Lai gan šorīt lielākajā daļā Latvijas stipri lijis, šajā sezonā ražas
novākšanas darbiem laikapstākļi kopumā ir labvēlīgi. Ražas novākšana
tuvojas noslēgumam Zemgalē, kur jau aktīvi sākusies arī ziemāju sēja,
savukārt pārējos reģionos graudu kulšana vēl turpināsies pāris nedēļas, portālam atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Ieilgusī ziema un neraksturīgi vēlais pavasaris daudzos
lauksaimniekos radīja bažas par šī gada graudu un rapša ražu. Tomēr,
pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem jūlija beigās un augusta
sākumā, kulšanas darbi aizsākās pat agrāk nekā iepriekšējā gadā.
Kooperatīva “Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” valdes
priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka patlaban nokulta vairāk nekā
puse no kooperatīva platībām un laikapstākļi lauku darbiem un ražas
novākšanai kopumā šogad ir bijuši labvēlīgāki nekā pērn.
“Laikapstākļi mūsu pusē ir bijuši normas robežās. Ideāli būtu, ja
nelītu vispār, tomēr arī līdz šim lietusgāzes nav bijušas ekstrēmas.
Izskatās, ka vasarāji ir labāki nekā ziemāji, tomēr gribu uzsvērt, ka
ražu vērtēsim tad, kad būs novākti pēdējie lauki,” sacīja Jansons.
Viņš arī norādīja, ka graudu cenas patlaban biržā ir par 20%-30%
zemākas nekā pērn. “Nav jau tik būtiska absolūtā cena, bet gan starpība
starp ieņēmumiem un izdevumiem, un šogad izejvielas ir bijušas dārgas,”
atzina uzņēmējs.
Arī kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča
sacīja, ka, neraugoties uz lietavām, graudu kvalitāte šogad ir laba.
“Pie mums ir novāktas apmēram divas trešdaļas lauku. Neraugoties uz
to, ka pavasaris iekavējās par mēnesi, patlaban ražas novākšanu ir
izdevies paveikt ātrāk nekā citus gadus. Gribu izteikt atzinību
zemniekiem, jo šogad izdevies izaudzēt tikpat labu ražu kā pērn, turklāt
graudiem ir arī ļoti laba kvalitāte. Laikapstākļi turpina lutināt, jo
tas, ka ik pa laikam uzlīst, nāk par labu iesētajam rapsim. Pagaidām
grēks sūdzēties,” sacīja uzņēmējs.
Savukārt kooperatīva “Latraps” pārstāvji atzina, ka pagājušā gada
rekordraža kopumā šogad netiks pārspēta, tomēr liels sezonas ieguvums ir
labības augstā kvalitāte.
“Jau patlaban skaidrs, ka Zemgalē ienākušies augstākās kvalitātes
kvieši. Latvijas austrumu daļā labības kvalitāti un ražību mazinājis
jūlijā ieilgušais sausums, bet jāņem vērā, ka Latgalē ražas novākšanas
darbi vēl ir zenītā. Iepriekšējā sezona lauksaimniekiem palikusi atmiņā
ar augsto ražību un labības cenām, kā arī ar milzīgiem izdevumiem par
labības kaltēšanu. Šajā gadā tirgus nav sarūpējis līdzvērtīgu cenu, taču
līdz šim daba lutinājusi ar piemērotu laiku kulšanai un ievērojami
mazākiem pirmapstrādes izdevumiem,” norādīja kooperatīvā.
Kā ziņots, pagājušajā sezonā pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūtā
graudu kopējā raža sasniedza 2,1 miljonu tonnu, iepriekšējā gada
rādītājus pārsniedzot par 50,5% jeb 712 500 tonnām. Savukārt graudaugu
ražība pieauga līdz 37 centneriem no viena hektāra.
Savukārt šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu graudu raža būšot par 15-20% zemāka, taču kopumā virs vidējā līmeņa.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju ziemāju graudaugi šogad
aizņem 295 400 hektārus, no tiem lielāko daļu – 250 600 hektārus –
ziemas kvieši. Ar rudziem apsēti 28 500 hektāri, ar tritikāli jeb kviešu
un rudzu hibrīdu – 13 600 hektāri.
