Pētījumu dati rāda, ka cenas pēc eiro ieviešanas nav būtiski palielinājušās, labklājība pieaug. Kā ir patiesajā dzīvē?
Katram sava inflācija
Edmunds Rudzītis, «SEB bankas» ekonomists:
Latvijā joprojām saglabājās zema inflācija – šī gada janvārī patēriņa cenas uzrādīja tikai 0,4% pieaugumu gada laikā. Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri cenas pārtikai palielinājušās vidēji par 0,8%. Procentuāli straujākais kāpums bijis ēdināšanas pakalpojumu cenām – 3,7%, kā arī frizētavu izcenojumiem – 6,6%.
Tieši pakalpojumu cenu palielināšanās daļēji varētu būt saistīta ar pāreju uz eiro, jo te konkurence ir tikai vietējā tirgū un nav iespējams rast aizvietotāju ārpus valsts. Savukārt preču cenas eiro ieviešana būtiski nav ietekmējusi, jo mūsdienās ir viegli salīdzināt cenas un iegādāties preces ārpus Latvijas, piemēram, internetā.
Daudzi iedzīvotāji uzskata, ka patēriņa cenas palielinās straujāk, nekā rāda oficiālā statistika. Tomēr tas nenozīmē, ka statistika melo, – inflācijas rādītājs ataino vidējās pārmaiņas, savukārt dažādu ienākumu, vecuma vai reģionālajā griezumā mājsaimniecībām ir sava individuālā inflācija. Vieniem tā ir mazāka, citiem lielāka nekā vidējā inflācija, jo izdevumu struktūra un procentuālais sadalījums ir citādāks. Iedzīvotājus ar nelieliem ienākumiem vairāk ietekmē pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenu izmaiņas, pensionāriem būtiska izdevumu pozīcija saistīta ar veselību, savukārt iedzīvotājus ar lielākiem ienākumiem vairāk ietekmē transporta, tajā skaitā degvielas, cenu izmaiņas.
Pēc pusgada
SANITA BEHMANE-BAIBAKOVA, baušķeniece, audzina četrus bērnus:
Par labklājības paaugstināšanos vai kritumu vispārējā šī jēdziena nozīmē vēl nevar spriest, jo kopš valūtas maiņas pagājuši tikai divi mēneši. Vairāk skaidrības varētu būt pēc pusgada. Pagaidām vairākums iestāžu pakalpojumu cenas ir konvertējušas pēc noteiktā lata kursa pret eiro – 0,702804. Par to liecina tas, ka daudzas summas ietver komatu, piemēram, viens lats ir 1,42 eiro.
Gaidīju, ka cenas celsies, bet pārtika – maize, piens, augļi, kā arī ikdienas lietas nav kļuvušas dārgā-kas. Piemēram, jogurts maksāja
50 – 60 santīmus, pašlaik – 50 – 60 centus, tāpēc esam pasākuši to vairāk pirkt. Nemainot preču grupas, janvārī un februārī atļāvāmies pārtiku pirkt lielākā apjomā. Par ko agrāk norēķinājāmies ar 10 – 15 latiem, pašlaik maksājam 7 – 10 eiro. Nule iegādājāmies sandales bērniem. Rēķinājos par pāri atdot līdz 15 latiem, bet norēķinājāmies ar 11 eiro.
Cenas manāmi kāpa pagājušā gada nogalē – novembrī un decembrī. Tad veikalā atstājām vidēji 15 la-tus. Kopā ar Ziemassvētku dāvanu izdevumiem tas burtiski dzina izmisumā.
Tā kā pārtikas cenas ir tikai viens no labklājības rādītājiem, nevaru apgalvot, ka būtu kļuvis labāk. Redzēs, kā valūtas maiņa atsauksies uz lielākām lietām – elektrības maksu, nodokļiem.
Jaunā nevērtīgāka
Anita Latviete, pensionāre no Iecavas novada Zorģiem:
Pensija ir konvertēta no latiem uz eiro pēc kursa, un tērēšanas princips nav mainījies – vispirms samaksāju visus rēķinus. Februārī mazdēlam bija dzimšanas diena, tāpēc sanāca patērēties, un pēc izjūtas varu teikt – šķiet, ka jaunā nauda ir nevērtīgāka, tā iziet ātrāk nekā iepriekš lati.
Manuprāt, starpību nerada cenas lielveikalos, jo tos visi pieskata, bet tieši mazās summas, kas ļoti dāsni noapaļotas uz augšu par labu pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam. Piemēram, par vingrošanu pirms tam bija jāmaksā 1,50 lati, tagad – 2,50 eiro. Friziere iepriekš no pensionāriem par matu apgriešanu ņēma 3 latus, tagad – 6 eiro utt. Teātra biļetes kļuva dārgākas jau pirms pārejas, pieliekot santīmus, lai tagad cena eiro būtu apaļa, un apaļošana notika uz augšu. Es turu vistas, nupat nopirku tām barību, tā, šķiet, nav kļuvusi dārgāka.
Vairāk jūtams pieaugums tieši mazajām summām, jo tās neviens īpaši nekontrolē. Saprotu, ka komersanti izmanto iespēju iegūt vairāk naudas, taču galu galā izdevumu pieaugumu vairāk jutīs parastie iedzīvotāji, īpaši pensionāri un ģimenes ar bērniem.
