Mūsu novadu skolās 9. un 12. klašu jauniešiem 17. maijā bija Pēdējā zvana diena. Piektdien skolas somu varēja neņemt, pietika ar «ticībā izplestiem spārniem», ka skolas noslēguma posms ir sākums kaut kam lielam un skaistam.Bauskas novada Īslīces vidusskolā 17. maijā uz pēdējo mācību stundu pulcējās 15 devītās klases audzēkņi un 13 jaunieši no 12. klases. Nākamie absolventi bija parūpējušies par klašu audzinātāju svinīgu atvešanu uz skolu. Tā kā 17. maijs kalendārā ierakstīts kā Ugunsdzēsēju un glābēju diena, 9. klases audzinātāja Sandra Ārmane uz skolu tika atvizināta ar ugunsdzēsēju auto. 12. klases audzinātāja Marina Lazdiņa ieradās lielā sarkanā mašīnā, ko rotāja baloni, izplaukuši zari un uzraksts «DJ Marina». Nākamos absolventus skolā ieveda pirmklasnieki. Varēja redzēt, ka bērni ir ļoti gādājuši, lai svētki būtu īpaši skaisti. Izglītības iestādes direktore Vija Ieleja uzsvēra, ka ir svarīgi, lai «jaunietis attīstītos un augtu kā personība. Tādi arī ir šie skolēni – katrs ar savu talanta «odziņu». Viņi ir radoši – dzied, dejo, fotografē». Mācību iestādes direktores vietniece Irina Vargušenko teic, ka viņa abu klašu skolēnus atminēsies kā bezbailīgus enerģijas lādiņus. Jaunieši nesatraucoties pat par eksāmeniem. Pēdējā zvana svinības bija gandrīz divas stundas garas: skanēja godinošas uzrunas, skolēnu sagatavoti priekšnesumi, topošajiem absolventiem bija jāveic īpaši pārbaudījumi. 11. klašu audzēkņi katram abiturientam bija sagatavojuši vairākus uzdevumus. Ar atjautīgu manieri tika pārbaudītas jauniešu lasīšanas, skaitīšanas un mīklu minēšanas prasmes, aktiermeistarība, valodu zināšanas, spējā ātri pieņemt lēmumus. Tika noskaidrots, cik katrs ir mērķtiecīgs un muzikāls. Jaunieši visus uzdevumus izpildīja, tāpēc viņiem tika atļauts kārtot eksāmenus. Pasākuma kulminācijas brīdis bija devīto klašu skolēnu zvērests. Visu pedagogu un skolasbiedru priekšā viņi apsolīja godāt skolu, ar saviem talantiem vairot tās slavu, mīlēt vecākus un nodzīvot skaistu mūžu. Toties divpadsmitie bija nolēmuši, ka viņiem vairs nav, ko zaudēt, tāpēc katrs publiski atzinās savos grēkos. Ne vienam vien skolotājam palika «mute vaļā». Kāds atzinās, ka savulaik apēdis skolotāju cepumus, dažs bastojis stundas, aizbildinoties ar zobārsta apmeklējumu… Noslēgumā grēki tika sadedzināti un aizmirsti. «Šajā dienā jutos mazliet dīvaini un skumji, jo drīz jau jāšķiras. Par skolu man būs vislabākās atmiņas,» sacīja 12. klases skolniece Anete Brinķe. Kad sarīkojuma noslēgumā skolēni savus sapņus ar baloniem laida kosmosā, ligzdā uz Īslīces vidusskolas jumta nolaidās stārķis, turēdams knābī medījumu. Skolas direktorei V. Ielejai tas asociējās ar labu zīmi – tiks «atnesti» jauni bērni, kas vēlēsies gūt zināšanas šajā lauku skoliņā, kur virmo harmonija un ģimenes sajūta.
