Kā vērtējat Rīgas domes ideju galvaspilsētā nedeklarētajiem par sabiedrisko transportu prasīt lielāku maksu?
Alvis Feldmanis, Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Ceram uz veselo saprātu
Saprotu Rīgas pašvaldību, kas domā par savu budžetu, bet neatbalstu šo ierosinājumu, ja ir runa par mūsu novada cilvēkiem. Ne visiem ir iespēja deklarēties Rīgā, un ne katrs var atrast darbu savas dzīvesvietas tuvumā.
Uzskatu, ka šādu jautājumu regulēšana ir valdības kompetencē, ne jau katrai pašvaldībai jāizdomā savi likumi. Šis lēmums skars daudzas Rīgai tuvējās pašvaldības, tāpēc ceru, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nesaskaņos šādu soli. Tad uzvarētu veselais saprāts.
Problēma zināmā mērā radusies tāpēc, ka dzīvesvietas deklarēšanas sistēma ir ačgārna, un tā ir valdības kompetence. Jāsakārto arī dotācijas pasažieru pārvadājumiem. Galvaspilsētas pašvaldības iniciatīva ir nerisināto problēmu sekas. Rīga ir izstājusies no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), bet domāju, ka arī LPS šādu soli neatbalstītu.
Atis Avots, Iecavas novada domes deputāts
Vienīgais centrs
Domāju, tas ir nepareizi, jo Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, tur atrodas virkne valsts institūciju, veselības iestāžu, kas pieejamas tikai tur. Ja man jābrauc uz Valsts arhīvu pēc uzziņas, kāpēc sabiedriskajā transportā jāmaksā vairāk Rīgas pašvaldībai? Tad rīdziniekiem jāuzliek sēņu vai peldēšanās nodoklis par to, ka viņi izmanto lauku resursus.
Pusei Iecavas novada iedzīvotāju darbavietas ir citu pašvaldību teritorijā. Es pats strādāju Bauskā, nodokļus maksāju Iecavā, bet pilsētā pusdienoju un iepērkos pārtikas veikalos. Līdzīgi ir Rīgā strādājošajiem – tur viņi maksā par pakalpojumiem un precēm.
Iespējams, to var regulēt valsts ar īpašu likumu par galvaspilsētu, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ko iecavnieks nopelna Rīgā, dalot 70:30 Iecavai un galvaspilsētai. No pašvaldības pozīcijām Rīgas mēram Nilam Ušakovam ir iemesls prasīt vairāk, bet valstij ir jāregulē galvaspilsētas situācija.
Ja lēmums tiks pieņemts, paredzu, ka daļa uzņēmumu ar laiku varētu pārcelties ārpus Rīgas, jo darbaspēks ar papildu izdevumiem ceļam kļūs dārgāks.
Krišjānis Kariņš, Eiropas parlamenta deputāts
Šķeļ sabiedrību
Rīgas pašvaldības ideju atzīstu par ļoti neauglīgu, tā neveicina sabiedrības vienotību. Dalīt Latvijas iedzīvotājus rīdziniekos un nerīdziniekos ir diskriminējoši. Zināms, ka no daudzām Latvijas pilsētām tūkstošiem cilvēku katru dienu dodas strādāt uz Rīgu. Strādājot galvaspilsētā, viņi ceļ Rīgas un valsts ekonomiku. Ieviešot jauno kārtību, mērs Nils Ušakovs vēlas sodīt šos cilvēkus.
Ja Rīgas infrastruktūra tiktu izmantota tikai caurbraucot, tas būtu cits jautājums, taču pašlaik galvaspilsēta ir ekonomiskās un saimnieciskās darbības centrā – Rīga tiek celta arī ar nerīdzinieku rokām. Manuprāt, valsts galvaspilsētas vadītājam drīzāk vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā veicināt iedzīvotāju labklājību, nevis dalīt «banānus» rīdziniekiem.
Eiropas Savienībā pašvaldības sniedz atlaides saviem iedzīvotājiem dažādās formās, jo tām ir tiesības veidot katrai savu politiku. Latvija ir teritoriāli maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu, tāpēc mēģinājumi nodalīt galvaspilsētas iedzīvotājus no pārējiem ir kaitnieciska rīcība.
