Prieks tevi redzēt svētkos, – tā 27. jūlijā laukumā pie Rundāles novada domes ēkas cits citam teica rundālieši.
Annas dienas gadatirgū, atklājot jaunizveidoto «zaļo» tirdziņu, valdīja īsta svētku gaisotne.
Atjaunota tradīcija
Uz sarīkojumu tika aicinātas visas Rundāles novadā dzīvojošās Annas, kopskaitā 36. Klātesošās septiņas Annas tika sveiktas svētkos, un viņām lūdza atklāt «Mājtirgu» jeb «zaļo» tirdziņu Pilsrundālē, svinīgi pārgriežot uz skatuves novilkto lenti.
Pasākuma organizatore Lilita Lauskiniece skaidro Annas dienas gadatirgus nozīmi latviešu dzīvē: «Šie svētki saistīti ar diviem seniem latviešu svētkiem: Annas un Jēkaba dienu – saimnieka un saimnieces dienu.» Agrāk Rundāles pagastā bija tradīcija svinēt Annas dienu, godinot čaklākos lauku sētu saimniekus. Šī gada 27. jūlijā šī tradīcija ir atjaunota, tikai jaunā veidolā. Līdz ar daudzpusīgo kultūras programmu apmeklētājiem tika piedāvāts pirkt un pārdot vietējo mājražotāju un amatnieku produkciju.
Novērtēt plača vietu
Arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis aicināja novērtēt jauniemantoto vietu Rundāles centrā: «Gribētos šeit redzēt tirgotājus un mājražotājus, kas pārdotu savu produkciju un papildinātu ienākumus. Būtu labi, ja tirgus laukumu kā skaistu un sakoptu vietu turpmāk aktīvi izmantotu ne tikai gadatirgos, bet arī ikdienā un dažādos vietējos pasākumos.»
Svētku apmeklētājus izklaidēja ar uzvedumu «Saimnieks meklē saimnieci». Saimnieka jeb Jēkaba lomā bija iejuties Dailes teātra aktieris Gundars Silakaktiņš, viņam palīdzēja Rundāles novada pašdarbības kolektīvi. Jēkabs ieradās cēla zirga mugurā, kurš kļuva arvien nemierīgāks, tuvojoties cilvēku pūlim un mūzikas skaņām. Aktieris stāsta, ka šī viņam bija otrā reize zirga mugurā: «Biju nedaudz satraucies, ka zirgs ir par daudz satrakojies. Likās, ka es pats zemē nenokāpšu.»
Uz skatuves skanot dziesmām, izdzīvojot teatralizētas epizodes un lecot vieglā deju solī, aktieris nerimtīgi meklēja savu saimnieci jeb Annu no Rundāles, liekot piemērīt dāmām līdzpaņemto sarkano kurpīti.
Rundālietes Dzintra Muceniece un Silvija Krūmiņa atzinīgi vērtē pārdomāto sarīkojuma programmu. Vislielāko iespaidu atstājušas ugunīgās čigāndejas un teatralizētās epizodes, vērtē svētku dalībnieces.
Rindas pie gardumiem
Ģimenes ar bērniem varēja izklaidēties radošajās darbnīcās. Notika lielā Rundāles dekora veidošana no augiem un zālēm, zīmēšana. Rundāliete Līga Helviga piedāvāja meistarklases dekoru veidošanā no kaltētiem ziediem. Tā kā Rundālē trūkst vietas, kur iegādāties apsveikuma kartītes, viņai tapa ideja veidot tās pašai. «Tā ir īsa pamācība, kā tikt ārā no bezizejas situācijām,» nosmej L. Helviga, «kad ir iedvesma, top arī radoša izpausme.»
Sarīkojuma apmeklētāja Ineta Loseva radošās darbnīcas izmantoja praktiskam mērķim: «Esmu sajūsmināta par iespēju savai draudzenei dzimšanas dienā pagatavot skaistu apsveikuma kartīti.»
Radošo darbnīcu organizēšanā piedalījās jauniešu biedrība «Mums pieder pasaule», izklaidējot apmeklētājus ar «Powerizeriem» jeb metāla atsperu kāju demonstrāciju. Eva Reinfelde stāsta, ka ar tiem iemācīties staigāt nav sarežģīti – 66 gadus vecs vīrs uzkāpis un uzreiz brīvi pārvietojies bez citu palīdzības.
Apmeklētāji visvairāk bija iecienījuši tās radošās darbnīcas, kur tapa vietējo saimnieču gardumi. Tika vārīts ābolu ievārījums, ceptas pankūkas, rosinot lielu izēšanos, kas radīja cilvēku rindas pie pilnajiem šķīvjiem. Tapa Annas dienas zupa, ko no siera un dārzeņiem gatavoja Ļena Kampāne. Viņa atklāj, ka zupu sākuši vārīt jau no desmitiem rītā, bet katls bijis par mazu, jo gatavais virums iztukšojies jau pirmajā stundā.
