Trušu pilsētiņas saimnieks OJĀRS NARVILS atklāj savus spilgtākos pagājušās nedēļas iespaidus.
– Vasaras noslēgums bija jaušams gan pagājušās nedēļas darbos, gan dabā. Nokults vasaras kviešu lauks, ievāktas četras tonnas graudu, ar ko manas pilsētiņas iemītniekiem būs ziemai jāpietiek. Cītīgi darbojos, graudus maisos bērdams. Esmu gandarīts, ka ar ceļu būvētāju palīdzību izdevies labiekārtot mašīnu stāvlaukuma segumu. Viss sagatavots, lai celtu lopiņiem salmu māju. Tā būs ziemas mītne no bieziem ruļļiem, kurā varēs pārziemot vistas, aitas, zosis. Salmu griesti un sienas ļaus saglabāt ēkā siltumu, tā labi iekļausies apkārtnes ainavā.
Nesen kāds klaiņojošs suns saplosīja vairākus trušus. Tāpēc tagad nakšņoju siena zārdā un sargāju savus dzīvnieciņus. Mēness gaismā redzu, kā atnāk lapsa, pakasa zemi pie būrīšiem, saprot, ka pie maltītes netiks, un dodas projām. Vasaras beigu tuvošanos jūtu naktīs, kas pagājušajā nedēļā kļuva īpaši vēsas. Nedēļas sākumā pie manis atbrauca kāda lietuviešu ģimene no Klaipēdas, lūdza naktsmājas. Varēju viņiem piedāvāt tikai siena zārdu. Pilsētnieki bija sajūsmā, nākamajā rītā atzina – neatceroties, kad tik saldi naktī gulējuši. Šis «serviss» pārspējot pieczvaigžņu viesnīcas ekstras.
Trušu pilsētiņu joprojām apmeklē daudz ārzemnieku, pagājušajā nedēļā bija ieradušies šīs vasaras tālākie viesi – piecu cilvēku grupa no Čīles. Ārzemnieku interese man liek domāt par angļu valodas prasmju uzlabošanu.
Manu zvēru pulku papildinājusi pundurkaziņa, ko kādā saimniecībā gribēja likvidēt. Tagad tā ir pie manis, sestdien pirmo reizi sevi publiski izrādīja Ogres pilsētas svētkos. Savukārt lielāko emocionālo piedzīvojumu guvu sestdienas vakarā Bruknā. Labdarības koncertā biju arī pērn. Taču šosestdien te valdīja īpaša noskaņa – burvīgs vakars, patiesi talantīgi mākslinieki. Tas bija mans šīs vasaras skaistākais saulrieta baudījums.
