Pasaules čempionāta blakusvāģiem Latvijas posmā Ķeguma trasē «Zelta zirgs» 10. un 11. augustā uzvaru guva Etjēns Bakss un Kaspars Stupelis.
Baušķenieks Elvijs Mucenieks ar Janu Hendriksu abos braucienos bija spiesti izstāties tehnisku pro-blēmu dēļ. Pirms sacensības sportists, kura dzimtā puse ir Gailīšu pagasta Mūsas ciems, neslēpa, ka Ķegumā mērķis ir cīnīties par vietām uz pjedestāla. Tieši tāpēc izstāšanās šoreiz bija ļoti sāpīga.
Strādā profesionāli
Pirms vairākiem gadiem E. Mucenieks sacīja, ka viņa mērķis ir parādīt sevi pasaulei un regulāri finišēt labāko desmitniekā. Tagad plāni ir lielāki, baušķenieks atklāja pirms sacensībām: «Nu jau sāk neapmierināt pat ceturtā vieta. Tā ir ar latviešiem – vienmēr gribas vairāk. Patīkami sajust, ka uzskata par favorītu.»
Latvijā ekipāža ieradās kā kopvērtējuma trešās vietas ieguvēja, pēdējā laikā izcīnītas pat otrās vietas. Komandas sagatavotība ļāva cerēt uz labiem rezultātiem. «Mums ir profesionāla komanda. Divi mehāniķi strādā tikai ar tehniku, vēl viens darbinieks palīdz remontēt motociklu un gatavo ēst. Komforts sacensību laikā noder – var atvilkt elpu,» tā E. Mucenieks.
Sagatavošanās procesā šogad problēmu nebija – baušķenieku no komandas mītnes šķir desmit minūtes. Treniņiem traucējumu nav, darbavietā ar puišu sasniegumiem motokrosā lepojas.
Ģimene atbalsta
Ķegumā baušķenieku atbalstīja kupls radu pulks. «Esam gandrīz pilna komanda. Bijām arī uz sacensībām Igaunijā. Radinieka veiksme ir pārvērtusi mūs par motokrosa faniem,» stāsta E. Mucenieka krustmāte Modrīte Muceniece. Viņa atzīst, ka jaunumus par puiša panākumiem ģimene regulāri uzzina internetā.
Kopā ar dēlu ir tēvs un māte – Dailis un Vita Mucenieki. Tēvam Elvija panākumi ir kā sapņa piepildījums, bet māte katru reizi pirms sacensībām uztraucas. Ķegumā pa nakti stipri lija, trase bija ļoti slapja, un Vita Muceniece raizējās – kas tagad notiks? Mamma ļoti priecājas par dēla panākumiem: «Bijām uz sacensībām Beļģijā, ciemojāmies viņa darbavietā, tur ir liels plakāts ar Elvija attēlu. Var redzēt, ka ar viņu lepojas.» Vita teic, ka uz sacensībām komandu regulāri pavada sponsori, kas aktīvi jūt līdzi braucējiem.
Paliek kalnā
E. Mucenieka braucamrīku uz priekšu dzen «WSP Zabel» divtaktu motors ar 780 kubikcentimetru dzinēju. «Janam ir agresīvs braukšanas stils. Jaudīgais motors braucamrīku trasē rausta uz visām pusēm, un četrtaktu motors neizturēja. Divtaktu motors ir izturīgāks, motociklu var vairāk noslogot,» pirms sacensībām stāstīja E. Mucenieks. Lai arī motociklam regulāri maina dažādas detaļas, dzinēju, riepas, tomēr to iemīl gluži kā dzīvu būtni. «To dvēselīti, kas atrodas mocītī, nopirkt nevar,» teic kantētājs.
Pirmajā braucienā tūlīt pēc pirmā pagrieziena uzticamais spēkrats J. Hendriksu un E. Mucenieku «iznesa» otrajā vietā, kuru viņi noturēja. Lai arī pirms tam trasi bija izbraukuši kvadracikli, tā vēl aizvien bija slapja un dubļaina. Lēcieni nebija augsti, ekipāža jutās droši un stabili saglabāja otro vietu. Skatītāji ik pa laikam roku lika pie sirds, vērojot, kā izmisīgi pakaļ dzenas Beļģijas ekipāža Bens Adriansens ar kantētāju Benu van den Bogārtu. Dažbrīd likās, ka ekipāža kritīs, taču B. Adriansena spēcīgās rokas spēja savaldīt motociklu.
Divus apļus pirms beigām ap-stājās dzinējs, un J. Hendrikss un
E. Mucenieks ar motociklu palika kalna galotnē. Iegūta 25. vieta.
Nav jaudas
E. Mucenieks trasi pameta drūmā noskaņojumā, bet boksos nomierinājās un sāka gatavoties nākamajam braucienam. Pie darba ķērās mehāniķi, bija jānomaina dzinējs – motocikla sirds. Kad tas bija paveikts, dzesētājā tika pamanīta sūce. Līdz startam bija atlikušas
20 minūtes, un mehāniķi veikli mainīja dzesēšanas radiatoru. Palīgā nāca E. Mucenieks, un viss tika laikus pabeigts. Nākamajam startam ekipāža bija gatava.
