Jau teju mēnesi Bauskā policisti cenšas noskaidrot apstākļus, kādos
nāvējoši savainots kāds vietējais. Pilsētnieki īpaši palīdzēt nevēlas,
teju vai izrādot prieku par vīrieša nāvi, jo viņš pārāk daudz dzēris un
nodevis likumsargiem kādu nelegālu alkohola tirdzniecības vietu, šodien ziņo laikraksts «Vakara ziņas».
Likumsargu sniegtā informācija par notikušo ir skopa. 21. jūlijā ap
pusnakti dežurējošā policijas ekipāža kāda nama pagalmā Uzvaras un
Baznīcas ielas krustojumā izdzirdējusi palīgā saucienus. Piestājot
policisti pamanījuši asinīm notraipītu vīrieti. 51 gadu vecajam Aigaram
Rigastam tika konstatēta durta brūce vēderā, izsauktā neatliekamā
medicīniskā palīdzība cietušo nogādāja slimnīcā. Diemžēl mediķiem
vīrieša dzīvību glābt neizdevās, aiznākamajā dienā viņš nomira. Kamēr
likumsargi cenšas noskaidrot noziegumu izdarījušo personu un aicina
atsaukties notikuma aculieciniekus vai personas, kam ir kāda
informācija, kas varētu palīdzēt policijai noskaidrot lietas apstākļus,
liela daļa pilsētnieku teju vai izrāda prieku par notikušo un nemaz
negrasās palīdzēt šķetināt lietu. «Labi vien ir, beidzot mums būs miers.
Policija meklē bandītu? Kādu? Pats vainīgs!» saka vietējie.
Lielākā daļa uzrunāto kaimiņu nevēlas runāt, apgalvojot, ka neko nav
ne dzirdējuši, ne redzējuši. Arī Aigara māte, visticamāk, nevēlas runāt
par notikušo ar dēlu un, lai arī bija mājās, dzīvokļa durvis «Vakara ziņām» tā arī
neatvēra. «Viņa reti iet ārā, tagad pie durvīm negrib nākt, viņa ir
pret visiem naidīgi noskaņota. Visu laiku viņas dēls dzērājs mūs mocīja,
tagad viņas kaķi piemēslo koridoru, desmit gadus nelaida ārā dzīvnieku,
nu sākusi likt aiz durvīm kopā ar visu kaķēnu,» atklāj viena no
kaimiņienēm, vēloties palikt anonīma. Kaimiņi ir dusmīgi uz mirušā
vīrieša māti, kura pēc dēla nāves visiem pārmetot, ka neviens nav
parūpējies, lai Aigars saņemtu savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
«Vairākas kaimiņienes tonakt nemaz nebija mājās – kas pie bērniem
ciemojās, kas laukos malku ziemai rūpēja, citas gulēja. Neviens taču
neko nedzirdēja, ja jau viņa tik labi zina, ka citi visu dzirdēja, tad
jau pati arī dzirdēja, ko tad pati negāja dēliņam palīgā?!» visai
agresīvi saka kaimiņiene. «Tagad viņa staigā visur, stāstīdama, ka
kaimiņi ir slikti un tā tālāk, bet kāpēc pati neatklāj, ka regulāri
nelaida dēlu dzīvoklī? Māte nesatika ar dēlu – kamēr māte bija slimnīcā,
viņš viņai nozaga 69 latus.» Aigars regulāri nakšņojis patrepē līdzās
mātes dzīvokļa durvīm. Visticamāk, arī pēc saduršanas Aigars mēģinājis
iekļūt pie mātes miteklī, taču nav ielaists – asinis bijušas arī pie
sievietes durvīm, nosmērēti bijuši arī kaimiņu mazuļa rati. Par to, kur
vīrietis guvis durtās brūces, vietējo viedokļi dalās – citi saka, ka tas
noticis pie tuvējā lielveikala, citi piemin kādu koku aleju Brīvības
ielas tuvumā.
Baušķenieki zina teikt, ka Aigars ir
viens no dvīņubrāļiem. «Mēs viņus par rižukiem saucām, jo rudi tādi,
tikai viens gaišāks, otrs tumšāks. Lāga puikas agrāk bija,» saka
Laimonis. Pirms vairāk nekā 20 gadiem aizsaulē aizgājušais vīriešu tēvs
reiz bijis taksists un ģimene tikusi uzskatīta par smalku. Diemžēl tēvs
pārmaiņu laikos zaudējis ienākumu avotu un pamazām nodzēries, līdz
nomiris, jo «neviens neiedeva uzlāpīties». Aigars savulaik strādājis par
autobusa šoferi, braucis pat uz Londonu, otrs brālis pārsvarā bijis bez
darba un pļēgurojis. Arī Aigars, iespējams, tieši alkohola atkarības
dēļ no darba pirms dažiem gadiem atbrīvots.
