Februārī Bauskas novada pašvaldībā noslēdzās konkurss par vitrāžu izgatavošanu Bauskas pilij, un par izdevīgāko tika atzīts stikla mākslinieces Initas Ēmanes piedāvājums.
Bauskas pils muzeja sabiedrisko
attiecību speciāliste Ilva Bitēna informēja, ka Initas
Ēmanes piedāvātā līgumcena par stiklojuma atjaunošanu ir 41 994 eiro, un
logu vitrāžu atjaunošana Bauskas pilij ir daļa no 1 399 610 latus (1 991 477 eiro) vērtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta “Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”.
Māksliniece veidojusi vitrāžas Rīgas Melngalvju namam un Liezeres luterāņu baznīcai. Vitrāžiste jau ir apmeklējusi Bauskas
pili, iepazinusi līdz šim veiktos darbus un esošo logu stiklojumu,
tikusies ar vācu vitrāžu stikla ražošanas uzņēmuma “Lamberts”
speciālistiem, lai vienotos par stiklu izgatavošanu, informēja Bauskas pils muzeja galvenā speciāliste pētniecības darbā Taiga Skane.
Vācu firmas pārstāvis apmeklēja Bauskas pili, izpētīja arheoloģiskajos izrakumos atrastos stiklus un saņēma stikla paraugus, pēc kuriem Vācijā speciāli Bauskas
pils logu restaurācijai tiks izgatavots vitrāžu stikls. Vācu
speciālists ļoti augstu novērtēja 90.gados Latvijā izgatavoto stiklu un
amatnieku veikumu.
Muzeja pārstāve skaidroja, ka senākās dokumentālās liecības par
stiklinieku darbību Latvijā sniedz ziņas par Hinriku Gedenu, kurš
darbojies Rīgā ap 1458.gadu un saņēmis 16 markas par stiklotajiem
ķemerejas (pilsētas tiesas) logiem rātsnamā. 1541.gadā Rīgā nodibināta
stiklinieku un spoguļu izgatavotāju cunfte. Jelgava uzskatāma par otro
lielāko vitrāžu darināšanas centru Latvijas teritorijā. Te jau 1597.gadā
stiklinieki saņēmuši amata rulli.
Speciāliste skaidroja, ka 15.-17.gadsimtā amatnieki neprata izgatavot
lielas stikla loksnes. Stiklu kausēja augstā temperatūrā no smilts,
kvarca kristāliem vai krama. Izgatavojot vitrāžu stiklus, pievienoja
kušanas temperatūras paātrinātājus – sodu, potašu vai koku pelnus.
Kausēšanas procesā izveidojās viskozs šķidrums, kuru varēja formēt –
pūst, vilkt, presēt, liet. Kad stikla plāksne bija izpūsta un
izvirpināta, to strauji atdzesēja.
Logu stikls, ko izgatavoja no parastajām izejvielām, bija bezkrāsains
vai ar dzeltenzaļu, vai gaiši zilzaļu nokrāsu un saturēja sīkus gaisa
burbulīšus. Stikla loksnes atšķīrās biezuma ziņā un bija ar nedaudz
viļņotu virsmu. No šādām loksnēm stiklinieki grieza vēlamās formas
rūtiņas, kuras sastiprināja ar svina dzīslu, līdz ieguva nepieciešamā
lieluma un formas loga rūti. Tā kā svins ir mīksts materiāls, rūti ne
tikai iestiprināja koka vai metāla rāmī, bet vēl nostiprināja ar
speciāliem vējdzelžiem.
Logu stiklu formai, stiklojuma kompozīcijai un uz stikla gleznotajām
dekorācijām bija liela loma telpu interjera dekoratīvajā noformējumā.
Sākot ar 16.gadsimtu, ļoti raksturīgi bija ģerboņu un maza formāta
reliģiska satura gleznojumi uz stikla. Latvijas 16.-17.gadsimta piļu un
muižu logu stiklojumam daudz kopīga ar Eiropas (īpaši vācu zemju)
paraugiem. Tas izskaidrojams ar stiklinieku obligātajiem mācību
ceļojumiem, skaidroja Skane.
