Rudens vakaros atmiņas krājas kā krāsainas lapas, atsaucot vasaras spilgtākos iespaidus. Attēlu galerijā atrodu interesanti veidotu atpūtas soliņu – kā laivu. Tas nofotografēts peldvietā Lielezera krastā Limbažos.
Bausku pamatoti dēvē par triju upju pilsētu. Vietējās varas pārstāvji to nemitīgi mēdz uzsvērt, klāstot par šīs vietas unikalitāti. Taču tālāk par ūdeņu slavināšanu mums nekādi neizdodas tikt.
Labiekārtotas pludmales šī jēdziena patiesajā nozīmē Bauskā joprojām nav. Pilsētas pasākumos – kultūras, sporta vai izklaides aktivitātēs – ūdeņi reti kad tiek izmantoti. Nereti nācies mulst iebraucēju priekšā, kad viņi aicina parādīt labākās peldvietas pilsētā. Labiekārtotas, drošas, citiem rādāmas – tādas vietas mums nav.
Ar ārvalstu līdzfinansējumu
Ko nespēj Bauskā, tas Limbažos, astoņu tūkstošu iedzīvotāju pilsētā, ir izdevies. Izmantojot Norvēģijas fondu finansēto pārrobežu projektu «Limbažu un Viljandi kopēja sadarbība ilgtspējīgas vides un tūrisma attīstībā Hanzas savienības ietvaros», Limbaži pirms trim gadiem rekonstruēja un labiekārtoja Lielezera pludmali.
Tika iztīrīta ezera gultne, ieplūdinātas smiltis, izpļautas niedres, labiekārtota peldzona, ierīkoti sporta spēļu laukumi, izveidots glābēju postenis ar glābšanas torni. Sagādāts aktīvam tūrismam nepieciešamais aprīkojums: kuteri, laivas, ūdens velosipēdi, kā arī veikti citi darbi. Projekta izmaksas bija 553 787 lati, no tiem Norvēģijas fonda finansējums – 470 719 latu.
Ceļā uz Zilo karogu
Limbažu pašvaldības attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Ieleja atzīst, ka pludmales labiekārtošana bijusi neatliekama lieta, jo līdz tam laipas, soliņi – tas viss bija laikazoba sagrauzts padomju gadu mantojums. Limbažu Lielezeru iecienījuši laivotāji, te notiek treniņnometnes, starptautiski mači. Arī tādēļ vajadzēja veikt labiekārtošanu.
Pašvaldība jau agrāk bija izveidojusi aģentūru Lielezera un Dūņezera apsaimniekošanai («ALDA»). Tagad tās darbu klāstā iekļauta pludmales uzturēšana. Aģentūras direktors Jānis Remess skaidro, ka vasaras mēnešos te strādā divi dežuranti. Teritorijas sakopšana galvenokārt ir tā dēvēto «simtlatnieku» pārziņā.
Šogad pludmale saņēmusi nacionālās peldvietas sertifikātu. Darbi turpinās, Lielezera pludmalei ir reālas izredzes iegūt prestižo Zilo karogu. Plats solis šīs ieceres īstenošanā sperts šovasar. Vides izglītības fonda organizētajā balsojumā par pludmalēm, kas saņēmušas nacionālo sertifikātu, pārliecinoši uzvarēja Lielezera pludmale, gūstot iemīļotākās pludmales titulu. Fonda vadītājs Jānis Ulme, pasniedzot dāvanu – īpašo soliņu, pauda cerību, ka nākamgad Limbažu pludmalē plīvos Zilais karogs.
Cerības uz jaunatni
Pēc Limbažos paveiktā iepazīšanas šoreiz nolēmu ar jautājumiem nemocīt Bauskas vietvaru. Vairākus gadus nācies dzirdēt tikai žēlabas par teju «neiespējamo misiju» – visiem standartiem un prasībām atbilstīgas pludmales izveidi. Tomēr kāda no pašvaldības nākusī informācija pesimistiskajās prognozēs iemeta cerību stariņu.
Ir sarosījušies Bauskas jaunieši, izveidojot biedrību «Par aktīvu un veselu sabiedrību». Sagatavots projekts, kas guvis finansiālu atbalstu LEADER programmā. Izlietojot piešķirto finansējumu – 18 000 latu, kā arī pašu ieguldījumus, nākampavasar Mūsā, pretim Bauskas stadionam, iecerēts izveidot veikparku ar vietu ūdenssportam, braukšanai uz vējdēļa, kuru vilks troses.
Biedrības aktīvists Modris Lešinskis pauda cerību, ka aktīvās atpūtas bāzes izveidošana varētu kalpot kā pirmais solis turpmākajai pludmales labiekārtošanai.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikrakstu «Auseklis».
VIEDOKĻI
Ģirts Ieleja, Limbažu novada domes attīstības nodaļas vadītājs:
– Šajā projektā galvenie ieguvēji ir pašvaldības iedzīvotāji, jo nevar salīdzināt, kā šeit bija agrāk. Baseins – tas ir mūsu tālāko laiku sapnis, tādēļ sākām ar to, kam varējām rast līdzfinansējumu, – pludmali. Pirmais bija Eiropas Savienības finansēts pārrobežu sadarbības projekts, par kura līdzekļiem izstrādājām pludmales labiekārtošanas tehnisko projektu. Tas palīdzēja iegūt Norvēģijas finansējumu. Mans ieteikums Bauskas kolēģiem būtu, īstenojot vienu projektu, atstāt tajā kādu «āķīti», kas pēc tam ļautu «noķert» nākamo līdzfinansējuma naudas plūsmu.
Ilze Millere, Limbažu tūrisma informācijas centra vadītāja:
– Šis objekts noteikti paildzina tūristu uzkavēšanās laiku pilsētā. Atpūta pludmalē, atnākšana līdz pilsētas centram pa labiekārtoto dabas taku veicina apetīti, kas atkal ir saistoši ēdināšanas jomas uzņēmējiem. Tā ķēdīte turpinās. Uzlabotā pludmales sporta infrastruktūra piesaista aktīvās atpūtas piekritējus. Šis objekts sev «pieaudzē» klāt citus – pirts pakalpojumus, veikbordu, tiek domāts par kempingu.
Jānis Remess, pašvaldības aģentūras «ALDA» direktors:
– Es vēlētos, lai pilsētnieki un viesi saudzīgāk izturētos pret aprīkojumu, lai gan par īpašiem kaitējumiem nevar runāt. Sakopta vide attur no postīšanas. Nākotnē vajadzētu vairāk padomāt par ērtībām makšķerniekiem. Uzlabot un izvērsties vienmēr var.
Ināra Vanaga, Limbažu 3. vidusskolas bibliotekāre:
– Tagad te ir daudz drošāk, jo peldvieta sadalīta dažādos dziļumos. Te droši varu laist bērnus peldēties. Ja atbrauc viesi, mums šī ir viena no iecienītākajām pastaigu un atpūtas vietām. Noteikti bija vērts ieguldīt līdzekļus pludmales labiekārtošanā.