Jau pēc pirmā līkuma bija manāms, ka jaunā motocikla «sirds» nav īpaši jaudīga – otrajā pagriezienā B. Adriansens nostūma
J. Hendriksu malā, vēlāk garām aizgāja arī brāļi Daideri. Pietrūka jaudas. Tomēr līdz priekšpēdējam aplim ekipāža pārliecinoši ieņēma ceturto vietu.
Kad visi finišēja, E. Mucenieks nāca malā kājām, pa ceļam apsveikdams uzvarētājus. Šoreiz nolūzis amortizators. «Trasē uzdūrāmies uz akmens. Laikam tur radās defekts,» notikušo faniem skaidroja sportists. Otrajā braucienā iegūta 20. vieta, un ekipāža čempionāta kopvērtējumā palika bez punktiem.
Kopvērtējumā divos braucienos uzvaru svinēja Nīderlandes sportists E. Bakss ar latviešu kantētāju K. Stupeli. Otrais bija B. Adriansens ar kantētāju B. van den Bogārtu, trešajā vietā – brāļi Jānis un Lauris Daideri. Pasaules čempionāta kopvērtējumā ekipāža J. Hendrikss un E. Mucenieks atrodas ceturtajā vietā.
Turpinās cīnīties
Jau pirms Ķeguma sacensībām Elvijs Mucenieks atzina, ka šogad par pirmajām divām vietām diez vai iznāks cīnīties. «Adriansenam šogad klājas labi – ir jauns un meistarīgs kantētājs, konkurentu ekipāžām gadās visādas likstas. Viņam pat avārijas ir veiksmīgas – vienā no sacensībām motors apstājās nākamajā līkumā pēc finiša,» atminas E. Mucenieks. Beļģu braucējam plāns esot vienkāršs – galvenais ir finišēt visos posmos, tas būs pietiekami, lai izcīnītu pirmo vietu kopvērtējumā.
Neaizsniedzami bija Etjēns Bakss un Kaspars Stupelis. Traumas un neveiksmes iepriekš viņiem traucēja cīnīties par pirmo vietu, bet tagad viņi uzvar visas sacensības pēc kārtas, un diez vai kāds spēs viņus izkonkurēt no otrās vietas. Toties brāļus Daiderus pārspēt cīņā par trešo vietu var – pēdējās sacensībās, kur izdevies finišēt, brāļi Daideri palika aiz mūsu sportista ekipāžas.
Puiši šogad piedalās arī Nīderlandes un Beļģijas čempionātos. Pēdējā komanda pagaidām atpaliek no B. Adriansena par desmit punktiem, bet vēl divos sacensību posmos var starpību sadeldēt.
E. Muceniekam lielas cerības ir uz Nāciju kausa izcīņu, kur viņš pārstāvēs Beļģijas komandu. Trijotnei – J. Hendriksam, B. Adriansenam un kopvērtējuma desmitās vietas ieguvējam Džeisonam van Dālem – vajadzētu izcīnīt uzvaru.
Domās E. Mucenieks reizēm jau ir nākamā gada posmā Ķegumā – uz pjedestāla Latvijā beidzot ir jāuzkāpj!
VIEDOKĻI
Elvijs Mucenieks par Janu Hendriksu:
– Par sadarbību ar J. Hendriksu vienojāmies jau pagājušajā gadā pirms Nāciju kausa sacensībām. Tas padarīja vieglāku ziemas darbu – ir labāk, ja trenējoties zini, kam gatavojies. Treniņš man bija Spānijā. Beļģu braucējs sevi ir pierādījis, nav arī finansiālu problēmu. Sākumā likās, ka ar kantētāja maiņu kāds sponsors pametīs komandu, bet tā nenotika – radās vēl trīs atbal-stītāji. Iespējams, ka Ķeguma sacensībās Hendrikss ar visu sirdi nebija trasē. Šajās dienās viņam gaidāms ģimenes pieaugums, un Jana domas reizēm bija tālu prom Beļģijā.
Jans Hendrikss par Elviju Mucenieku:
– Kopā pavadām pirmo gadu. Ar katru sacensību posmu braucam arvien meistarīgāk. Mūsu sadarbību vērtēju kā labu. Elvijs lieliski māk palīdzēt braucējam. Beļģijā dzīvojam turpat blakus, ir viegli trenēties kopā. Konkurenti mums ir ļoti spēcīgi – gan brāļi Daideri, gan Vaclavs un Mareks Rozenhāli no Čehijas. Tomēr ceram, ka šogad izcīnīsim trešo vietu kopvērtējumā.