Tirgošanās nenorimst
Tirgošanās nenorima arī pēc svinīgā sarīkojuma. Galvenokārt tirgus laukumā varēja sastapt Rundāles vietējos tirgotājus un amatniekus, kuru ražojumu popularizēšana ir šīs vietas mērķis. Līdzās bija viesi un projekta partneri no Pļaviņām, Viesītes un Lietuvas. Tirgū varēja iegādāties teju visu, sākot ar ogām, gaļas produktiem, medu, dārzeņiem, sieru un konfektēm, beidzot ar rokdarbiem, gleznām, keramiku u. c.
Annu Truntiku, Rundāles novada zemnieku saimniecības «Jaunlejnieki» saimnieci, pasākumā sveica un nodēvēja par «visplašākās sirds» Annu. Tirgojot ogas, kūciņas, kas rotātas ar avenēm, upenēm un jāņogām, kā arī veldzējot apmeklētāju slāpes ar atspirdzinošu ogu dzērienu, viņa stāstīja, ka visi ienākumi tiks ziedoti pansionātam. Zemniece piebilst, ka ne jau tirgošanās ir tas svarīgākais, bet gan iespēja sastapt desmit gadus neredzētas paziņas. «Jauko atmosfēru rada satiktie cilvēki,» noteic A. Truntika.
Keramikas izstrādājumus tirgoja Laura Ikerte no Pilsrundāles «Baltās mājas» cepļa. Viņa atklāj, ka gadatirgū visvairāk pārdotas māla bļodas. «Nebiju gaidījusi tik lielu atsaucību, jo šķiet, ka vietējiem viss mājās jau ir,» pārsteigumu neslēpa L. Ikerte. Visi viņas tirgotie priekšmeti bija pašas vai meitas gatavoti.
Kopā ar vietējo z/s «Alūksti» no Rundāles novada un lietuvietes Romas Mačenes medus produktiem veselīgu dažādu ziedu medu piedāvāja tirgotāji no Viesītes. Desmit trīslitru burkas esot izpirktas uzreiz, vēl tirgots medus puslitra burkās un medus ar šūnām. No Viesītes atvesti arī biedrības «Zīle» rokdarbi. Pārdevēja Dina Hodaseviča atklāja, ka cilvēki no precēm bieži aizgūst idejas. «Vislielākais pieprasījums ir tautiskajām zeķēm un bērnu cepurītēm,» piebilst rokdarbniece.
«Kronēts Rundālē»
Gadatirgus apmeklētājiem bija iespēja nobalsot par labāko tirdziņa produktu jeb piešķirt kvalitātes zīmi «Kronēts Rundālē». Vislielākās simpātijas paustas rundālietes Irēnas Purvišķes produkcijai. Viņa apmeklētājiem piedāvāja marinētus un sālītus gurķīšus, kā arī konservētus dārzeņus. Saimniece neslēpj prieku par iegūto titulu un spriež – tas tāpēc, ka cilvēki viņas produkciju jau sen pazīst.
Rundāliete Dzintra Muceniece noteic: «Tas, ka tirgus ir pašā ciemata centrā, ir ļoti labi, jo tur vienmēr jūtama cilvēku rosība. Tirgus noteikti attīstīsies, jo vietējiem ražotājiem tas ir nepieciešams.» Viņa atminas, ka pērn rudenī vietējie jau pamanījušies tirgot pašu audzēto, bet tagad tam būs sakopta vieta.
Līdzīgi «Mājtirgus» atklāšanas pasākumi paredzēti 3. augustā Viesītē un 21. septembrī Šauļos Lietuvā. Katru gadu Rundāles «zaļajā» tirdziņā tiks organizēti dažādi pasākumi. 11. oktobrī te rīkos Pasaules putras dienu, 25. novembrī iecerēts Andrejdienas «Cimdu tirgus», 21. decembrī – Piparkūku tirgus un Ziemassvētku egles iedegšana.
UZZIŅAI
Lai tirgus laukumu varētu izmantot ikdienā, ir jāievēro Rundāles «zaļā» tirdziņa jeb «Mājtirgus» kārtības noteikumi. Tie paredz, ka par kārtību un citiem jautājumiem tirgošanās vietās atbildīgs domes izpilddirektors Aigars Sietiņš.
Tirgotājiem Rundāles novada domes kasē vai internetbankā jāsamaksā trīs latu tirdzniecības nodeva, bet no vietējiem rundāliešiem tā netiek prasīta.
Tirdzniecības vieta jāizvēlas atbilstīgi norādes zīmēm. Vieta no pirmā līdz trešajam galdam paredzēta augļiem, ogām un dārzeņiem, ceturtais un piektais galds – medum, maizei un miltu produktiem. Sestais un septītais galds atvēlēts piena un gaļas produktiem, astotais un devītais – amatnieku darinājumiem. Desmitais un vienpadsmitais galds paredzēts ziediem un stādiem.
Tirgotājiem ir pienākums uzturēt kārtībā tirgošanās teritoriju, atstāt to sakoptu, atkritumus izmest konteineros, ievērot ugunsdrošības noteikumus. Transportlīdzeklis jānovieto automašīnu stāvlaukuma iezīmētajās vietās.
