Pils muzeja teritorijā notiek arheoloģiskie izrakumi, lai atklātu Rundāles vecās – 16. gadsimta pirmajā pusē celtās – pils pamatus. Izpēte notiek sektorā starp «Baltās mājas» fasādi un dīķi.
Muzeja ekspedīcija
Arheoloģiskajos izrakumos piedalās Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti – pētnieks, vēstures zinātņu doktors Vitolds Muižnieks un muzeja viduslaiku kolekciju glabātāja Ilze Mālkalniete. Pētījumi notiek pēc Rundāles pils muzeja iniciatīvas. Izrakumi sākās jūlijā un turpināsies vēl divas nedēļas.
Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis skaidro: «Veco 16. gadsimta pili uzbūvēja fon Grothusi, kam tolaik piederēja Rundāle. Šī pils 1555. gadā ir minēta Livonijas piļu sarakstā, tās īpašnieks no 1527. līdz 1576. gadam bija Otto (otrais) fon Grothuss. Arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli 1735. gada rudenī veco pili lika nojaukt, lai akmeņus izmantotu jaunās Rundāles pils būvei. Grothusu pili Rastrelli bija uzzīmējis – tā ir ļoti svarīga vēsturiska liecība. Pirms pieciem gadiem Rundāles pils muzejs pirmo reizi šajā laukumā organizēja arheoloģisko izpēti, atklājot daudz vēlākas – 18. gadsimta – būves akmens pamatus. Iespējams, tā bijusi saimniecības ēka.»
Meklē stūrus
Grothusu pils galveno kontūru arheologi meklē sektora austrumu stūrī. Stāsta Vitolds Muižnieks: «Sākotnēji nelolojām lielas cerības, ka izdosies atrast 16. gadsimta pils paliekas. Konstatējām, ka iepriekš atraktie mūri ir vēlāka laikmeta saimniecības ēkas paliekas. Tomēr mūs pavadīja veiksme. Jūlijā izdevās atrast vecās pils pamatu divus stūrus, tagad meklējam trešo un ceturto. Grothusu pils sienu vietas ir kā izdobtas trajektorijas, jo 1735. gadā akmeņi tika izlauzti līdz pašiem pamatiem. Mūsu orientieris ir Rastrelli zīmējums, taču, sākot attīrīt kontūru, sapratām, ka vecā pils bijusi krietni lielāka nekā arhitekta zīmētā.»
Rundāles pils muzejs nākotnē eksponēs izrakumu laukuma stūri, kur vecā pils saduras ar 18. gadsimta būves pamatiem, ieceri atklāj V. Muižnieks. Apskates vietā paredzēts uzbūvēt stikla nojumi. Zālienā speciāli tiks iezīmēta vecās pils galvenā kontūra. «Priecājamies par unikāliem atradumiem,» teic arheologs, «pirms nedēļas uzgājām sudraba karotīti, iepriekš – daudz krāšņu podiņu fragmentu, kas ir līdzīgi Bauskas pilī esošajiem.»
Atrod saules pulksteni
Sudraba karotītē ir iegravēts Grothusu dzimtas ģerbonis un Dītriha fon Grothusa iniciāļi. Dītrihs 1599. gadā tika apbedīts Bauskas luterāņu baznīcā, viņa kapavietu iezīmē epitāfija. Arheologi no zemes izcēla arī sudraba uzgalīti ar renesanses ornamenta gravējumu, bet vēl īpatnējāks priekšmets uziets nevis vecās pils vietā, bet gan aiz dīķa. Tas ir 16. gadsimta saules pulkstenis – ļoti reti sastopama lieta. Savulaik līdzīgs pulkstenis atrasts Turaidas pilī, saka I. Lancmanis.
Arheoloģe Ilze Mālkalniete teic, ka tūristi, īpaši gidi un grupu vadītāji, interesējas par izpētes vietā notiekošo. «Akadēmiskas lekcijas viņiem nelasām, bet labprāt atbildam uz jautājumiem. Arī vietējie iedzīvotāji grib zināt, kā mums veicas Grothusu pils pamatu meklējumos,» tā Ilze. Liela interese par izpētes ekspedīciju ir Rundāles māksliniecei un restauratorei Laurai Ikertei.
Ar tehniku un papildu darbaspēku – racējiem – arheologus nodrošina Rundāles pils muzejs. Dalībnieki cer, ka arheoloģiskā ekspedīcija sagādās vēl citus pārsteigumus. Izrakumi, visticamāk, turpināsies 2014. gada vasarā.
