Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) kategoriski nepiekrīt Valsts
kontroles (VK) publiskajā telpā paustajam viedoklim, ka tiek tērēti
“lieli valsts budžeta līdzekļi, bet darbība – imitēta”, aģentūrai LETA
pauda ZPR izpilddirektors Valdis Veips.
Viņš uzskata, ka VK sniegtajā informācijā trūkst precizējumu, tādēļ
plašsaziņas līdzekļos izskanējušie apgalvojumi ir pārsteidzīgi.
Veicot revīziju ZPR, VK nekonstatēja būtiskas nepilnības iestādes
administrācijas darbā, un līdzvērtīgi novērtēts arī Eiropas Savienības
(ES) struktūrfondu Informācijas centra darbs, tādēļ nav saprotams VK
vadītājas paustais vispārinātais viedoklis, pauda Veips.
Viņš informēja, ka ZPR pērn no valsts pamatfunkciju nodrošināšanai
saņēma 167 881 latu (238 874 eiro). No šiem līdzekļiem iestādes funkciju
veikšanai piešķirts 106 881 lats (152 079 eiro), ES struktūrfondu
informācijas centra darbības nodrošināšanai (valsts budžeta daļa) – 21
400 latu (30 450 eiro), bet sabiedriskā transporta reģionālo vietējas
nozīmes pārvadājumu organizēšanai – 40 000 latu (56 915 eiro).
Līdzvērtīgu finansējumu saņēmuši arī pārējie plānošanas reģioni, un
tie tiek izlietoti telpu nomai, transporta nodrošināšanai, darbinieku
algām un citiem līdzvērtīgiem izdevumiem.
ZPR izpilddirektors secinājis, ka VK atzinumā par plānošanas
reģioniem minētie “gandrīz 13 miljoni” latu radušies, jo vienkopus
saskaitītas reģioniem sniegtās dotācijas un “tranzīta finansējums” –
dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kuras ZPR
tikai administrē, sadalot reģionālajiem sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniedzējiem.
2013.gadā kopā ZPR sabiedriskā transporta pārvadājumiem saņēma 2 215
111 latus (3 151 837 eiro), turklāt šie līdzekļi pilnībā pārskaitīti
transporta pakalpojumu sniedzējiem, skaidroja Veips.
Viņš uzsvēra, ka savu pilnvaru un cilvēkresursu robežās plānošanas
reģions ir nodrošinājis izdevumu kontroli pārvadātāju uzņēmumos, turklāt
saskaņojis tos ar Autotransporta direkciju. Arī VK ārpus reģiona
revīzijas atsevišķi veikusi pārbaudes pārvadātāju uzņēmumos,
nekonstatējot būtiskus pārkāpumus.
“Valsts kontroles revīzijas laikā ZPR sniedza viedokli par valstiska
līmeņa sistēmiskām nepilnībām dotāciju sadales kārtībā, tomēr revidenti
savā ziņojumā šo informāciju nav analizējuši, sarunās minot, ka
likumdošana jau ir grozīta un dotāciju sadales kārtība vairs neskaršot
reģionus,” pauda ZPR izpilddirektors.
Viņš atgādināja, ka plānošanas reģioni ir nozīmīgs vidutājs starp
centrālo varu un pašvaldībām, kas nodrošina interešu pārstāvniecību un
rūpējas par līdzsvarotu reģionālo attīstību, ievērojot kā reģionu, tā
pašvaldību individuālās atšķirības.
“ZPR piekrīt VK viedoklim, ka normatīvajos aktos pastāv robi, kā dēļ
nav iespējams pilnvērtīgi pildīt valsts noteiktās plānošanas reģiona
funkcijas, tomēr vēršam uzmanību, ka Laimdotas Straujumas (V) vadītā
Ministru kabineta deklarācijā pausta valdības apņemšanās īstenot
pasākumus, lai nostiprinātu pašvaldību un plānošanas reģionu lomu
uzņēmējdarbības un reģiona sociālekonomiskās attīstības veicināšanā,”
pauda Veips.
Līdztekus savu pamatfunkciju izpildei, plānošanas reģioni aktīvi
strādā, lai piesaistītu ES programmu finansējumu savu teritoriju
attīstībai. Svarīgi, ka jau vairākus gadus ZPR, īstenojot dažādus
reģionālos un starptautiskos projektus, aktīvi piedalās uzņēmējdarbības,
vides aizsardzības, tūrisma, sociālās un kultūras nozares attīstīšanā.
Veiktie aprēķini liecina, ka piesaistītais Eiropas Savienības fondu
finansējums ik gadu ir vismaz desmit reizes lielāks nekā iestādei
piešķirtās valsts dotācijas, turklāt piesaistītie līdzekļi tiek iztērēti
tieši reģiona novadu attīstībā, piemēram, renovēti muzeji, izveidoti
amatniecības centri, izvietotas videonovērošanas sistēmas daudzās
pilsētās, sekmēts tūrisma piedāvājums un tamlīdzīgi, pauda Veips.
ZPR arī akcentē, ka iestāde ir vienīgais plānošanas reģions valstī,
kurā ietilpstošās pašvaldības ir finansiāli uzskatījušas par
nepieciešamu atbalstīt iestādes darbu. Līdz ar to VK minējums par
nevēlēšanos “balsot ar saviem maciņiem” nav saistošs ZPR – Zemgales
pašvaldības izprot iestādes pienesumu pārstāvētajās pašvaldībās.
Kā ziņots, veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju
izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek
imitētas, šodien žurnālistiem pavēstīja valsts kontroliere Elita
Krūmiņa.
Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro.
Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības
tiek imitētas. Pēc Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību
imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve skaidroja, ka
iemesls tam ir robi normatīvajos aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo
iestāžu kontrole pār reģioniem. To nepietiekami dara gan Satiksmes
ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Valsts kontrole ir izstrādājusi 46 ieteikumus. Tomēr valsts pārvaldei
vajadzētu pieņemt lēmumu, vai šie plānošanas reģioni vispār ir
nepieciešami.
