Pirmajā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) organizētajā atbalsta grupas nodarbībā Bauskā piedalījās vien dažas audžuģimeņu mātes.
Valsts apmaksātais seminārs, ko vadīja psiholoģijas maģistre Dace Vaišļa, galvenokārt bija paredzēts audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm, taču aicināts tika jebkurš.
Mazākā lokā
Nodarbību mērķis ir ar vecākiem apspriest dažādas psiholoģiskās un emocionālās situācijas, kas var rasties saskarsmē ar bērniem, īpaši, ja viņi nonākuši audžuģimenē pēc tam, kad bāriņtiesa lēmusi par šķiršanos no bioloģiskajiem vecākiem.
Zemgalē par Bauskas nodaļu atbildīgās Lilitas Seržānes ieguldītais informēšanas darbs, apzvanot arī Iecavas, Vecumnieku un Rundāles sociālos centrus, kā arī Bauskas novada pagasta pārvaldes, neesot atmaksājies. Uz atbalsta grupu bija ieradušās vien dažas audžumammas no Bauskas novada audžuģimeņu biedrības «Spēlmaņi». L. Seržāne domā: «Pamatā tam visam ir cilvēka nevēlēšanās atzīt, ka nespēj ar kaut ko tikt galā, tāpēc problēmu labāk neredzēt.»
Mazas atbalsta grupas tomēr dod priekšrocības – valda privātāka attieksme un mazāka varbūtība, ka jebkas personīgs izies ārpus sarunbiedru loka.
Savs un cits
D. Vaišļa psiholoģijas jomā darbojas jau 20 gadu, strādājusi bērnunamā, viņai ir privāta saskare ar audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem. Viņa ir klīniskā psiholoģe, tātad ne tikai vada konsultācijas, bet arī vērtē un sagatavo oficiālus atzinumus. Viņa rosināja sanākušās audžumātes dalīties pieredzē par dažādu situāciju risināšanu ikdienā.
Par iedvesmas avotu un labo piemēru psiholoģe nosauca Bauskas audžumammu Birutu Stepiņu. Viņas tēlu psiholoģe vizualizējot acu priekšā, kad saskarsmē ar bērniem piezogas izjūta: «Es to nespēju!»
Pasākums bija kā «iedvesmas bumba», īpaši sirdi aizķēra stāsti, kā sievietes nolēmušas kļūt par audžumammām un ko tālab nācies ziedot. Visas kā viena atzina: «Ir labi ar saviem bērniem, bet var palīdzēt arī citiem!» Kāda audžumamma bērnu slimības laikā bez ievērības atstājusi savu veselību, cita šajā darbā iesaistījusi vīru, un arī viņš pabeidzis mācības, lai atbalstītu sievu.
Audžuvecāki noliedz, ka šis darbs ļautu iedzīvoties materiālos labumos un ir gatavi ar dokumentiem un čekiem pierādīt pretējo.
Mēģina tikties slepus
Sievietes diskutēja par robu sistēmā saistībā ar audžuvecāku un bioloģisko vecāku komunikāciju. «Spēlmaņu» vadītāja L. Seržāne ir pārliecināta, ka tikšanās laikā starp bioloģiskajiem un audžuvecākiem obligāta ir bāriņtiesas vai sociālā darbinieka klātbūtne. Realitātē gan situācija ir citādāka. Bioloģiskie vecāki, kuri nav mierā ar bērnu izņemšanu no ģimenes, nereti meklējot iespēju slepus tikties ar atvasēm, zvanot audžuvecākiem, kaut arī šāda kontaktēšanās viņiem nav atļauta.
Audžumātes teic, ka saprot īsto vecāku emocijas, taču nereti viņu vēlme komunicēt ar bērniem esot īslaicīga, proti, viņi «svētdienas» tikšanās laikā rod emocionālo piepildījumu un pēc tās uz nenoteiktu laiku nozūd. Taču audžuģimenei nākas pārdzīvot emociju vētru, kad bērns, nesagaidot nākamo tikšanos ar bioloģiskajiem vecākiem, izgāž savu vilšanos uz audžuvecākiem. Viņuprāt, diskutabls ir jautājums, vai laikā, kad bērns izņemts no bioloģiskās ģimenes, tam būtu jātiekas ar īstajiem vecākiem, ja vien bāriņtiesa nelemj par bērna atgriešanos pie tiem.
No visas valsts
Likumdošana noteic visai stingru kārtību, kā tikšanās rīkojamas, taču nereti grēkojot sociālie darbinieki, kas informē bioloģiskos vecākus par bērnu atrašanās vietu un audžuvecāku telefoniem, aizrāda audžumātes.
Lai gan «Spēlmaņu» dalībnieki ir Bauskas novada iedzīvotāji, audžuģimenes uzņem bērnus no visas Latvijas, uzsver L. Seržāne. Bieži vien bērna uzņemšana ģimenē no viena pagasta esot pat apgrūtinoša, jo ierastā vide un «nelabvēlīgie» vecāki ir turpat tuvumā, bet bērnam reizumis labāk esot iepriekš piedzīvoto ātrāk aizmirst.
Turklāt laiks, kad bērns ir izņemts no bioloģiskās ģimenes, ir jāizmanto, lai atbildīgās iestādes un speciālisti strādātu ar vecākiem un uzlabotu viņu dzīves situāciju. Citādi ir maza iespēja, ka vecāku tiesības tiks atjaunotas, uzskata audžumātes.
Pēc diskusijām seminārā audžumammas izmantoja iespēju individuāli izrunāt svarīgas lietas ar psiholoģi.
