Aptauja: 25% vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā

25% vecāku ar saviem bērniem daudz runā par karu Ukrainā, viņuprāt, atklāta saruna veicina drošības sajūtu, liecina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēja “Bite” veiktās aptaujas dati.

Dati liecina, ka 44% vecāku ir pārrunājuši ar bērniem būtiskākos faktus par karu Ukrainā, bet 19% vecāku atzinuši, ka pārrunā šo tematu ar bērniem ļoti limitēti, vēloties pasargāt viņus no negatīvas ietekmes.

Tikmēr 12% par to nav runājuši nemaz, jo uzskata, ka tā var izvairīties no trauksmes radīšanas bērnos.

Bērnu un pusaudžu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norāda, ka agri vai vēlu vietējie bērni sastapsies ar ukraiņu bēgļu bērniem, piemēram, skolās, bērnudārzos, pulciņos un citviet. Līdz ar to noslēpt informāciju, kāpēc viņi nonākuši te Latvijā, kas ir karš, faktiski nav iespējams un to darīt būtu nepareizi.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējie pasaules notikumi rada lielu neziņu un spriedzi, kas neizbēgami ietekmē arī bērnus un pusaudžus. Ja pieaugušajiem ir iespēja iegūt informāciju no dažādiem avotiem, analizēt to un mazināt satraukumu, uzticoties valsts iestādēm vai sekojot publiskajiem paziņojumiem, tad bērniem ļoti bieži vienīgais avots, uz kuru viņi var droši paļauties, ir vecāki.

“Ģimenei ir vislielākā loma bērnu un pusaudžu informēšanā par notikumiem, tā radot viņiem arī drošības sajūtu. Protams, tas, cik daudz un kā vecāki stāsta bērniem par karu, ir jābūt katras ģimenes izvēlei un jāņem arī vērā bērna vecums. Šīs sarunas ir stūrakmens, lai mēs veidotu iekļaujošu un empātisku vidi,” sacīja psihoterapeits.

Papildus viņš minēja, ka arī izglītības iestādēs ir svarīgi atkārtot kopīgās vērtības, kas skolā tiek ievērotas, tostarp definējot, kādas ir skolasbiedru attiecības ne tikai starp Ukrainas un vietējiem bērniem, bet kopumā. Viņaprāt, bēgļu bērnu ierašanās skolās var saasināt mobinga riskus, tāpēc iestāšanās par cieņpilnām attiecībām bez mobinga ir jābūt katras skolas vērtību centrā.

Arī “Bite” korporatīvo un sabiedrisko attiecību vadītāja Una Ahuna-Ozola novērojusi, ka bērni ar informāciju par karu un bēgļiem sastopas arī savās mobilajās ierīcēs, īpaši sociālajos tīklos, tādēļ sabiedrības, īpaši bērnu, informēšanai ir liela loma un, ja iekļaujoša vide bēgļu bērniem ir būtiska prioritāte, bēgt no saturīgas sarunas par šo tēmu skolā vai ģimenē nebūtu pareizi.

Saskaņā ar aptaujas datiem, teju katrs otrais jeb 49% vecāku atzinuši, ka vietējiem bērniem ukraiņu bēgļu iekļaušana nesagādās izaicinājumus, jo bērni ātri pielāgojas.

Savukārt 25% Latvijas vecāku uzskata, ka izaicinājumi būs un tos radīs mācību process, kā arī valodas barjera. 18% par to nav domājuši, bet 6% respondentu jau ir dzirdējuši par pirmajiem pozitīvajiem piemēriem ukraiņu bēgļu bērnu iekļaušanā.

Psihoterapeits norāda, ka neatkarīgi no tām vai bērni ātri pielāgojas, ir virkne lietu, ko var darīt, sākot ar drošas vides radīšanu, sniedzot bēgļu bērniem iespēju apmeklēt skolu, pulciņus, palīdzot mājas darbos, tā viņiem pēc iespējas ātrāk atgriežoties dzīvē, kāda tā bija pirms kara. Tikpat nozīmīgi ir pievērst lielāku uzmanību šo bērnu psihiskajam un emocionālajam stāvoklim, kas, traumatiskās pieredzes dēļ, var strauji mainīties.

Aptauju veikta 2022.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, un tajā piedalījās vairāk nekā 500 Latvijas vecāki ar skolas vecuma bērniem.