Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa un pētniece Kristīne Ducmane ir 2013. gada nogalē izdotās grāmatas «Naudas laiki Latvijā» autores. Izdevumā ir publikācijas, kas ataino Latvijas naudas vēsturi.
Grāmatā pirmo reizi publicēts A. Ozoliņas pētījums par eiro ieviešanas procesu, banknošu un monētu dizainu. Eksperti uz sarunu «Bauskas Dzīve» aicināja pēc to lasītāju ierosinājuma, kuri bija dzirdējuši radiopārraidi ar abu pētnieču stāstījumu par eirobanknošu un monētu dizaina tapšanu.
Simboli vieno
Papīra naudaszīmes Eiropā sāka lietot 17. gadsimta beigās. To priekšteči bija banku vērtspapīri. Naudaszīmei nav savas vērtības, tā tikai simbolizē vērtību, bet ir ļoti svarīgi, lai šim «papīram» lietotāji uzticētos, uzsver A. Ozoliņa. Banknotēm un monētām ir jābūt saprotamām, viegli nolasāmām, uzticamām un grūti viltojamām.
Pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē sāka izstrādāt prasības, kādām vajadzētu būt Eiropas vienotās valūtas banknotēm. Tolaik vēl nebija zināms jaunās valūtas nosaukums. Eksperti vienojās, ka banknotēm jābūt universālām, bez izteiktām nacionālām iezīmēm un labi saprotamām visās ES valstīs.
Eiropas Monetārais institūts (EMI) 1994. gadā sāka izstrādāt noteikumus, uzaicinot ekspertus no valstu centrālajām bankām, naudas dizaina veidotājus un ražotājus. Tika izveidota sižetiskā risinājuma padome un izstrādāti eirobanknošu sērijas dizaina tēmu varianti. Kopumā bija ierosināti 18 temati par Eiropas kultūru raksturojošām vērtībām. Konsultatīvā grupa saņēma uzdevumu izvēlēties tēmas, kas radītu vienotības izjūtu, veidojot septiņu banknošu nominālvērtību vienotu kopumu. Tās bija: «Eiropas laikmeti un stili», «Eiropas mantojums», «Abstrakta tēma un drošība».
Tālākā darba procesā tika nolemts atteikties no tēmas «Eiropas mantojums». Koncepcija noteica banknotes vienā pusē attēlot ievērojamas vēsturiskas personas, otrā – sasniegumus mūzikā, glezniecībā, zinātnē, arhitektūrā, medicīnā, literatūrā un izglītībā. Izrādījās, ka tēma ir pārāk plaša, turklāt varētu rasties lielas grūtības nodrošināt valstu sasniegumu, personību un dzimumu līdzsvarotu atspoguļojumu.
Atvērtība un komunikācija
EMI padome 1995. gadā apstiprināja tēmu «Eiropas laikmeti un stili», bet iepriekš formulētais pieteikums «Abstrakta tēma un drošība» ieguva nosaukumu «Abstraktais un modernais dizains». Eksperti nolēma, ka uz banknotēm drīkstēs attēlot tikai valūtas nosaukumu un Eiropas Centrālās bankas nosaukuma pirmos burtus dažādās valodās, bet ne citus tekstus.
Latvijā daļa ļaužu ir neapmierināti ar eirobanknošu atšķirīgo izmēru. Tas sagādā neērtības gan lietotājiem, gan bankomātu uzturētājiem, taču bija vajadzīgs, lai cilvēki ar ierobežotu redzi naudaszīmes varētu atšķirt pēc taustes. Šim mērķim kalpo arī uz visām sērijas banknotēm abās pusēs izvietoti reljefi, labi nolasāmi nominālvērtības skaitļi un kontrastējošas krāsas. Banknošu dizaina veidotāji izvēlējās Šveices gleznotāja Johannesa Itena piedāvāto krāsu apli. Katras nominālvērtības krāsas izraudzījās no apļa pretkrāsām, lai panāktu spēcīgāku kontrastu.
Eirobanknošu zīmējumos ir redzamas ēkas, tilti, arkas, bet tām nav konkrēta prototipa. Tēli ir vispārināti, lai akcentētu Eiropas kultūras kopējās vērtības un raisītu asociācijas. Logi un durvis simbolizē atvērtību, tilti – komunikāciju.
