Vai pilnpiens ar ierauga baktērijām var tikt nosaukts par krējumu? Latvijas lielākie piena produktu ražotāji šādu produktu sauc par krējumu. «Rimi» veikalos esmu atradis tikai divus krējuma ražotājus, un to produkcija atšķiras no pārējo želejveidīgās masas.
– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta eksperts Gints Briežkalns skaidro, ka pilnpiens ar ierauga baktērijām var saukties par krējumu, balstoties uz spēkā esošo likumdošanu. Skābais krējums var tikt dēvēts par krējumu, ar šī produkta aprakstu «piena produkts emulsijas «eļļa – ūdenī» veidā, kas iegūts, separēšanas procesā atdalot piena beztauku daļu un pievienojot ieraugu, kas sastāv no vairākām pienskābes baktēriju sugām», pieminot kvalitātes rādītājus – produktā piena taukiem jābūt ne mazāk par 10%. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 97.
Vai ir iespējams elektronisko identifikācijas karti (eID) saņemt ātrāk nekā noteiktajās divās dienās?
– Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose paskaidroja, ka Rīgas nodaļās personu apliecinošu dokumentu iespējams saņemt nākamajā darbdienā vai tajā pašā dienā, ja dokumentus iesniedz darba laika sākumā no pulksten 8 līdz 10.
Vai ar Āfrikas cūku mēri inficētu cūkgaļu drīkst lietot uzturā? Vai šī slimība ir bīstama arī cilvēkiem?
– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe skaidro, ka Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ar kuru neatkarīgi no vecuma slimo gan mājas, gan meža cūkas. ĀCM ir saslimšana, kas, izņemot cūkas, nav bīstama ne citiem dzīvniekiem, ne cilvēkiem, bet tiem ir būtiska loma slimības pārnešanā un izplatīšanā. A. Joffe uzsver, ka ĀCM Latvijas teritorijā nekad nav reģistrēts. PVD neiesaka izmantot uzturā gaļu, ja cūkas varētu būt inficētas ar cūku mēri, taču vispirms jānoskaidro, kur tāda piedāvāta.
PVD atgādina, ka pārtikas apritē drīkst nonākt tikai veterināro inspektoru uzraudzītā kautuvē sagatavota dzīvnieku gaļa. Visiem dzīvniekiem, kuri nonāk kautuvē, valsts pilnvarots veterinārārsts veic pirmskaušanas veterināro apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Tātad – ja patērētājs iegādājas legālas izcelsmes gaļu, nav jābaidās par to, vai tā ir droša lietošanai uzturā.
PVD speciālisti ir izstrādājuši ieteikumus drošai cūkgaļas pagatavošanai, proti, gaļa jāiegādājas legālā tirdzniecības vietā – veikalā vai tirgū, pirms termiskās apstrādes gaļu ieteicams sagriezt nelielos gabaliņos, lai termiskās apstrādes laikā gaļas dziļākajos slāņos tiktu sasniegta dažādu slimību ierosinātāju iznīcināšanai vajadzīgā temperatūra. Gaļas iekšējai temperatūrai termiskās apstrādes laikā jāsasniedz +77° C, un no brīža, kad temperatūra sasniegta, gaļu jāturpina karsēt vismaz divas stundas. Mājās kautu cūku un meža cūku gaļu pirms lietošanas uzturā PVD speciālisti aicina vienmēr laboratoriski pārbaudīt.
Bauskas slimnīcā un poliklīnikā pakalpojumiem no februāra ir cēlušās cenas. Šis ir pašvaldības uzņēmums, vai ar novada domi cenu kāpums ir saskaņots? Kāds iemesls ir maksas paaugstinājumam?
– SIA «Bauskas slimnīca» finanšu- uzskaites daļas vadītāja Sandra Drozdovska paskaidroja, ka iestāde ir palielinājusi maksas pakalpojumu cenas no februāra, lai nodrošinātu darba algas pieaugumu darbiniekiem, kas sniedz maksas medicīnas pakalpojumus. Tas veikts saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem.
2013. gada 27. augusta MK noteikumi Nr. 665 nosaka minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi. Minimālā darba alga tiek paaugstināta par LVL 25 jeb 35,43 eiro. Tāpat vidējā darba samaksa ir paaugstināta, ievērojot MK noteikumus Nr. 1529, palielinot manipulāciju un epizožu vērtību.
Maksas pakalpojumu cena ir palielināta tikai par algas daļu. Piemēram, acu ārsta apskate pērn bija 14,23 eiro, no februāra maksas pakalpojums ir 15,00 eiro. Savukārt Nacionālais veselības dienests par šo pašu pakalpojumu no šī gada maksā slimnīcai 22,17 eiro, pacients maksā noteikto iemaksu 4,27 eiro, kopā 26,44 eiro.
SIA «Bauskas slimnīca» ir kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitāls pieder Bauskas novada domei, bet finasējumu slimnīca nopelna pati, sniedzot valsts un pacientu apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Iestāde «Maksas pakalpojumu sarakstu» ir saskaņojusi ar Bauskas novada domi šī gada 28. janvārī.
