Pensionāri no Bauskas novada Īslīces pagasta ASTRU RIMŠEVICU sestdien, 22. februārī, «Bauskas Dzīve» sastapa Ceraukstes pagasta Griķu pamatskolas sporta zālē. Astra stāsta:
– Kopš jaunības man paticis sports. Esmu spēlējusi volejbolu, piedalījusies dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Tādēļ arī šodien esmu te, lai sekotu, kā noris «Pavasara kausa 2014» izcīņa volejbolā sievietēm.
Februāris šogad ir tāds dīvains, ar pavasara noskaņu. Par to īpaši priecājas vīrs Aleksandrs, kuram nepatīk ziema un arī šīs lietainās dienas. Man gan lietus patīk, jo tas attīra zemi. Jācer, ka drīz varēs rosīties dārzā.
Pagājušajā nedēļā spilgts piedzīvojums bija kārtējais teātra apmeklējums. Daudzus gadus nebiju bijusi Rīgas Krievu drāmas teātrī, tādēļ uz izrādi «Tango ar Stroku» devos ar interesi. Lieliska mūzika, dejas, interesanti vizuālie efekti. Tomēr kopumā iestudējums mani neuzrunāja, jo īpaši nesaistīja pati izrādes tēma.
Vai ik dienas atvēlu laiku grāmatu lasīšanai. Pašai jau šķiet, ka Īslīces bibliotēkā būšu visas grāmatas izlasījusi. Visvairāk man patīk sērijas «Lata romāni» grāmatās atspoguļotie sižeti.
Nedaudz žēl, ka ātri pagāja divas Olimpisko spēļu nedēļas. Pensionāriem, kuri daudz laika var pavadīt pie televizora, tas bija patiesi interesanti. Protams, sekoju līdzi, ļoti priecājos par Latvijas sportistiem. Brāļi Šici bija mani favorīti. Prieks par Martina Dukura startu. Žēl, ka viņš neizcīnīja zelta medaļu. Man grūti saprast to starpību, kas viņu šķīra no uzvarētāja. Patika skatīties mūsējo hokejistu spēli ar šveiciešiem.
Daudz ko no tā, kas notika Kijevā, es nesapratu. Taču skaidrs ir viens – tik daudz cilvēkiem tur nebija jāiet bojā. Un šī nelaime mani ļoti sāpina.
Pēdējā mana darba vieta bija «Maximā», par kuru man nav saglabājušās tās labākās atmiņas. Skumji, ka pagājuši jau trīs mēneši no briesmīgās traģēdijas Zolitūdē, bet skaidrības joprojām nav nekādas.
Tāda ir tā pensionāru ikdiena tagad – ne īsti ziemā, ne pavasarī.
