Cik garš atvaļinājums darbiniekam pienākas? Vai atvaļinājumu drīkst dalīt pa vienai dienai, nevis izmantot uzreiz nedēļu vai vairākas nedēļas?
Šādi un līdzīgi jautājumi aktuāli darba ņēmējiem aktīvākajā atvaļinājumu sezonā – vasarā, stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību un aizsardzības eksperte Līga Matīsiņa.
LDDK speciāliste uzsver – katram darbiniekam pienākas ikgadējs apmaksāts atvaļinājums neatkarīgi no tā, vai darba līgums noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, kā arī – vai darbinieks strādā pilnu vai nepilnu slodzi. Ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām gadā. Ja darbinieks konkrētajā darbavietā ir nodarbināts ne mazāk kā pusgadu, viņam ir tiesības prasīt ikgadējo atvaļinājumu par pirmo darba gadu.
Ja darbinieka atvaļinājuma laikā ir kāda svētku diena, ja darbinieks atvaļinājuma laikā saslimst un noformē darbnespējas lapu, atvaļinājums jāpārceļ vai jāpagarina par svētku dienu, vai jāpārceļ darbnespējas dienu skaits.
Darba devējiem jāatceras, ka laiks, kad darbinieks bijis bērna kopšanas atvaļinājumā vai bezalgas atvaļinājumā, kas ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā, nav jāieskaita kopējā laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu. Piemēram, ja darbiniekam konkrētajā gadā piešķirtas sešas nedēļas bezalgas atvaļinājuma, tad divas nedēļas, kas pārsniedz minēto četru nedēļu periodu, neieskaita laikā, kas dod tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr darba devējs un darbinieks var vienoties, ka laiks, kad darbinieks, piemēram, bijis bezalgas mācību atvaļinājumā, tiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu. Šādu vienošanos var iekļaut darba līgumā.
L. Matīsiņa skaidro – jāņem vērā, ka darbiniekiem, kuriem vēl nav 18 gadu, ir tiesības uz vienu mēnesi ilgu atvaļinājumu, tādējādi ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums viņiem būs atkarīgs no atvaļinājuma faktiskās izmantošanas perioda, un tas var būt 28 – 31 dienu ilgs.
Darba likumā ir noteiktas atsevišķas darbinieku kategorijas, kuriem atvaļinājums vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā pienākas obligāti. Tās ir personas līdz 18 gadu vecumam un tie darbinieki, kuriem ir bērns vecumā līdz trim gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam. Ja kādā uzņēmumā strādā abi vecāki, kas audzina bērnu līdz trīs gadu vecumam, viņiem ir tiesības darba devējam pieprasīt atvaļinājumu vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā laikā.
Atbilstīgi Darba likumam darba devējs un darbinieks var vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām kalendāra nedēļām. Savukārt atlikušais atvaļinājuma laiks var tikt sadalīts darbdienās. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka dalīšanai jābūt saprātīgai un saistītai ar atvaļinājuma izmantošanas pamatmērķi – ikvienam darbiniekam nodrošināt pietiekamu atpūtu, lai neciestu viņa veselība un atjaunotos darba spējas.
Ikvienu jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks izlemj, savstarpēji vienojoties. Atsevišķos gadījumos ar darbinieka rakstveida piekrišanu atvaļinājuma daļu var pārcelt, taču ir jāņem vērā, ka nedrīkst ilgstoši krāt neizmantotās atvaļinājuma daļas. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka sakrājušies atvaļinājuma periodi, kas kopumā ilgāki par sešām nedēļām, ja darbinieks tos nav pieprasījis, ir dzēšami.
Darba devējiem nereti nākas sastapties ar situāciju, kad darbinieks pauž vēlmi atvaļinājumā nedoties. Tādiem gadījumiem L. Matīsiņa atgādina, ka atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav atļauta. Tas ir aizliegts pat tad, ja darbinieks pats to ierosina. Atvaļinājuma atlīdzināšana naudā ir pieļaujama tikai tad, ja darba attiecības tiek izbeigtas un darbinieks nav paspējis viņam pienākošos atvaļinājumu izmantot.
Lai arī Darba likumā ir piebilde, ka, piešķirot atvaļinājumu, jāņem vērā darbinieka vēlmes, tas nenozīmē, ka darba devējam nav tiesību atvaļinājuma grafiku veidot tā, lai uzņēmums varētu nodrošināt normālu darba gaitu. Tā uzņēmums, laikus un pārdomāti veidojot atvaļinājumu grafiku, izvairās no tā, ka darbinieki dosies atpūtā tikai siltajā sezonā jeb vasarā vai tajos mēnešos, kad ir svētku dienas. Tāpēc liela nozīme ir savstarpējai komunikācijai uzņēmumā un spējai vienoties par kompromisu.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, L. Matīsiņa aicina uz bezmaksas konsultācijām LDDK Zemgales reģiona konsultāciju centrā Jelgavā, Pasta ielā 47. Var zvanīt arī pa tālruni 63020449 vai sūtīt savus jautājumus pa e-pastu: [email protected].
LDDK reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta «Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos» pirmajā aktivitātē «Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu».
