Bauskas novada vispārizglītojošo skolu direktoriem izvērtēšanai nodots «Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla attīstības un optimizācijas plāns 2014. – 2017. gadam». Par to novada domes izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas februāra sēdē informēja izglītības nodaļas (IN) vadītājs Ģirts Bernauts.
Jaunais, vairāk nekā 40 lappušu biezais dokuments izstrādāts, «lai izglītības sistēma Bauskas novadā spētu ne tikai pastāvēt, bet arī attīstīties. Tādēļ to nepieciešams nepārtraukti pilnveidot, pakāpeniski panākot maksimālu tās darbības efektivitāti.» Dokumentā izvērsti analizēta demogrāfiskā situācija novadā, iezīmētas tās iespējamās attīstības tendences. Fakti un prognozes ir pamatā izglītības iestāžu turpmākās pastāvēšanas plānošanai. Tāpat raksturots izglītības ie-stāžu izvietojums, salīdzinot to ar apdzīvoto vietu attīstības prognozēm.
Dati liecina, ka novadā skolēnu kopskaits samazinās. Īpaši izteikti tas ir vidusskolas posmā. Pamatskolas posmā vērojams mazs un vidējs audzēkņu skaits – vidēji līdz 15 izglītojamajiem. Pirmsskolas izglītības posmā skolēnu skaits ir stabils, ar tendenci pieaugt.
Daudz jāremontē
Detalizēti izstrādātajā izglītības iestāžu SVID (iestādes, uzņēmuma stipro un vājo pušu, iespēju un draudu noteikšana) analīzē atklājas būtiskākās vairāku skolu pastāvēšanas problēmas. Daudzviet – 2. vidusskolā, pilsētas pamatskolā, Mežgaļu pamatskolā – nepieciešams sporta zāļu remonts. Griķu un Vecsaules pamatskolā jārenovē stadioni, savukārt Codes pamatskolas vājā puse ir pedagoģiskā kolektīva novecošanās. Savas sporta zāles joprojām nav Mežotnes pamatskolai, tur jāturpina arī sporta laukuma iekārtošana.
Īslīces vidusskolā jāmaina jumts, jāsakārto apkures un ūdensapgādes sistēma. Sanitārajām prasībām neatbilst ēdnīca Uzvaras vidusskolā. Remontus nepieciešams turpināt bērnudārzos «Zīlīte» un «Pasaulīte», kā arī Ozolaines un Mežgaļu pamatskolā.
Apdraudētas vidusskolas
Katrai izglītības iestādei formulētas arī tās stiprās puses, tostarp pedagogu prasme dot skolēniem kvalitatīvu izglītību. Vecsaules un Mežotnes pamatskolā uzteikta kultūras tradīciju sekmīga kopšana, Ozolaines pamatskola spēj prasmīgi piesaistīt audzēkņus no Dāviņu pagasta. 2. vidusskolai perspektīva ir attīstīties kā novada iekļaujošās izglītības metodiskajam centram, Bauskas sākumskolai – kā novada sākumskolas izglītības metodiskajam centram.
Neraugoties uz to, ka Bauskas sākumskolā ir problēmas ar telpām visiem skolēniem, daudzām izglītības iestādēm būtiskākais drauds to pastāvēšanai ir izglītojamo skaita samazināšanās. Pašlaik problemātiska ir vidusskolu pastāvēšana Īslīcē un Uzvarā. Audzēkņu skaita samazināšanās vecākajās klasēs, visticamāk, noteiks šo skolu pārveidošanu par pamatskolām. Arī Mežotnes internātvidusskolā izglītojamo skaits atbilstīgs pamatskolai, ne vidusskolai.
Pārveide nav lietderīga
Ja Ministru kabineta iecere par minimālā izglītojamo skaita striktu ievērošanu skolās gūs likuma spēku, problēmas varētu būt arī ar pamatskolu pastāvēšanu laukos. Par sākumskolām varētu pārtapt Mežgaļu, Ozolaines un Mežotnes pamatskola. Ģ. Bernauts gan šādā pārveidē nesaskata nekādu lietderību. Pašvaldības izdevumi skolu uzturēšanai būtiski nesamazinās, ja pamatskola pārtop par sākumskolu. Pašvaldība ir pat zaudētāja, jo samazinās darba vietu skaits, sarūk inteliģences slānis, pasliktinās kultūras dzīves līmenis.
Divu nedēļu laikā šis dokuments jāizskata mācību iestāžu direktoru padomē. Pēc tam to vērtēs speciāli izveidotā komisijā. Tajā darbosies IN vadītājs Ģ. Bernauts, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, ekonomiste Zaiga Kārkliņa, sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Inita Nagņibeda, Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva un Griķu pamatskolas direktore Daiga Vīlipa. Deputātu komitejās šo dokumentu plānots skatīt martā.
