Pagājušajā rudenī izveidotajam, mūzikas pedagoģes Sarmītes Zariņas vadītajam Rundāles novada korim dots nosaukums «Runda».
. Iepriekš ieteikti vairāki varianti – «Rundālijas», «Rundālīte», «Rundāle», «Noskaņa», arī «Migla», «Doroteja», «Rasa», «Saullēkts» un vēl citas, atceras dziedātāja Aelita Ramane. Ceļā uz kopmēģinājumu Ozolainē 27. februārī dalībniecei Rutai Riderei ienācis prātā vārds «Runda». Ieklausījušās, un iepaticies, jo tāds pamatīgs kā piesitiens no Zemgales māla veidotam podam, arī vietvārdu var saklausīt. Aelita Ramane vēl noskaidrojusi, ka vārds «runda» tulkojumā no zviedru valodas nozīmē ‘aplis, apaļš’, bet «rundalis» – ‘apkārtne, riņķis vai apaļa, dziļa dobe’. Rundālē kordziedāšanas tradīcija ir sena – savulaik bijuši pat divi – jauktie kopsaimniecībai un pagastam. Savulaik kora vēsturi rakstījusi Janīna Bobrova, kura bijusi kora vecākā. Aktīvas dziedātājas bijušas arī Dzidra Ročāne no Bērsteles un Anna Borkovska no Viesturiem. Vēlāk tradīciju turpinājis Rundāles un Viesturu pagasta apvienotais sieviešu koris, kas izveidots 1995. gadā. 2011. gada oktobrī izveidotajā korī pagaidām vīru balsis nav izdevies piesaistīt, tāpēc katru otrdienu mēģinājumos pulcējas ap 20 sievu. Varētu un vajadzētu vairāk, atzīst dziedātāja Aelita Ramane.