«Agrāk viņš dzēra ar
pārtraukumiem un, kad bija skaidrā, nu tad bija dikti glauns, sapucējies
kā kungs gāja. Diemžēl pēdējā gada laikā skaidrā viņu redzēja reti, par
laimi, rokas viņš nepalaida, bet apsaukājās gan, vienu no kaimiņienēm
tikai par veco stervu vien sauca, bet kas viņš pats bija – sūds
pēdējais,» kaimiņiene neskopojas ar izteicieniem. «Citi «bomži» vismaz
iet pastrādāt un naudiņu pudelei nopelna, bet šis bija pasācis ubagot
pie domes, pie veikala, reizēm lamājās, ka viņam par maz naudas deva.»
Vienmēr pēc alkohola izgarojumiem,
cigarešu dūmiem un urīna smakojošā kāpņutelpa bijis viens no nepatikas
iemesliem pret Aigaru, bet ziemā izdarītais kaimiņus saniknojis ne pa
jokam. «Mums tualetes ir pagalmā, bija trīs būdiņas vienā rindā. Viņš
taču visu nosvilināja!» stāsta sieviete. Visticamāk, vīrietis mazmājiņā
iemidzis ar aizsmēķētu cigareti. «Atstāja mūs ziemas salā vispār bez
labierīcībām, tagad mājas īpašnieks ir uzbūvējis jaunu būdiņu.» Pērn
vasaras nogalē Aigars izraisījis citu ugunsgrēku, nosvilinot līdz
pamatiem savas mātes šķūnīti jeb, kā kaimiņiene lepni saka par dēļu būvi
– garāžu.
«Māte viņam tur bija sametusi lupatas, lai guļ, laikam pīpēja
un aizdegās. Pats izrāpoja ārā, viss sodrējos melns,» redzēto atceras
kaimiņiene. Ir gan arī Bauskā cilvēki, kas aizstāv Aigaru, norādot, ka
notikušajā vainojama valdības politika. «Ja cilvēks paliek bez darba,
iedomājies to situāciju, ka tevi izmet uz ielas, ko darīt? Tikai
nodzerties. Man vēl darbs ir, strādāju lielā uzņēmumā, diemžēl par mani
nemaksā nodokļus, man nav ne slimības pabalsta, nebūs arī pensijas,
tāpēc arī man nebūs citas iespējas kā kļūt par padibeni,» satriekta ir
kāda sieviete.
Aigaram bijis visai daudz
ienaidnieku, pat pudeles brāļi vīrieša neciešamā rakstura dēļ ar vienā
kompānijā uzturējušies nelabprāt. «Vai, cik reižu viņam bija sasista
seja!» kaimiņiene nemaz nevarot saskaitīt. Tiesa, šoreiz uzbrukuma
iemesls esot nopietnāks, proti, tā bijusi kāda «točkas» saimnieka
atriebība. «Pilsētā runā, ka viņš nodeva «točku» policijai. Viņam nebija
naudas, bet tur viņam nedeva uz parāda, laikam jau par lielu bija
sakrājies. Policija nelegālo tirgotavu izkratīja, un ilgi nebija jāgaida
– pēc divām vai trim dienām rižuku sadūra,» atklāj kāda sieviete.
Kāda pensionāre, kura abus
dvīņubrāļus atceras kopš bērnības un sauc par lāga puikām, ir
neizpratnē, ka pilsētnieki negrib palīdzēt atklāt Aigara slepkavību. «Tā
jau ir, neliešus te piesedz, neviens neko neredz un nedzird. Tajā mājā,
kur dzīvoja nodurtais vīrietis, pirms dažiem gadiem nožņaudza sievieti,
bļodā notecināja asinis, ķermeni sadalīja 50 gabalos, salika somās un
pēc tam aiznesa uz mežu un apraka. Neviens no kaimiņiem neko nebija
dzirdējis, nebija redzējis, nebija nojautis,» smīn sieviete. Izrādās,
šis ir stāsts par savulaik mediju aprakstos dominējušā maniaka Ivara
Grantiņa – divu sieviešu un savas meitas slepkavas – rīcību.
«Tonakt
viņi «tusējās» līdz pusdiviem, visu laiku grieza uz riņķi vienu dziesmu,
neatceros, kuru, bet latviešu. Sēdēju gultā un domāju – kādi idioti, ka
spēlē visu laiku vienu un to pašu dziesmu. Kas notika pēc tam, es
nedzirdēju,» kaimiņienes Ingas slepkavības nakti atceras aiz sienas
dzīvojošā kundze. «Man pēc visa šitā bija insults. Pēc tam sākās Aigara
uzdzīve, tagad vismaz beidzot ir miers.»
