Ukrainas iedzīvotāji Bauskas novadā uzsākuši darbu gan zemnieku saimniecībās, gan pašvaldības iestādēs, gan komercsabiedrībās

Līdz 21.aprīlim 1354 Ukrainas civiliedzīvotāji sākuši darbu Latvijā, portālu informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Lūdzot precizēt, cik kara bēgļu ir atraduši darbu Bauskas novadā, VID norādīja, ka šāda datu atlase ir sarežģīta un īsā laikā nav izpildāma.

Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane pastāstīja, ka līdz trešdienai, 27. aprīlim, filiālē reģistrēti 18 Ukrainas civiliedzīvotāju iesniegumi nodarbinātības pabalsta saņemšanai. Šobrīd pieņemti astoņi pozitīvi lēmumi.

I. Bēmane atklāja, ka Ukrainas iedzīvotāji Bauskas novadā uzsākuši darbu gan zemnieku saimniecībās, gan pašvaldību iestādēs, gan komercsabiedrībās: 3 pedagogu palīgi, 5 sezonas laukstrādnieki, 2 saimniecības strādnieki, 2 tehniskie darbinieki, pa vienam –  viesnīcas administratoram, iepakošanas iekārtu operatoram, kravas automobiļu vadītājam, būvstrādniekam, pārdevējam konsultantam un vecāko dabaszinātņu laborantam.

Ik dienu klātienē un pa telefonu tiek sniegtas vairākas konsultācijas nodarbinātības jautājumos. Ukrainas civiliedzīvotāji ir pozitīvi noskaņoti un ļoti motivēti darbam, apliecina NVA Bauskas filiāles vadītāja I. Bēmane.

Ukrainiete Jeļizaveta Kļimenko apmetusies pie radiniekiem Iecavā. Uz Latviju brauca, jo zināja, ka radi šeit ir, bet pazīstami nebija. “Pagaidām nevaru pateikt, vai meklēšu īres mitekli. Esmu jauns cilvēks. Protams, gribas būt patstāvīgai. Rīgā var vairāk nopelnīt, bet arī dzīvošanas izmaksas lielākas. Viss atduras finanšu pieejamībā. Tomēr iespējas ir,” teic J. Kļimenko.

Latvijas valsts ukrainietei izmaksāja pabalstu, iedzīvotāji sniedza humāno palīdzību. “Tā kā esmu viena, man ir vieglāk. Līdz šim saņemto atbalstu vērtēju kā ievērojamu. Tas ļoti palīdz, ja esi šurp atbraucis tik ar maisiņu rokā. Esmu apģērbta un apauta. Otro nedēļu strādāju veikalā «Iecavas drogas» par pārdevēju, kaut gan esmu izmācījusies par permanentā meikapa meistari.

Galvaspilsētā piedāvā darbu, bet instrumenti un vajadzīgie materiāli palika Ukrainā. Mēģinu tos atdabūt uz Latviju. Var jau nopirkt uz vietas, taču tie ir dārgi. Varbūt vēlāk varēšu to izdarīt,” stāsta ukrainiete.

Viņa apstiprina, ka arī citas bēgles meklē darbu. “Grūti, ja ir mazi bērni un nevar iekārtot dārziņā vai darba grafiks nesakrīt ar bērnudārza darba laiku. Citām mammām atvasēm tālmācība skolā Ukrainā. Psiholoģiski ir ļoti grūti. Daudzi gaida, kad noslēgs pamieru, tad krāmēs čemodānu un brauks mājās,” tā J. Kļimenko.