Bauskas novada Īslīces pagasta bitenieks Oskars Spalis īsti nepiekrīt britu zinātnieku paustajam vērtējumam, ka Baltijas valstīs kritiski trūkst bišu kultūraugu apputeksnēšanai.
«Mūsu bitēm trūkst barības, jo daudzi lauki ir likvidēti,» vērtē biškopis, «Latvijā ir potenciāls, lai dubultotu bišu saimju skaitu, taču augi salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta 30. gadiem ir mainījušies. Ir vairāk labības lauku, bet nav tik daudz brīvo, dabisko pļavu. Tā kā par pļaušanu maksā subsīdijas, augi nespēj izziedēt. Būtu labāk, ja pļavas ilgāk atstātu nenopļautas.»
Kā vēstījuši britu zinātnieki no Redingas universitātes, pētījumā noskaidrots, ka vairāk nekā pusē Eiropas valstu nav pietiekami lielas bišu populācijas kultūraugu sējumu apputeksnēšanai. Vissliktākā situācija esot Moldovā, Lielbritānijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, kur medus bišu saimes pietiek tikai aptuveni ceturtdaļas sējumu apputeksnēšanai, ziņo aģentūras LETA-BBC.
Medus bišu daudzums Eiropā aizvadītajos gados samazinājies pesticīdu un slimību dēļ, vienlaikus reģionā aizvien pieaug biodegvielas kultūraugu sējumu platības. Zinātnieki aprēķinājuši, ka Eiropā pašlaik ir 13,4 miljoni bišu saimju jeb aptuveni septiņu miljardu medus bišu iztrūkums, kuru vietā sējumos strādā savvaļas apputeksnētāji.
Zinātnieki brīdina, ka tuvākajos gados Eiropā šajā jomā «gaidāma katastrofa». Kaut arī Eiropas Savienība (ES) ir spērusi soļus medus bišu aizsardzībai, ierobežojot atsevišķu pesticīdu lietošanu, virkne citu direktīvu pastiprinot apputeksnēšanas problēmu. Piemēram, ar ES atjaunojamās degvielas direktīvu līdz 2020. gadam 10% transporta degvielas jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem, līdz ar to eļļas augu sējumi Eiropā pieaugs. Pētnieki brīdina, ka šajā situācijā jāpalīdz apputeksnētājiem kukaiņiem, lai nezaudētu ražu apjomu.
