Daudzviet Latvijā pagājušajā nedēļā svinēja senus slāvu svētkus –Masļeņicu. Jautrā atvadīšanās no ziemas un pavasara sagaidīšana parasti tiek svinēta nedēļu.
Svētkus apvij aizraujošas paražas. Šajā laikā apciemo radus, mielojas ar pankūkām, bauda ziemas priekus un dedzina salmu lelli. Pēc garajiem, pelēkajiem ziemas mēnešiem svētki atgādina aktīvu izklaidi. Interneta vietnēs nejauši atradu, ka ir pat veikts pētījums par pankūkām – katram otrajam Latvijas iedzīvotājam pankūkas saistās ar bērnību, ceturtajai daļai tās atgādina brīvdienu rītus, ģimeni vai Masļeņicu.
Kāpēc mūspuses novados nebija interesantu, jestru un publisku Masļeņicas svinību? Vai tāpēc, ka tā ir krievu tradīcija? Ļaudīm patīk dažādi pasākumi, bērni un jaunieši īpaši iecienījuši amerikāņu Helovīnus. Izzinot citu tautu kultūru, mēs paplašinām redzesloku.
Bija patīkami uzzināt, ka Pilsrundāles vidusskolas struktūrvienībā Bērstelē 27. februārī, pavasari sagaidot, tika rīkotas Masļeņicas svinības. Rotaļas, sporta spēles, slikto darbu sadedzināšana kopā ar salmu lelli, pankūku cepšana uz atklātas liesmas norisinājās brīvā dabā. Izglītojošajā sarīkojumā piedalījās visi skolas audzēkņi, izņemot pašus mazākos – divus un četrus gadus vecos bērnus. Skolas vadītāja Gunta Šurna stāsta, ka šogad ziema aizgājusi agrāk, nekā ierasts, tāpēc vajadzējis to laikus pienācīgi pavadīt.
Bērsteles skolā bērni kādreiz mācījās krievu valodā, dažas krievu tautas tradīcijas izglītības iestādē ir saglabātas. «Tā dzīvē īstenojam kultūras integrāciju. Ja tradīcijas patīk, tās aizgūstam no citiem, ja ne – neiedzīvinām,» noteic G. Šurna.
Dzejnieks Imants Ziedonis arī savā dzīvē un daiļradē akcentējis dažādu tautu kultūru mijiedarbību, viņš rakstīja: «…katra tauta, nesatikusies ar citām tautām, ir vientulīga. Tā ir vientulīga, nekā nezinādama par citu jūru miglām, citu bērnu smiekliem un citu tautu gudrību…»