“Apmeklētāji noteikti ir ievērojuši Bauskas
pils sīkrūšu logu stiklojumu. Tāpat kā citur Eiropā kvadrātisku,
taisnstūra, rombveida, apaļu un ovālu stikla rūtiņu kompozīcijas 16. un
17.gadsimtā veidoja logu stiklojumu pilīs un turīgu pilsoņu namos
Kurzemes-Zemgales hercogistē. Turīgie ļaudis centās viens otru pārspēt,
namu logus izgreznojot ar nelielas apgleznotas rūts vai lielāka
apgleznota stikla laukuma iekļaušanu sīkrūšu logā,” pauda muzeja
pārstāve.
Ģerboņvitrāžas uzskaitītas Cēsu un Siguldas piļu 16.gadsimta beigu
revīzijas aktos. Kurzemes hercogi Ketleri dāvājuši savas dzimtas
ģerboņvitrāžas Kalnamuižas (Tērvetes) baznīcai. Arī Bauskas pils revīzijas aktos pieminēts logu stiklojums, diemžēl to sīkāk neaprakstot. Precīzāku informāciju par Bauskas
pils logu stiklojumu gūstam no arheoloģiskajos izrakumos atrastajiem
logu stikliem, svina dzīslu fragmentiem un pat veseliem vējdzelžiem. Bauskas
pils logu rūtis sastāvējušas no plāniem (ap diviem milimetriem),
dzeltenīgiem un zaļganiem dažāda lieluma taisnstūra, rombveida un
arkveida stikliņiem, kurus kopā saturēja septiņu milimetrus plats svina
dzīslojums.
Izpētot izrakumos gūto materiālu, salīdzinot to ar 17.gadsimtā
iespiestās amatnieku rokasgrāmatās redzamām stiklojuma paraugu lapām,
gravīrās un gleznās fiksētiem rūšu dalījumiem un muzeju krājumos
saglabātiem oriģināliem, Bauskas pils muzeja darbiniece Ina Līne jau 90.gados izstrādāja pils logu stiklojuma projektu.
Dekoratīvās mākslas kombinātā “Māksla” speciāli Bauskas
pilij izgatavoja vēsturiskā stikla kopijas un amatnieki izgatavoja
stiklojumu pils restaurācijas pirmās kārtas logiem. Drīz pēc muzeja
pasūtījuma pabeigšanas kombinātu likvidēja, skaidroja Skane.
Otrās kārtas logu stiklojuma projektu sadarbībā ar Bauskas
pils muzeju izstrādāja arhitektes Ināras Caunītes birojs, paredzot
hercoga kabineta logos iekļaut hercoga Frīdriha un hercogienes
Elizabetes Magdalēnas ģerboņvitrāžu kopijas no Rundāles pils muzejā
saglabātām oriģinālajām Kalnamuižas baznīcas vitrāžām.
Kā ziņots, turpinot Bauskas pils jaunās daļas atjaunošanas 2.kārtas būvdarbus, Bauskas novada pašvaldības konkursā par Bauskas
pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurāciju uzvarējusi
SIA “Intarsija” ar 132 428 latu (188 429 eiro) līgumcenu, neskaitot
pievienotās vērtības nodokli.
Iepriekš konkursā par pagalma 17.gadsimta bruģa restaurāciju un
teritorijas labiekārtošanu uzvarējusi SIA “EMEREM” ar 70 507 latu (100
325 eiro) līgumcenu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
Bauskas pils atjaunošanas darbi tika sākti 2011.gadā, un tie turpinās joprojām.
2012.gadā Bauskas novada pašvaldība parakstīja līgumu ar SIA “Vesta ABM”, kas par 543 174 latiem (772 871 eiro) turpinās Bauskas pils jaunās daļas atjaunošanas 2.kārtas būvdarbus.
Plānots, ka kopumā par projekta līdzekļiem pilnībā tiks pabeigta Bauskas
pils jaunākās daļas atjaunošana. Tiks veikti ne vien apjomīgi objekta
zinātniskās izpētes, restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, bet arī
labiekārtota pils teritorija, padarot pils telpas un ārējo vidi pieejamu
visām sociālajām grupām.
Projektu paredzēts īstenot 30 mēnešos no 2011.gada līdz 2013.gadam.
Kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 1 399 610 latu (1 991
477 eiro), tajā skaitā ERAF līdzfinansējums ir 1 188 969 lati (1 691 760
eiro), plānotais pašvaldības finansējums – 179 150 lati (254 909 eiro)
un plānotā valsts budžeta dotācija – 31 491 lats (44 808 eiro).
Bauskas pils atjaunošanas pirmā kārta noslēdzās 2009.gada maijā, kad pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem tika atvērta Bauskas pils un tās muzejs.
