ārstu maiņa, kā arī noteikta nepieciešamība pēc jauniem ģimenes ārstiem valsts pilsētās un novados.

Tiks noteiktas tās teritorijas, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, izvērtējot iespēju sadalīt tās prakses, kurām reģistrēto pacientu skaits ir virs optimālās prakses iezīmētā skaita, un noteikt brīvo prakšu vietas, kur ģimenes ārsts varētu veidot jaunatvērtu praksi.

Šī pasākuma ieviešanai informāciju par plānotajām jaunajām brīvajām prakses vietām plānots publicēt NVD un pašvaldību mājās lapās.

Pasākuma otrās kārtas plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 5,8 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums- 4 930 000 eiro un nacionālais finansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto finansējumu – 870 000 eiro.

Nepieciešamais valsts budžeta līdzfinansējums un ERAF finansējums tiks pieprasīts no programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Foto: Ivars Bogdanovs, no “Bauskas Dzīves” arhīva.