Līdz ar pavasara tuvošanos dārznieku darbi sākušies jau šogad neparasti siltajā februārī, radot rosību sēklu un dārzkopības piederumu tirdzniecības centros.
Sēklu cenas šogad nav manāmi cēlušās, visticamāk, nedaudz noapaļojot uz augšu, kad summas konvertētas no latiem uz eiro, «Bauskas Dzīvei» teic tirgotāji un zemkopji.
Ģimenei un pārdošanai
Bauskas tirgotavā «Dārza bodīte» sēklas, kūdru un citus dārzkopju piederumus pārdod Ilona Atmata, iesakot piemērotāko gurķu, salātu, burkānu, tomātu, paprikas, zaļumu un citu kultūraugu šķirni gan ģimenes mazdārziņu kopējiem, gan tiem, kuri vēlas lielāku ražu pārdošanai tirgū. Te sēklas iegādājas arī lielāki audzētāji, vairumtirdzniecībai domāto saņemot no firmas «EMIN dārzam».
«Pie mums nopērkamas sēklas arī tiem, kas vēlas kaut ko izaudzēt uz palodzes vai balkona. No Čehijas vedam mazāk redzētas dārza puķu šķirnes,» stāsta I. Atmata, «cenas sēklām kopš pagājušās sezonas nav jūtami kāpušas.»
Zemnieki no valūtas konvertācijas izvairījušies, daļu sēklu nopērkot pagājušajā rudenī, «Bauskas Dzīvei» teic Bauskas novada Brunavas pagasta saimniecības «Sprīdīši» saimniece Iveta Ļekūne. Puķu spraudeņi pasūtināti un daļēji apmaksāti jau rudenī, pavasara pirkumiem palikusi daļa kāpostu sēklu profesionāliem audzētājiem, bet tām cenas nav jūtami kāpušas, ja nu par pāris latiem vai dažiem eiro, kas lielam daudzumam nav būtiska starpība. Daļa tirgotāju vēl izpārdod iepriekšējos krājumus, par ko netiek prasīta lielāka maksa, pieļauj audzētāja.
Tirgus iekarots
«Pavasara darbi ir klāt, siltumnīcās aug puķu stādi, bet vēl ir laiks līdz tirgus sākumam,» stāsta zemniece, «maijā mums rezervēta katra sestdiena, jo notiek daudz sarīkojumu ar stādu tirdzniecību. Ziemcietes un atraitnītes sāksim pārdot jau aprīļa beigās, jo šogad, šķiet, pavasaris sācies agrāk.»
Iepriekš tradicionālo Puķu dienu «Sprīdīšos» kopš pagājušā gada vairs nerīko. «Puķu audzēšana ir tīrs bizness, mums par vietu zem saules vairs nav jācīnās, nav vajadzības piesaistīt papildu uzmanību,» skaidro zemkope, «tagad ir daudz līdzīgu pasākumu, cilvēki var izvēlēties, ko apmeklēt, redzēt un iegūt. Savulaik bijām pirmie, kas rīkoja atvērto durvju dienu dārzniecībā, efektu sasniedzām, bet tas prasa lielas izmaksas un vairs nav vajadzīgs.»
Arī skābēto kāpostu ražošana
I. Ļekūnes vadītajā «Kāpostnīcā» iet no rokas. «Šoziem sezona vēl nav beigusies, tā ilgs līdz Lieldienām,» lēš saimniece, «mūsu segmentā nav īsti, ko likt pretī, vietējie dārzeņi gaidāmi aprīlī, un tikmēr skābētie kāposti ar dažādām piedevām ir pieprasīti. «Kāpostnīcas» ražošanas apjoms šoziem audzis par trešdaļu, klientu loks stabilizējies un paplašinājies. Pamatā ir vairumtirdzniecība bāzēs un zemnieku nakts tirgus Rīgā četras reizes nedēļā, kur ievērojams daudzums mūsu kāpostu tiek sadalīts pa visu valsti – Limbaži, Valmiera, Liepāja. Ļoti labi klienti mums ir Ventspilī un Lietuvā. Mazumtirgus ir neliela daļa vārda uzturēšanai, taču varu apliecināt, ka Bauzes tirgū Bauskā stends darbosies līdz pat sezonas beigām.»
Bez starpniekiem
Vecumnieku novada Skaistkalnes puses saimniecībā «Baltiņi» patlaban tiek stādīti sīpoli loku audzēšanai, «Bauskas Dzīvei» stāsta saimnieks Ilmārs Pētersons. Dažādu dārzeņu sēklas sagādātas gan stādu audzēšanai, gan galaprodukcijas ražošanai, un cena, salīdzinot ar pagājušo gadu, neesot jūtami lielāka.
«Stādus audzēsim vairāk nekā citus gadus. Būs nopērkami tomāti, gurķi, paprika, zaļumi – vesels klāsts. Aprīlis un maijs ir tukšais periods, to var piesegt ar stādiem. Līdz ar lociņiem nāks arī citi zaļumi,» aprēķinu atklāj saimnieks.
«Baltiņos» šogad kartupeļiem tiks atvēlēti līdz 100 ha lauku, līdz 30 ha aizņems dažādi dārzeņi, ap 10 ha tiks stādīti sīpoli, tikpat lielā platībā – kāposti. Vēl daži hektāri atvēlēti «dažādiem sīkumiem» – puraviem, seleriju saknēm un kātiem, stāsta I. Pētersons.
Jau pāris sezonu Pētersoni savu produkciju Rīgā pārdod no pašu noliktavas. «Tā mums dod realizācijas iespējas bez starpniekiem,» priekšrocību skaidro I. Pētersons, «esam neatkarīgi, un nav jāpakļaujas Polijas audzētāju cenām. Uzliekam savas cenas, par kādām varam pārdot, un tirgojam pa tiešo galapircējam.» Karstākajā sezonas laikā «Baltiņu» produkcija nonāk arī «Baltijas dārzeņu» tīklā.