Katrai cits
Katras ES valsts centrālā banka eirobanknošu dizaina izstrādei varēja deleģēt trīs māksliniekus. Latvija nepiedalījās, jo vēl nebija ES dalībvalsts. Izmantojot vienu vai abas apstiprinātās tēmas, septiņu mēnešu laikā dizaineriem vajadzēja iesniegt vērtēšanai banknošu sērijas vizuālā veidola skices. Par uzvarētāju kļuva mākslinieks Roberts Kalina, kurš bija daudzu Austrijas banknošu dizaina autors. Izvēloties vislabāko versiju, galvenais kritērijs bija atbilstība koncepcijai, nevis banknotes skaistums. Vienlaikus ES valstīs notika sabiedrības aptauja. Arī iedzīvotāju atsauksmes liecināja par labu R. Kalinas risinājumam.
Paralēli izstrādāja eiromonētu dizainu. Šajā konkursā par labāko atzina Beļģijas karaliskās naudas kaltuves dizainera Lika Lijksa monētu sēriju. Katras monētas priekšpuse jeb averss ir veltīta Eiropu vienojošam simbolam, bet aizmugure jeb reverss – dalībvalsts nacionālajam elementam. Igaunijai tā ir valsts karte, Īrijai – nacionālais instruments arfa, bet Grieķijā katrai vienībai ir cits motīvs. Aversā līdz 2007. gadam tika atainota 15 ES dalībvalstu kontūra, pēc 2007. gada – visas Eiropas karte.
Monētas ar tautumeitu
Latvijā 2004. gadā notika ideju konkurss eiromonētu reversa dizaina izvēlei, kurā uzvarēja jēkabpiliete Ilze Kalniņa. Viņa ierosināja monētu aizmugurē attēlot tautumeitu, Brīvības pieminekli un Latvijas valsts ģerboni. Attīstot dizaina ideju, kļuva skaidrs, ka Brīvības pieminekli vertikālā silueta dēļ uz monētām nav iespējams atveidot, tādēļ tika izraudzīts tautumeitas attēls, Valsts lielais ģerbonis un Valsts mazais ģerbonis. Viena un divu eiro monētu reversa dizainu veidoja Guntars Sietiņš, eirocentu dizainu – Laimonis Šēnbergs. Latvijas banknotes un monētas pēc «Latvijas Bankas» pasūtījuma izgatavo citās Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā.
Eirobanknošu iespiešanas tehnoloģijas un pretviltošanas elementu izstrāde nemitīgi tiek pilnveidota. No 2013. gada apgrozībā pakāpeniski nokļūst tā dēvētās Eiropas sērijas jaunās banknotes. Tajās ir iestrādāta ūdenszīme, kas ataino sengrieķu mītu par Sidonas valdnieka meitu Eiropu, kuru nolaupa par vērsi pārvērties dievs Zevs. Paceļot banknoti pret gaismu, to var labi saskatīt. Citas drošības pazīmes ir metāliskās joslas un papīrā iestrādāti krāsaini diedziņi, kas kļūst redzami ultravioletajā gaismā. Jāpiebilst, ka drošības elementi jaunajos eiro aizgūti arī no vēl nesen apgrozībā bijušajiem latiem.
UZZIŅAI
1989. gada jūnijā Madrides Eiropadomē Eiropas Savienības (ES) līderi pieņēma trīs pakāpju plānu ekonomikas un monetārās sistēmas izveidei. Vēlāk plānu iekļāva Māstrihtas līgumā.
1994. gadā izveidoja Eiropas Monetāro institūtu (EMI) un panāca ES dalībvalstu centrālo banku neatkarību, kā arī pieņēma noteikumus valstu budžeta deficīta ierobežošanai.
1995. gada decembrī Eiropadomē ES valstu vadītāji pieņēma lēmumu par jaunās valūtas nosaukumu – eiro.
1999. gada 1. janvārī 11 dalībvalstīs ieviesa eiro kā ES vienoto valūtu bezskaidras naudas norēķinos. Grieķija – 12. dalībvalsts – pievienojās 2001. gadā.
2002. gadā 12 ES dalībvalstīs, laižot apgrozībā banknotes un monētas, tika ieviesti skaidras naudas norēķini eiro valūtā. Lielbritānija, Zviedrija un Dānija neiesaistījās monetārajā savienībā.
