Iecavas novada olu produktu ražotāja a/s «Balticovo» ekspluatācijā nodevusi rapšu sēklu pārstrādes rūpnīcu, «Bauskas Dzīvi» informēja uzņēmuma pārstāve Liāna Bokša.
Pārstrādes procesa galaprodukts ir rapšu eļļa, kā arī rapšu izspiedes, ko izmanto pašu sagatavotajā putnu barībā.
Vietējā barība lētāk
Tā uzņēmums samazina galaprodukta ražošanas izmaksas, skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs: «Rūpnīca tika veidota, lai iegūtu augstas kvalitātes putnu barības izejvielu. Mūsu pamatuzdevums bija nodrošināt putnu barību ar vietējas izcelsmes augstas kvalitātes proteīna avotu.» Pašu ražotas rapšu izspiedes palētina barības ražošanas procesu aptuveni par 2%, liecina uzņēmuma aprēķini. Kā ziņots, «Balticovo» barības sagatavošanas cehā putnu barībā pārstrādā arī no tuvējās apkaimes zemniekiem iegādātos graudus.
Rapšu pārstrādes projektā investēti divi miljoni eiro. Rapšu sēklu pārstrādes iekārtas uzstādītas «Balticovo» putnu barības sagatavošanas cehā uzņēmuma teritorijā, kurā strādā 11 darbinieki. Pārstrādes jauda ir 25 tūkstoši tonnu rapšu sēklu gadā. Izejvielu pērk no vietējiem zemniekiem, uzsver uzņēmuma vadītājs.
Jauns blakusprodukts
Kā blakusproduktu «Balticovo» iegūst auksti spiestu rapšu eļļu, kas ir kvalitatīva un satur pilnu vitamīnu gammu, kā arī Omega 3 un Omega 6 taukskābes, uzsver A. Veinbergs. Iegūtā rapšu eļļa tiek pildīta dažādos fasējumos un pārdota Baltijas valstu tirgū, informē L. Bokša, piebilstot, ka nākotnē plānots eļļu rafinēt, lai paaugstinātu tās vērtību. Pašlaik eļļa «Balticovo» ražotnē tiek pildīta lielos iepakojumos, ne mazumtirdzniecības tīklam paredzētās pudelēs, noskaidroja «Bauskas Dzīve».
Jau vēstīts, ka a/s «Balticovo» ir Ziemeļeiropas vistu olu un to produktu ražošanas līdere, viena no iespaidīgākajām nozares pārstāvēm Eiropā. Lielākā «Balticovo» akciju īpašniece ir vietējā kapitāla firma «BCO».
Iecavas novada uzņēmumā tiek ražotas gan vistu olas mazumtirdzniecībai, gan olu produkti ēdināšanas un viesmīlības sektoram, piemēram, šķidro olu un omlešu masa, melanža, vārītas, lobītas olas utt. Uzņēmums eksportē līdz 70% saražotās produkcijas. Ražotnē ir 75 darbinieki, vairāk nekā puse ir Iecavas novada iedzīvotāji. Uzņēmuma reorganizācija pēc privatizācijas sākta 2004. gadā, kopumā investējot ap 42 miljoniem eiro.
Kaltē un tirgo
«Balticovo» jaunais blakusprodukts neveido traucējošu konkurenci uzņēmumam «Iecavnieks&Co», kam rapšu sēklu pārstrāde ir pamatbizness, «Bauskas Dzīvei» apstiprināja otra Iecavas novada lauksaimniecības produktu ražotāja valdes priekšsēdētājs Intars Galītis.
«Tieši otrādi, sadarbojamies ar «Balticovo» vairākos virzienos,» atklāj I. Galītis, «mūsu kaltē tiek žāvētas viņu nopirktās sēklas, jo savas rapšu kaltes kaimiņiem nav. «Balticovo» no mums iegādājas rapšus pārstrādei, jo mēs visas rezerves paši neizmantojam.»
Līdz ar sadarbību izejvielu sagādē uzņēmumi kopīgi meklē un paplašina rapšu eļļas eksporta tirgu, stāsta I. Galītis. ««Balticovo» daudz produkcijas piegādā HORECA jeb viesnīcu, restorānu un ēdināšanas servisa tirgū ārvalstīs. Tur var piedāvāt arī mūsu produkciju, un te redzam labu perspektīvu,» skaidro «Iecavnieks&Co» vadītājs, «mums kā viena novada kaimiņiem ir labas attiecības, uzņēmumu attīstība nevis saasina konkurenci, bet gan uzlabo ražošanu.»
I. Galītis neparedz, ka «Balticovo» rapšu pārstrādes blakusbizness varētu radīt deficītu rapšu sēklu piegādē. «Lielāko daļu Latvijā izaudzēto rapšu eksportē. Līdz šim pārstrādes sēklu pārtikai pilnīgi pietiek, nekādu trūkumu nesaredzam,» vērtē ražotājs, «ja eksports mērāms 100 tūkstošos un vairāk tonnu, «Balticovo» papildu pieprasījums būs daži procenti. Tas nav nekas daudz – pāris kuģu no mūsu ostām neizbrauks,» nosmej iecavnieks.
Nākamā gada rapšu ražas prognozes I. Galītis pagaidām nevērtē, kaut atzīst, ka sniega trūkums ir riskants ziemājiem. «Tagad laukos zaļumu nemana, bet augi vēl var saņemties. Biedējošākais scenārijs būtu spēcīgs kailsals martā. Tas var pielikt punktu gan ziemas rapšiem, gan labībai, īpaši tad, ja būs atsākusies veģetācija un augos ritēs šķidrums. Taču ļoti ceram, ka būs labi,» teic laukkopis.
