Kādas pašlaik ir valdības prioritātes, skaidro premjers un ekonomikas, finanšu un labklājības ministri.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, jūlija vidū tiekoties ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, bija smaidīgāks nekā citkārt, stāstītajā par nākamā gada valsts attīstības tendencēm bija jaušamas cerības. Tomēr neizskanēja no citām amatpersonām nereti sludinātais, ka eiro būs Latvijas ekonomikas glābējs.
V. Dombrovskis neparedz strauju attīstību, bet vienmērīgi stabilu. Pērn ekonomikas izaugsme mūsu valstī bija 5,5 procenti, šogad tā plānota četru procentu robežās. Tādus pašus attīstības tempus premjers cer redzēt arī 2014. gadā. Valdības nostādne ir bezdarba līmeni samazināt zem desmit procentiem. Premjera runātajā vairākkārt ieskanējās ekonomiskas piesardzības nots.
Līdzfinansēs pašvaldības
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzsvēra, ka liela uzmanība tiks pievērsta pašvaldību stimulēšanai, lai tās ieguldītu naudu infrastruktūrā, kas vērsta uz uzņēmējdarbības atbalsta veicināšanu. Pašvaldībām vēlams ieguldīt naudu ceļu remontā, energopieslēgumu izbūvē, ūdensapgādes sistēmas modernizācijai.
Ministrs uzskata, ka investoram vajadzētu piedāvāt tādu vidi, kurā viņam pašam nav jābūvē ceļi, jāvelk sprieguma kabeļi un nav jāierīko dziļurbumi. Ja pašvaldība piesaistīs investīcijas jaunu ražotņu izveidei, tad ir cerības uz lielāku valdības līdzfinansējumu.
Nabadzīgu valstu preces
Stāstot par iespējām kāpināt valsts ekonomisko uzrāvienu, D. Pavļuts rosināja uzņēmējus vairāk domāt par darba ienesīguma paaugstināšanu. Kā iespējamos darbības virzienus ministrs minēja pētniecības attīstību, mārketinga un klientu servisa kāpināšanu pretēji tagad piedāvātajiem loģistikas pakalpojumiem.
D. Pavļuts atgādināja, ka pašlaik Latvijā ražotāji piedāvā sastāvdaļas, detaļas turīgu valstu ražotajai produkcijai, bet jāvirzās uz gatavo produkciju. Viņš citēja ekonomista Ričarda Hausmana atziņu: «Turīgas valstis ražo turīgu valstu preces, savukārt nabadzīgas valstis ražo nabadzīgu valstu preces.» Ministrs izteica vēlmi Latvijai pēc iespējas ātrāk pārkārtot savu ekonomiku saskaņā ar šajā domā pausto.
Problēmas iepirkumu sistēmā
Sarunā ar premjeru žurnālisti sacīja, ka viens no sekmīgas attīstības kavētājiem ir problēmas iepirkumu sistēmā. Tas kavē raitu darbu celtniecības, arī ceļu būves objektos. Pašreizējās prasības kaitē, piemēram, «ceļinieku» darba kvalitātei.
Par izskaužamu premjers dēvēja arī pašreizējo kārtību, ka valsts akciju sabiedrība «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) vienlaikus ir darbu pasūtītāja, kvalitātes kontrolētāja, uzraudze. Ir iecerēts kvalitātes kontroles funkcijas LVC noņemt, tādējādi stiprinot būvnieku atbildību par kvalitāti.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks, publisko iepirkumu likuma grozījumu izstrādes darba grupas vadītājs Ivars Mēkons pastāstīja, ka top Latvijas publisko iepirkumu sistēmas reforma. Paredzams, taisnīgs, efektīvs iepirkumu process, kas novērš ļaunprātīgas darbības. Tiek plānots vēl plašāk izvērst dokumentu elektronisko apriti. No 20 000 līdz 30 000 latu plānots paaugstināt slieksni, līdz kuram varēs izmantot vienkāršoto iepirkumu procedūru. Reformā paredzētas vienkāršākas darbības, kā ļaut apstiprināt iepirkumu, ja pieteicies tikai viens pretendents. Nepamatotu sūdzību iesniedzējiem tiek plānots finansiālā ziņā samērīgs maksājums – valsts nodeva vai depozīts.
Sociālā krīze vēl pastāv
Līdztekus dažādajām iecerētajām ekonomiskajām aktivitātēm valdības pārstāvji iepazīstināja ar iecerēto sociālo un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Labklājības ministre Ilze Viņķele uzsvēra, ka ministrijas nākamā gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana. To plānots panākt, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām – cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem un pensionāriem.
Nākamā gada budžeta projektā iecerēts palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstus pirmās un otrās grupas invalīdiem no 45 uz
54 un 58 latiem mēnesī. Cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts varētu pieaugt no pašreizējiem 75 latiem līdz 97 latiem mēnesī pirmās grupas invalīdiem un 90 latiem mēnesī otrās grupas invalīdiem. Īpašās kopšanas pabalstu pieaugušajiem plānots palielināt no 100 līdz 150 latiem mēnesī.
Pret jauniešu bezdarbu
Par svarīgu jauninājumu I. Viņķele minēja jaunatnes atbalsta programmas ieviešanu no 2014. gada janvāra. Programma paredz, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā no brīža, kad tie kļūst par bezdarbniekiem vai formāli beidz izglītoties, saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības vai apmācības piedāvājumu. Šajā ES finansētajā programmā Latvija plānojusi piedalīties ar līdzfinansējumu, septiņu gadu laikā tam atvēlot vismaz 59 miljonus eiro. Šo naudu ir cerības saņemt arī darba devējiem, ja viņi veicinās savos uzņēmumos jauniešu piesaisti.
Labklājības ministre arī sacīja, ka no nākamā gada varētu atsākties valsts līdzfinansējums tiem uzņēmējiem, kas ar darbu vasaras periodā nodrošinās skolēnus.
