Tēlnieka Āra Smildzera pieminekli Vilim Plūdonim «Atmodusies straume» pašvaldība iecerējusi uzstādīt dzejnieka mājās Ceraukstes pagasta «Lejeniekos».
Autors bija ieradies Bauskā otrdien, 11. februārī, lai spriestu par idejas īstenošanu. Pēc diskusijām novada domē tēlnieks, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja darbinieki, kā arī pašvaldības pārstāvji devās uz «Lejeniekiem».
Būs jāvāc ziedojumi
Ieceri plānots īstenot ar ziedotāju atbalstu, jo par pašvaldības naudu šovasar veidos pieminekli dzejniekam Bauskā. Domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks uzsver, ka piemiņas zīmei būtu organiski jāiekļaujas ainavā, nebojājot muzejmājas noskaņu. Ā. Smildzers uzskata, ka piemiņas zīmē paustais vēstījums par Plūdoni kā nacionālā romantisma iemiesotāju latviešu literatūrā varētu papildināt «Lejenieku» koptēlu.
Arhitekte Vita Polkovņikova uzskata, ka vispirms vajadzētu vienoties par «Lejenieku» nākotnes koncepciju: «Vai tas būs elitārs piemineklis, autentisks muzejs vai apskates objekts daudziem apmeklētājiem – skolēniem, aktīvās atpūtas cienītājiem, ģimenēm? Katram vajadzīgi citādi intereses elementi, un to izvietojumam jābūt korektam pret vēsturiskajām vērtībām.»
Jāglābj ēkas
Atbalstošo noskaņu izjauca mākslas vēsturnieces Inas Līnes kategoriskie iebildumi: «Pirms pāris dienām televīzijā apgalvoju, ka «Lejenieki» ir laimīgi izvairījušies no monumentālās propagandas formas darbiem. Tagad es ar lielām šausmām dzirdu, ka šo jau papostīto, bet vēl saglābjamo Zemgales lauku ainavu grib «izdaiļot» ar pieminekli. Labākais piemineklis Vilim Plūdonim ir viņa sēta, kurā ienākot varētu sajust gaisotni, kāda valdīja dzejnieka dzīves laikā. Ēkas «Lejeniekos» ir ļoti sliktā stāvoklī. Tās jāglābj, jāremontē, jānovērš bezgala daudz līdz šim sastrādāto kļūdu. Jūs gribat pie šīm skrandām pielikt zelta pogu!»
Zinātniece pauda bažas, ka tā arī netiks atrasti līdzekļi nopietnai visu ēku, sētas restaurācijai. «Jāsaved kārtībā tas, kas iet postā, un tad var domāt par turpmāko. Pieminekli uzstādīt nav grūti, bet tikt vaļā no neveiksmīgiem, vidi un ideju degradējošiem elementiem ir ļoti sarežģīti,» secina I. Līne.
Neredz pretrunu
R. Ābelnieks uzskata, ka nav korekti pretnostatīt pieminekli un ēku kompleksam vajadzīgo remontu. Viņš skaidroja, ka piemiņas zīme būtu vēl viens papildu elements, kas apliecinātu mūslaiku cilvēku cieņu dzejniekam. Arī tēlnieks Ā. Smildzers neredzot pretrunu starp pieminekli un vēlmi saglabāt «Lejenieku» sētu kā kultūrvēsturisku pērli.
Savukārt I. Līne uzsvēra, ka jau tagad «Lejeniekos» ir daudz vidi un noskaņu degradējoša – šūpoles un spēļu elementi sētā, noskaņai neatbilstīgi stendi: «Lūdzu, nepārvērtīsim «Lejeniekus» par Disnejlendu, kur ierodas skolēnu pūļi baudīt atrakcijas! Ļausim apmeklētājiem sajust Zemgales lauku sētas burvību!»
Diskusijas dalībnieki pārliecinājās, kādā stāvoklī ir «Lejenieku» ēkas un sētas ainava. Tēlnieks Ā. Smildzers pauda vēlmi redzēt dabā vietu, kur pieminekli varētu novietot. Atbilstīgi videi viņš veidotu detalizētu piemiņas zīmes maketu. Pašu pieminekli plānots gatavot no nerūsējošā tērauda.
